Saistību dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā

Jau bankrota procedūras laikā parādnieka pienākums ir sastādīt saistību dzēšanas plānu – dokumentu, ko iesniedz apstiprināšanai tiesā, nosūta visiem kreditoriem un kurā jānorāda saistību dzēšanas procedūras laikā plānotie ienākumi un summa, kas katru mēnesi jāmaksā kreditoriem.

Plāna sagatavošana var nebūt vienkāršs uzdevums, tāpēc Maksātnespējas likums nosaka: pēc parādnieka lūguma un abpusējas vienošanās savas konsultācijas saistību dzēšanas plāna projekta sagatavošanā var sniegt arī maksātnespējas administrators.

Saistību dzēšanas plāna izveide

Sastādot saistību dzēšanas plānu, parādniekam jāņem vērā tas, kādi kreditoru prasījumi pieteikti un kādā apmērā tie nav apmierināti bankrota procedūras rezultātā. Šo informāciju var sniegt administrators no kreditoru reģistra.

Lai gan likumdevējs nav noteicis noteikta parauga formu plānam, taču Maksātnespējas likuma 154. pantā ir noteikti rekvizīti, kuri noteikti ietverami saistību dzēšanas plānā:

1. jānorāda kreditori, kas savus prasījumus pret parādnieku iesnieguši Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmērs;
2. saistību dzēšanas plāna darbības termiņš;
3. parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmērs;
4. parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmērs, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;
5. parādnieka ienākumu apmērs, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;
6. parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmērs, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;
7. kreditoriem izmaksājamās summas apmērs un izmaksas grafiks saistību dzēšanas procedūrā.

Kreditoriem ir tiesības izvērtēt saistību dzēšanas plānu

Izstrādājot fiziskās personas saistību dzēšanas plānu, parādniekam jāsadarbojas ar kreditoriem, uzklausot viņu iebildumus un priekšlikumus. Turklāt Maksātnespējas likums dod kreditoriem tiesības 15 dienu laikā pēc plāna saņemšanas izteikt parādniekam savus iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz šo plānu.

Parādniekam šie ieteikumi jāizvērtē, un, ja tas nepieciešams, saistību dzēšanas plāns jāprecizē. Parādnieks var arī neņemt vērā kreditoru izteiktos iebildumus un priekšlikums, taču tādā gadījumā tam jāsniedz motivēta atbilde priekšlikuma iesniedzējam un par to jāpaziņo arī tiesai.

Ja saistību dzēšanas plānā tiesa konstatē trūkumus, tā parādniekam nosaka termiņu trūkumu novēršanai, un atbilstoši Civilprocesa likuma 363.³¹ pantam tas nevar būt īsāks par 10 un garāks par 30 dienām.

Ja viss kārtībā un tiesa apstiprina saistību dzēšanas plānu, tad parādniekam tas jānosūta visiem kreditoriem, kas iekļauti reģistrā, kā arī Uzņēmumu reģistram, kas uztur Maksātnespējas reģistru.

Saistību dzēšanas plāna termiņi

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

Atbilstoši Maksātnespējas likumam – ja var paredzēt, ka ienākumu pietiks, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņu nosaka šādi:

1. viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
2. viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, kreditoru prasījumu segšanai jānovirza līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņu šajā gadījumā nosaka šādi:

1. viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro;
2. divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro;
3. trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 eiro.

Saistību dzēšanas plānu var mainīt

Saprotams, ka maksātnespējas procesā parādnieks nav pasargāts no darba pazaudēšanas vai atalgojuma izmaiņām. Tāpēc Maksātnespējas likums paredz iespēju mainīt saistību dzēšanas plānu. Ja nepieciešams, parādnieks var lūgt administratoram izstrādāt plāna grozījumus.

Ja ienākumi samazinās tādā apmērā, ka acīmredzami nebūs iespējas segt plānā norādīto saistību apmēru, tad parādnieka pienākums ir sagatavot plāna grozījumus, pagarinot saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazinot sedzamo saistību apmēru.

Taču, ja parādnieka ienākumi atkal palielinās, to slēpt nedrīkst un parādnieka pienākums ir sagatavot plāna grozījumus, saīsinot dzēšanas plāna izpildes termiņu un palielinot sedzamo saistību apmēru.

Ja parādnieks zaudējis darbu vai vairs nevar saņemt ienākumus, tad ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, var uz pusi samazināt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem.

Saistību dzēšanas procedūras pārtraukšana

Parādnieka pienākumi saistību dzēšanas procedūrā daudz neatšķiras no pienākumiem kopējā maksātnespējas procesā. Parādniekam ir jāpilda saistību dzēšanas plāns, jāgūst ienākumi atbilstoši savām iespējam, pēc administratora pieprasījuma jāsniedz informācija par saistību dzēšanas plāna izpildi, kā arī jāsedz fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Vienlaikus parādnieks saglabā savas tiesības paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, mantu, kas viņam nepieciešama ienākumu gūšanai, kā arī lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

Taču, ja līdz kreditoriem nonāk ziņas, ka parādnieks slēpj savus ienākumus, kreditori ir tiesīgi lūgt administratoram, lai viņš veic parādnieka rīcības pārbaudi saistību dzēšanas procedūras ietvaros.

Turklāt Maksātnespējas likuma 153. pants paredz, ka saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

1. parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs, vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;
2. parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;
3. parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Ja saistību dzēšanas procedūra tiek pārtraukta, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā. Tiek atjaunota arī apturētā tiesvedība un sprieduma izpilde.

Kreditors var tiesā iesniegt pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja konstatē, ka parādnieks nepilda fiziskās personas saistību dzēšanas plānu. Savukārt, izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, tiesa vienlaikus izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumus un apturēto tiesvedību atjauno un aprēķina pilnā apmērā.

Saistību dzēšanas procedūras pabeigšana

Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās parādnieka saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Jāņem vērā, atbilstoši Maksātnespējas likumam par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.

Maksātnespējas likuma 164. pants gan skaidri nosaka, ka saistību dzēšanas procedūras ietvaros netiek dzēsti:

1. prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;
2. prasījumi no neatļautas darbības;
3. nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir vienojies ar nodrošināto kreditoru par mājokļa saglabāšanu savā īpašumā;
4. prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru. Līdz ar saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu tiek izbeigts arī fiziskās personas maksātnespējas process – parādnieks atgūst savu maksātspēju un visas tiesības turpmāk rīkoties ar saviem ienākumiem.