NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
04. janvārī, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Lauku attīstība
2
2

Lauksaimniecības tehnikas tirgū saskata lietotās tehnikas vajadzību

Ziemas periodā interese par lauksaimniecības tehniku ir mazāka. Aktivitāte parasti sākas februāra beigās un martā, kad to prasa gan pavasara darbu tuvums, gan tālredzīgas rūpes par rudens darbu cēlienu.

FOTO: A.F.I

Šogad kritās lauksaimniecības tehnikas pārdošanas tempi, daudzi lauksaimnieki uz vēlāku laiku atlikuši plānus par saimniecību modernizēšanu un tehnikas parka uzlabošanu. Zemnieki kļuvuši piesardzīgi: pērkot tehniku – gan jaunu, gan lietotu –, izvērtē iespējas, iegādājas tikai to, kas tiešām nepieciešams. Parādījusies tendence vairāku mazas vai vidējas jaudas lauksaimniecības tehnikas vienību vietā pirkt vienu, bet jaudīgāku.

Ziemas periodā interese par lauksaimniecības tehniku ir mazāka. Aktivitāte parasti sākas februāra beigās un martā, kad to prasa pavasara darbu tuvums un rūpes par rudens darbu cēlienu.

Jauna tehnika ir dārga, un kredītus tagad grūti pieejami, tāpēc attīstās jau izmantotas tehnikas tirgus. Lietoto lauksaimniecības tehniku tirgotāji ieved no Eiropas vai saņem no pašmāju saimniekiem, kas savukārt uzlabo savu tehnikas parku. Lietotas tehnikas iegādei var ņemt kredītu bankā – par struktūrfondu naudu to nopirkt nevar. Arī jau izmantotas tehnikas „migrācija” no valsts uz valsti ir izdevīga visiem – vienā valstī atbrīvojas tirgus jaunai, otra iegūst tehniku, kas ir labāka par esošo.

Latvijas tirgotāji sadarbojas arī ar kaimiņvalstu lauksaimniekiem un pārdod lietoto tehniku Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā u.c.

Izdevīgi pirkumi ietaupot

Lietotu tehniku tagad pērk visi – gan lielās, gan mazās saimniecības. Citi saimnieki atkal sakrāj savam pirmajam ārzemju traktoram vai kombainam un nomaina veco. Arī zemnieki paši ieved tehniku no Lietuvas un vecās Eiropas, taču šīs tehnikas apjomi gan nav apzināti. Ne vienmēr šādi iegādātai tehnikai tiek dota garantija un rezerves daļas. Kā norāda šīs tirgus nišas pārstāvji: bieži dod garantiju un tehniskais stāvoklis ir labs Vācijā iegādātām darba mašīnām un agregātiem.

„Tā kā lietotas tehnikas iegāde savā ziņā arī ir risks, tad mēs, lai pasargātu savus klientus, piedāvājam lietotu John Deere tehniku ar dīlera garantiju. Mūsu prognozes liecina, ka tuvākajos gados lietotās tehnikas tirgus attīstīsies plašāk,” stāsta SIA „Agritech” lietotās tehnikas pārdošanas projektu vadītājs Juris Sazonovs.

Cenu amplitūda ir visdažādākā – sākot no simts latiem līdz simtiem tūkstošu, atkarībā no konkrētās tehnikas – no izlaides gada, tehniskā stāvokļa un aprīkojuma. Lietotas tehnikas cena ir 30-50% no jaunas mašīnas cenas. Par fondu naudu lauksaimniekiem ir iespēja iegūt īpašumā tikai jaunu tehniku ar 40-45% atlaidi, tādēļ šajā cenu sektorā lietotās tehnikas tirgus ir salīdzinoši mazkustīgs, pērk lētākus un līdz ar to bieži vecākus traktorus un kombainus.

Tirgotāji par noskatītajiem modeļiem iesaka konsultēties vai kopīgi meklēt piemērotākos tehniskos risinājumus konkrētām vajadzībām, interesēties par pieejamajām rezerves daļām. Lauksaimniecības tehnika ir darbam, tādēļ svarīgākais ir tās iespējas, kvalitāte un izturība; nevajadzētu pirkt pēc principa, ka tikai lētāk.

Laiku pa laikam Latvijā parādās lauksaimniecības tehnikas salīdzinājumi, bet lieli un regulāri pētījumi diemžēl netiek veikti, jo neviens tos nepasūta. Deviņdesmitajos gados, kamēr Priekuļos bija Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacija, arī šeit tika veikti dažādi tehnoloģiski salīdzinājumi, bet tagad šīs stacijas statuss ir mainīts un finansējums tiek dots fundamentāliem pētījumiem, nevis lietišķiem, ko lauksaimnieki varētu izmantot savā darbā.

Garantija un serviss

Visai tehnikai un bieži arī rezerves daļām tiek dota garantija, remontētai un pārbaudītai tehnikai – gan uz mazāku laiku. Lietotai tehnikai, ko tirgotāji saņem no vietējiem zemniekiem, garantiju dod tikai gadījumos, ja apkopes un remontus veikuši paši.

Tirgotāji stāsta, ka daudzi saimnieki, pasūtot tehniku, piemirst par tās turpmāko servisu, tādēļ nereti tiek izdota liela nauda, bet pēc nākas ieguldīt vēl un vēl. Remontu informācijas programmas ar katru gadu kļūst dārgākas, tādēļ servisa pakalpojumu cenas īpaši nav kritušās. Remontdarbi vidēji izmaksā 11-35 lati stundā, atkarībā no problēmas, kas novēršama. Par sarežģītiem programmēšanas darbiem – pat 70 latu stundā, intervijā žurnālam „Saimnieks” stāsta lauksaimniecības tehnikas firmu vadītāji.

Apmāca, lai zemnieks spētu izmantot visas iespējas

Lauksaimniekiem pirms tehnikas pirkšanas jāizmanto iespēja to izmēģināt, redzēt reālo degvielas patēriņu un saprast, ar kādām izmaksām jārēķinās. Tehnika kļūst arvien „gudrāka”, bet bieži tās lietotāji neizmanto ne tuvu visas iespējas. Nereti jau pēc pāris dienām pircēji zvana vai brauc konsultēties, jo ir aizmirsuši, kas viņiem rādīts un stāstīts. Tehniku parasti pērk saimnieks, un, ja darbinieks, kas uz tās strādā, nav apmācīts, kā ar to rīkoties, viņš visbiežāk teiks, ka tehnika ir slikta.

Latvijas tirgus ir mazs, un negatīvas atsauksmes – pat ja tās ir pilnīgi neobjektīvas – rada sliktu tēlu firmai un stipri atsaucas uz tās darbību.

Paši zemnieki atzīst, ka ar tehniskā parka uzlabošanu izdevīgāk bija nodarboties pirms Eiropas naudas ienākšanas, tad tehnikas un celtniecības cenas bija krietni zemākas. Šogad gan cenas tehnikai, tāpat kā daudziem citiem produktiem, ir kritušās – aptuveni par 30 procentiem.

Kooperatīvi Latvijas situācijā

Pamazām laukos sāk veidoties kooperatīvi, lai cits citam varētu ar tehniku palīdzēt. Taču Latvijas dabas apstākļi rada savu specifiku. Ir gadi, kad ražas novākšanai labvēlīgas ir tikai dažas dienas, un tad attiecīgā tehnika vienlaikus ir nepieciešama visiem. Tādēļ vietējiem zemniekiem nākas sarūpēt vairāk un lieljaudīgāku tehniku nekā, piemēram, Vācijā – intervijā „Neatkarīgajai” klāsta Zemnieku saeimas līderis Juris Lazdiņš.

Latvijā zemniekiem kooperēties traucē arī mentalitātes īpatnības – tie nereti mašīnas iegādā neapdomīgi tikai tādēļ, lai būtu kā kaimiņam un labāk. Tādā veidā līdz šim Eiropas fondu līdzekļi ir tērēti izšķērdīgi.

Struktūrfondu naudas apguve un valsts darbi

Lielākā daļa jaunas lauksaimniecības tehnikas saimniecībās tiek iepirkta par Eiropas Savienības struktūrfondu naudu. Šobrīd fondu apguvē ir grūtības, jo lauksaimniekiem nav tik daudz naudas, lai paši varētu īstenot projektu un pēc tam saņemtu Eiropas atbalstu. Savukārt bankas nozarei papildu finansējumu vairs negrib dot, turklāt ir ļoti augsti procenti. Nauda būs pieejama līdz 2013. gadam.

Ir cerības, ka projektu realizēšanā varēs iesaistīties pašvaldības, vēlāk atmaksājot līdzekļus no fondu naudas. Iespējams, mazos un vidējos projektus varēs realizēt, piesaistot sabiedrību un citu finanšu institūciju aizdevumus – intervijā žurnālam „Saimnieks” skaidro Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Līdz 2010. gada 7. janvārim Lauku atbalsta dienests 7. kārtā pieņem projektu iesniegumus ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumam „Lauku saimniecību modernizācija” ar pieejamo publisko finansējumu 32 79 735 latu.

Svarīgi! Projektu pieņemšana notiek saskaņā ar jauniem noteikumiem.

Lauku attīstības fondam (LAF) šogad iesniegts tāds pats garantiju skaits kā 2008. gadā, bet garantiju apjoms naudas izteiksmē, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis aptuveni par 60 procentiem. Tas skaidrojams ar garantiju apjoma palielināšanu atsevišķiem garantiju veidiem šā gada sākumā un LAF palīdzību lauksaimnieku esošo aizņēmumu restrukturizācijā, sniedzot papildu garantijas bankām.

Šā gada nogalē Ministru kabinets ir izskatījis un apstiprinājis vairākus Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumu projektus, kuru īstenošana sola uzlabot situāciju lauksaimniecības nozarē.

Izmaiņas attiecas uz traktortehnikas tirdzniecības vietu reģistrāciju un tirdzniecības prasībām un uz traktortehnikas vadītāju apmācības procesu – izstrādātas apmācību programmas katrai traktortehnikas kategorijai atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam traktortehnikas vadītāju kategorijām.

"Tie, kuriem nav pieejams ES fondu atbalsts, izvēlas iegādāties lietotu lauksaimniecības tehniku, tā samazinot ieguldījumus un ekonomiskos riskus."

Turpmāk traktortehnika laikā no 1. maija līdz 1. oktobrim pa koplietošanas ceļiem varēs vilkt divas piekabes, kas aprīkotas ar darba bremzēm, un lauksaimniecības mašīnas vairs nevajadzēs aprīkot ar tahogrāfiem, kas tika prasīts līdz šim.

Vēl nolemts, ka Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) paliks Zemkopības ministrijas pakļautībā, kā to vēlējās lauksaimnieki un nozaru sabiedriskās organizācijas.

Šā gada decembra sākumā tika parakstīts memorands starp Latviju, Baltkrieviju, Igauniju un Lietuvu par sadarbību lauksaimniecībā. Tikšanās laikā lauksaimniecības nozaru ministri atzinuši, ka visas četras valstis ir ieinteresētas veidot lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību ar savstarpēji izdevīgiem noteikumiem. Par lauksaimniecības tehniku tika runāts Baltkrievijā ražotās lauksaimniecības tehnikas „Belarus” sakarā. „Belarus” produkcija tiek eksportēta uz daudzām, tai skaitā uz Baltijas, valstīm, tādēļ svarīgi ir nodrošināt šīs tehnikas sertificēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Uzziņai

2010. gada starptautiskās un vietējās lauksaimniecības sektora izstādes

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU