„Arī graudkopībai aizvadītais gads nebija labvēlīgs, jo graudu cenas pasaulē bija zemas un tas iespaido arī mūsu graudu audzētāju peļņu,” saka ministrs. Neraugoties uz visu, lauksaimnieki rokas nenolaida, bet izmantoja ikkatru iespēju piesaistīt naudu. To rāda tas, „ka tieši lauksaimniecības nozare visveiksmīgāk no visām tautsaimniecības nozarēm spējusi realizēt projektus, kas saistīti ar ES finansējuma piesaisti”.
Pusīte man, pusīte tev
Tendence samazināt pakļautības iestāžu un darbinieku skaitu nav gājusi secen arī Zemkopības ministrijas sistēmai. Patlaban ir sapludinātas trīs valsts aģentūras, izveidojot vienotu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru, kas rūpēsies arī par Lauksaimniecības tehnikas muzeju un K.Ulmaņa piemiņas muzeju „Pikšas”.
No šā gada janvāra darbu jaunā statusā sāk valsts zinātniskais institūts „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts”. Tas veidots uz Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra bāzes un papildus zinātniskās darbības veikšanai turpinās veikt laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus (tostarp nodrošinās references laboratorijas funkcijas) saistībā ar valsts uzraudzību un kontroli pārtikas apritē, dzīvnieku veselības aizsardzībā, dzīvnieku barības apritē un veterināro zāļu apritē.
Savukārt Latvijas Zivju resursu aģentūra ir likvidēta un tās funkcijas sadalītas starp jaunizveidoto Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu, Zemkopības ministriju (ZM) un Lauku atbalsta dienestu (LAD).
Ciešo apkaklīti laižot vaļīgāk
Valdība apstiprinājusi ZM izstrādāto koncepciju „Uz klientu vērstas pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs”, kuras mērķis ir vienkāršot pakalpojumu sniegšanu izveidi valsts pārvaldē, līdz 2013. gadam izveidojot tā dēvēto vienas pieturas aģentūru.
Tāpat arī ZM grozījusi veterināros un pārtikas drošības normatīvos dokumentus, vienkāršojot datu iesniegšanas veidlapas, samazinot pieprasāmo datu apmēru un dodot iespēju sniegt informāciju elektroniski. Veidojot jaunus normatīvos aktus, īpaša uzmanība pievērsta tam, lai atkārtoti netiktu prasīti personas vai uzņēmuma dati, kuri jau ir valsts iestāžu rīcībā.
"Tendence samazināt pakļautības iestāžu un darbinieku skaitu nav gājusi secen arī Zemkopības ministrijas sistēmai."
ZM veikusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, paredzot īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai. Tas nozīmē, ka pārtikas uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar augu izcelsmes pārtikas produktu ražošanu, varēs iesaistīties pārtikas apritē, ja tie būs nevis atzīti, bet reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Tāpat no Pārtikas aprites uzraudzības likuma izņemta prasība nodrošināt īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikas pārvadāšanas transportlīdzekļiem, jo tās ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004. Tas nozīmē, ka Pārtikas un veterinārais dienests var izvērtēt transportlīdzekļu atbilstību higiēnas prasībām kārtējās uzraudzības laikā, apsekojot pārtikas uzņēmuma darbību.
Vēl 2009. gadā izstrādāti noteikumi pārtikas uzņēmumu atzīšanai un reģistrācijai, kas samazina administratīvo slogu par primāro produktu neliela daudzuma tiešo piegādi galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam.
Drošu soli pāri robežām
Lauksaimniecība 2009. gadā bija pirmā nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare, kurai seko koksne un tās izstrādājumi. Lauksaimniecības produkcijas eksporta kritums pērn bijis divas reizes mazāks nekā kopējais Latvijas eksporta samazinājums. To nenoliedzami veicinājusi sadarbības stiprināšana ar Krieviju, it īpaši koncentrējoties uz Latvijā ražoto produktu izvedumu uz šo kaimiņvalsti. Savu labo artavu sniedzis arī parakstītais sadarbības memorands ar Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī noslēgtais memorands ar Ķīnu, kur viens no punktiem arī nosaka lauksaimnieciskās tirdzniecības veicināšanu un attīstīšanu, kas rada Latvijas ražotājiem pieejamāku Ķīnas tirgu.
Kopjot iekšējo tirgu
Eiropas Komisija (EK) 2009. gadā apstiprinājusi un darboties Latvijā sākušas divas Latvijas lauksaimniecības produktu veicināšanas un informēšanas programmas iekšējam tirgum – Latvijas augļkopju asociācijas programma „Augļi veselībai” un biedrības „Siera klubs” programma „Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem”. Programmu īstenošanai piešķirts Eiropas Savienības (ES) 50% un Latvijas valsts 30% līdzfinansējums no programmas kopējām izmaksām.
Savukārt Saeima 2009. gada 18. jūnijā pieņēma ZM sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, kas ļauj pašvaldībām noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, izveidojot no ģenētiski pārveidotajiem organismiem brīvas zonas.
Visa gada laikā veikti pasākumi, lai izskaustu nelegālo tirdzniecību ar pārtiku.
Vērtīgs guvums mencu kvotu „karos”
Pagājušajā gadā turpinājās Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) finansējuma iepludināšana zivsaimniecībā. No 2008. gada, kad tika uzsākta EZF pasākumu ieviešana, apstiprināti projektu iesniegumi ar kopējo publisko finansējumu 42,3 miljoni latu, kas ir 36% no kopējiem 2007. - 2013. gada plānošanas periodā pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Pērn apmaksāti 338 projektu iesniegumi ar kopējo publisko finansējumu 13,9 miljoni latu, kas ir 12% no periodā pieejamā.
Latvijas pārstāvji 19. un 20. oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā panāca izdevīgus nosacījumus nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2010. gadam - pieejamais nozvejas apjoms Baltijas jūras austrumu daļā mencām tiks palielināts līdz 4379 tonnām jeb par 15%, bet rietumu daļā – līdz 639 tonnām jeb par 8,3%.
"Veidojot jaunus normatīvos aktus, īpaša uzmanība pievērsta tam, lai atkārtoti netiktu prasīti dati, kuri jau ir valsts iestāžu rīcībā."
Savukārt 1. oktobrī Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas jūras valstu nozares ministri un ES jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Džo Borgs parakstīja kopīgu deklarāciju par zvejniecības pārvaldību Baltijas jūrā. Dokumentā kā īpaši svarīga uzsvērta mencu populācijas aizsardzība, norādot, ka jāveic steidzami pasākumi mencu zvejas rīku selektivitātes uzlabošanai, lai pasargātu šīs vērtīgās zivju sugas pēdējo gadu jaunās ražīgās paaudzes.
Vissmagākajā piedzīvotajā gadā – lati, atvieglojumi un garantijas
Par 2008. gada papildu valsts tiešo maksājumu un vienotā platības maksājuma iesniegumiem 2009. gadā kopsummā izmaksāti 53,2 miljoni latu.
Zemo lauksaimniecības cenu un augsto ražošanas izmaksu dēļ pērn lauksaimnieki nonāca nopietnās naudas grūtībās. Lai palīdzētu tās mazināt, EK atzina par lietderīgu ļaut lauksaimniekiem no atbalsta shēmām (t.sk. vienotā platībmaksājuma shēmas) saņemt līdz pat 70 procentu lielu avansa maksājumu. Vienotā platības maksājuma avansā par 2009. gada iesniegumiem tika izmaksāti 35,3 miljoni latu, bet papildu valsts tiešmaksājumos par laukaugu platībām, lopbarības platībām un nokautiem un eksportētiem dzīvniekiem – 5 miljoni latu.
Savukārt sarežģījumu risināšanai piensaimniecībā papildu valsts tiešos maksājumos par 2009. gada iesniegumiem jau gada pirmajā pusē izmaksāti 12,3 miljoni latu.
Ministru kabinetā 2009. gada 3. februārī apstiprināts noteikumu projekts „Par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību” jeb subsīdiju nosacījumi. Sākotnēji kopējais pieejamais finansējums ZM budžeta apakšprogrammā 2009. gadā valsts atbalstam subsīdiju veidā bija paredzēts 16 181 709 latu. Lai kompensētu 2008. gada nogales un 2009. gada sākuma straujo piena cenas kritumu, no valsts budžeta tika piešķirti papildus 10 000 000 latu atbalsta programmai ciltsdarbam un piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai. Tā kā likuma „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”” grozījumi paredzēja, ka ZM kopējais valsts subsīdiju apmērs jāsamazina par 500 000 latu, tad kopējais valsts subsīdiju apmērs 2009. gadā bija 25 681 709 latu. Rezultātā valsts budžeta finansējums galvenokārt tika daļēju kredītprocentu segšanai un atbalstam lopkopības attīstībai (16 139 438 latu).
"Lauksaimniecība 2009. gadā bija pirmā nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare, kam seko koksne un tās izstrādājumi."
Savukārt pērn akcīzes nodokļa atmaksas lauksaimniekiem veiktas par vairāk nekā 18 miljoniem latu. Lai nodrošinātu pilnīgu akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimniekiem, ZM no saviem līdzekļiem šai vajadzībai piešķīra 5,034 miljonus latu.
Sākot ar pagājušā gada februāri, valsts akciju sabiedrība „Lauku attīstības fonds” (LAF) papildus garantē arī:
- apgrozāmo līdzekļu iegādi lauksaimniecības produkcijas ražošanai – 60% no kredīta, bet ne vairāk kā 50 tūkstošus latu;
- apgrozāmo līdzekļu iegādi zivsaimniecībai – 80% no kredīta, bet ne vairāk kā 158 tūkstošus latu;
- apgrozāmo līdzekļu iegādi kooperatīvajām sabiedrībām un lauksaimniecības produktu pārstrādei – 80% apmērā no kredīta, bet ne vairāk kā 500 tūkstošus latu.
LAF pēc bankas pieprasījuma sniedz arī papildu garantijas par aizdevumiem (t.sk. kredītu pamatsummas un atmaksas termiņu izmaiņas) īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Šajos gadījumos garantijas apjoms kopā ar jau iepriekš izsniegtajām un spēkā esošajām garantijām nevar pārsniegt 70% no kredīta pamatsummas atlikuma un nevar būt lielāks par 500 tūkstošiem latu.
Tāpat LAF garantē arī garantiju sniegšanu galvinieka (kredītiestādes) sniegtam galvojumam par komersantiem, kuri Lauku atbalsta dienestā pieteikušies atbalstam Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas pasākumos (eksporta kompensācijām, intervences pasākumiem u. tml.).
ZM ir panākusi, ka noteikumos, kas paredz aizdevumus komercdarbības veicināšanai, iekļauj arī atzītas lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MK 2009. gada 15. septembra noteikumi Nr. 1065 „Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai”). Tika plānots, ka valsts akciju sabiedrība „Latvijas Hipotēku un zemes banka” aizdevumu piešķiršanu sāks 2010. gada janvārī.
Ir nodrošināts, ka atzītas lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības varēs saņemt garantijas Latvijas Garantiju aģentūrā apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumiem, balstoties uz MK 2009. gada 24. marta noteikumiem Nr. 269 „Noteikumi par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai”.
Tāpat panākts, ka 2009. gadā tika saglabātas esošās nodokļu atlaides lauksaimniekiem (tās saglabāsies arī šogad):
- nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ēkām, kuras izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā,
- lauksaimniekiem, kuri nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, 2010. gadā palielināts PVN kompensācijas apmērs no 12 uz 14%, ja tie nodod pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām – lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem,
- uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide taksācijas gadā 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru ir noteikta tiem, kas veic lauksaimniecisko darbību.
Latvijai pērn piešķirts 13,26 miljonu eiro finansējums no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānam paredzētajiem līdzekļiem, ko novirzīja piena sektora pārstrukturēšanai, ieguldot to Lauku attīstības programmas 2007. - 2013. gadam pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija”.
Bet 2009. gada 3. februārī tika apstiprināti ārkārtas pasākumi piensaimniecības problēmu risināšanai; papildus piešķirot 27 miljonus latu.
Tāpat daudz agrāk, nekā paredzēts, – jau no 1. līdz 10. aprīlim – lauksaimnieki saņēma tiešmaksājumus – kopumā 22 miljonus latu par 2008. gadu (pēc grafika tie būtu jāizmaksā līdz 30. jūnijam). Arī 12,3 miljonus latu atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu par 2009. gadu lauksaimniekiem izmaksāja jau 2009. gada sākumā, nevis no 1. decembra, kā to nosaka procedūras. Tāpat arī 3 miljonus latu ciltsdarba avansa maksājums no subsīdijām lauksaimnieki saņēma jau 2009. gada aprīlī.
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs 6. februārī uzsāka darbu pie jaunas lauksaimnieku atbalsta programmas „Ražošanas plāna izstrāde un ieviešana saimnieciskās darbības stabilizēšanai”. Tādējādi visiem Latvijas lauksaimniekiem, kuri bija nonākuši ekonomiskās grūtībās, tika radīta iespēja veikt saimnieciskās darbības kopējo analīzi un izvērtēt stratēģiskos attīstības virzienus.
Pēc dalībvalstu, t. sk. Latvijas, pieprasījuma, 2009. gada 23. janvārī EK atjaunoja eksporta kompensācijas piena produktiem – sviestam, sieram, piena pulverim, tādējādi kompensējot cenas starpību starp ES un pasaules tirgus cenu. Taču, pamatojoties uz tendencēm tirgū, EK no 2009. gada 20. novembra noteica 0 eiro likmi eksporta kompensācijām visiem piena produktiem un tādējādi no 20. novembra eksporta kompensāciju piešķiršana tika pārtraukta. Kopumā 2009. gadā eksporta kompensācijās piena produktiem tika izmaksāti 384 317 latu, no tā gandrīz puse izmaksāta produktiem, kas eksportēti uz Krieviju. Pārējās produkcijas galamērķis - Azerbaidžāna, Alžīrija, Saūda Arābija, Jemena, Uzbekija, Gruzija un Nigērija.
Pašā 2009. gada nogalē, ņemot vērā nozīmīgo un spējo piena iepirkuma cenas kritumu, ES tika panākta vienošanās par papildu atbalstu piena ražotājiem, kurus smagi skārusi piena krīze. Latvijai pieejamais finansējums – 1,44 miljoni eiro – būs, objektīvi vērtējot, jāsadala starp ražotājiem un jāizmaksā līdz šā gada 30. jūnijam. Lai pēc iespējas ātrāk Latvijas piena ražotāji saņemtu šo atbalstu, ZM jau ir uzsākusi darbu pie kritēriju izstrādes.
* Pēc ZM sniegtās informācijas
