SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
24. maijā, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Maksātnespēja
8
8

Fiziskās personas maksātnespējas process: piecas biežāk pieļautās kļūdas

FOTO: Freepik

2020. gadā no kopā izbeigtajiem 1629 fiziskās personas maksātnespējas procesiem tikai 70% gadījumu parādnieku atlikušās saistības tika dzēstas. LV portāls skaidro, kādas ir piecas biežāk pieļautās kļūdas fiziskās personas maksātnespējas procesā, tostarp jau tā uzsākšanas posmā.

īsumā
  • Fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts no dienas, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
  • 2019. gadā tika pieņemta judikatūra, kas uzliek tiesai pienākumu ieņemt daudz aktīvāku lomu, vērtējot parādnieka godprātību attiecībā uz saistību dzēšanas plāna izpildi.
  • Biežākais iemesls, kādēļ parādnieka saistības pēc maksātnespējas procesa netiek dzēstas, ir saistību dzēšanas plāna nepildīšana.
  • Otra biežāk pieļautā kļūda: patieso ienākumu un mantas slēpšana, kā arī nesadarbošanās ar administratoru.
  • Trešā biežāk pieļautā kļūda – apzināti slēgti darījumi, kas noveduši līdz maksātnespējas procesam.
  • Ceturtā biežāk pieļautā kļūda: “aktīvu nobēdzināšana”.
  • Piektā biežāk pieļautā kļūda: cerība maksātnespējas procesa laikā atbrīvoties no visām saistībām.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 5. pantam fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesisku pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Tas tiek uzsākts no dienas, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Tikai 70% gadījumu pozitīvs rezultāts

“Analizējot 2020. gadā 1629 izbeigtos fiziskās personas maksātnespējas procesus, secināms, ka tie tikai 70% gadījumu izbeigti ar pozitīvu rezultātu jeb ar parādnieka atlikušo saistību dzēšanu,” stāsta Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža. Viņa norāda, ka pārējos 30% gadījumu maksātnespējas process izbeigts, nedzēšot parādnieka saistības.

Iemesli ir bijuši dažādi:

  • 14% gadījumu parādnieks nav pildījis saistību dzēšanas plānu;
  • 10% gadījumu konstatēti ierobežojumi maksātnespējas procesa vai saistību dzēšanas procedūras piemērošanai;
  • 5% gadījumu parādniekam pēc bankrota procedūras pabeigšanas netika piemērota saistību dzēšanas procedūra;
  • 1% gadījumu maksātnespējas procesi izbeigti sakarā ar parādnieka nāvi.

Kopš 2019. gada mainījusies tiesu prakse

A. Gabuža norāda, ka tendence izbeigt parādnieka maksātnespējas procesu, nedzēšot atlikušās saistības, pēdējos gados  palielinās: “2019. gadā ar saistību dzēšanu izbeigti 79% no visiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem, bet 2018. gadā – 83%.” MKD pārstāve šo situāciju skaidro ar to, ka 2019. gadā tika pieņemta judikatūra, kas uzliek tiesai pienākumu ieņemt daudz aktīvāku lomu, vērtējot parādnieka godprātību attiecībā uz saistību dzēšanas plāna izpildi.

Tendence izbeigt parādnieka maksātnespējas procesu, nedzēšot atlikušās saistības, pēdējos gados  palielinās.

Proti, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 11. jūnija lēmumā lietā Nr. C32189017 atzīts, ka, apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130. pantā (“Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi”) noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai veiksmīgas saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām.

Tas nozīmē, ka pēc iepriekšminētās judikatūras pieņemšanas ir mainījusies tiesu prakse, jo tiesas, izvērtējot parādnieka rīcību, biežāk saskata šķēršļus saistību dzēšanai.

Biežākais iemesls: saistību dzēšanas plāna nepildīšana

No iepriekšminētajiem statistikas datiem par 2020. gadu izriet, ka kļūda Nr. 1 jeb biežākais iemesls, kādēļ parādnieka saistības pēc maksātnespējas procesa netiek dzēstas, ir saistību dzēšanas plāna nepildīšana, skaidro A. Gabuža. Tiesas nolēmumi liecina, ka plāna neizpilde izpaužas pārsvarā kā maksājumu neveikšana vispār vai arī maksājumu neveikšana atbilstoši faktiskajiem ienākumiem.

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām procedūrām: bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 154. panta pirmo daļu fiziskās personas saistību dzēšanas plāns jāsastāda parādniekam bankrota procedūras (visas parādniekam piederošās mantas pārdošana, iegūto summu novirzot procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanai) laikā.

Savukārt Maksātnespējas likuma 128. panta piektajā daļā ir paredzēts, ka saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

Kā norāda A. Gabuža, fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir dokuments, kuru iesniedz apstiprināšanai tiesā, nosūta visiem kreditoriem un kurā norāda saistību dzēšanas procedūras laikā plānotos ienākumus un summu, kas katru mēnesi jāmaksā kreditoriem. To var izstrādāt pats parādnieks personīgi, kā arī lūdzot jurista palīdzību.

Proti, parādniekam ir jāseko līdzi savam ienākumu apmēram, piemēram, vai novirzītie maksājumi atbilst saistību dzēšanas plānam, kā arī ienākumu palielināšanās vai samazināšanās gadījumā ir jāgroza saistību dzēšanas plāns atbilstoši faktiskajiem ienākumiem u. tml., jo pretējā gadījumā tiesa var atteikt dzēst saistības.

Patieso ienākumu un mantas slēpšana

MKD pārstāves ieskatā pārējie maksātnespējas procesa izbeigšanas pamati, nedzēšot saistības, ir dažādi. Vienlaikus viņa min, ka otra visbiežāk pieļautā kļūda, ir patieso ienākumu un mantas slēpšana, kā arī nesadarbošanās ar administratoru, piemēram, nesniedzot pieprasīto informāciju un tādējādi liedzot pārliecināties par savu mantisko stāvokli.

Kā skaidro A. Gabuža, ja persona darbā saņem piemaksu vai no radiniekiem dāvinājumā vai mantojumā naudas līdzekļus vai cita veida mantu, personai ir pienākums proporcionāli palielināt maksājumus kreditoram. Piemēram, rīcība, kad parādniekam saistību dzēšanas procedūrā atklājas mantojums, bet viņš vilcinās ar tā pieņemšanu, gaidot maksātnespējas procesa beigas, lai viņam to neatņemtu, tiks uzskatīta par negodprātīgu, turpina MKD pārstāve.

Proti, parādniekam maksātnespējas procesā, atklājoties mantojumam, tas ir jāpieņem, lai administrators varētu pārbaudīt mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu segšanai. “Parādniekam jārēķinās, ka jebkurā maksātnespējas procesa stadijā iegūtā manta, kurai ir vērtība, ja vien tā nav nepieciešama ienākumu gūšanai, tiks atsavināta,” skaidro A. Gabuža.

Tāpat, ja personai, kura pasludina maksātnespējas procesu, ir nekustamais īpašums, bet brīdī, kad maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk tekstā – administrators) tas jāpārdod, kā arī, pieaicinot sertificētu vērtētāju, jāveic nekustamā īpašuma novērtējums, persona vērtētāju nelaiž iekšā īpašumā, administrators tiesā būs aicināts sniegt pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Kā norāda A. Gabuža, administrators paļaujas uz to, ka parādnieks sniedz patiesu informāciju: “Ja, piemēram, parādnieks administratoram norāda tikai vienu bankas konta numuru, lai arī tie viņam ir divi, to vērtē kā informācijas nesniegšanu. Administratoram, uzzinot par vēl vienu bankas kontu, atklājas parādnieka paralēlie ienākumi, no kuriem viņš nav veicis maksājumus kreditoriem. Šādos gadījumos tiesa parādniekam saistības nedzēsīs.”

Jaunu saistību uzņemšanās

Atbilstoši tiesu praksei tiesa vērtē arī parādnieka rīcības labticīgumu pirms maksātnespējas procesa, proti, to, kāds vispār ir iemesls parādnieka maksātnespējai. “Kļūda, ko bieži pieļauj fiziskās personas: apstākļos, kad jau nespēj izpildīt līdzšinējās saistības, uzņemas jaunas,” stāsta A. Gabuža.

“Arī šādā situācijā maksātnespējas process var tikt izbeigts, nedzēšot saistības, jo persona apzināti ir slēgusi darījumus, kas noveduši līdz maksātnespējas procesam,” skaidro MKD pārstāve. Līdz ar to kā trešo visbiežāk pieļauto kļūdu viņa min parādnieka darbības vēl pirms maksātnespējas procesa, t. i., neapdomīgu aizņemšanos. “Šī problēma ir sevišķi aktuāla maksātnespējas procesos, kuri ir sekas tā saucamajiem ātrajiem kredītiem,” norāda A. Gabuža.

“Ja līdz maksātnespējas procesam personas ienākumi nav palielinājušies, bet persona uzņemas jaunas saistības, tiesa šādu parādnieka rīcību var vērtēt kā negodprātīgu izturēšanos pret savu finansiālo situāciju un lemt, ka parādnieks nevēlas, nevis nespēj segt savas saistības,” skaidro MKD pārstāve.

Aktīvu nobēdzināšana

Ceturtā visbiežāk pieļautā kļūda ir “aktīvu nobēdzināšana”, piemēram, fiktīvu saistību uzņemšanās vai dāvinājumu veikšana saistītām personām tieši pirms maksātnespējas procesa, t. i., parādnieks “aizdomu periodā” nobēdzina savu mantu, lai kreditors uz to nevarētu vērst piedziņu, norāda A. Gabuža. Viņa skaidro, ka šāda rīcība ir pretlikumīga un administrators maksātnespējas procesā šādus darījumus tiesas ceļā lūgs atzīt par spēkā neesošiem, tādējādi vai nu atgūstot mantu, vai arī piedzenot zaudējumus no mantas ieguvēja.

Proti, “aizdomu periods” ir periods, atsaucoties uz kuru var anulēt noteiktus darījumus.1

Maksātnespējas likuma 144. pants paredz, ka parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami šā likuma XVII nodaļā noteiktajā kārtībā, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēti šā likuma 153. pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi, proti:

  • parādnieks pēdējo 3 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;
  • parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;
  • parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros liecina, ka, no vienas puses, darījumu apstrīdēšanas institūts ir līdzeklis parādnieka mantas atgūšanai, kas tādējādi palīdz pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus, no otras puses, darījumu apstrīdēšanas institūts darbojas preventīvi, lai pašu parādnieku atturētu no tādām darbībām, kas parādnieka faktiskas maksātnespējas apstākļos rada kaitējumu kreditoru kopuma interesēm.2

Automašīnas vai nekustamā īpašuma atsavināšana kādam radiniekam vai draugam ir klasisks piemērs parādnieka “aktīvu nobēdzināšanā”, norāda A. Gabuža.

Cerība dzēst visas saistības

Piektā visbiežāk izplatītā kļūda ir parādnieku cerība maksātnespējas procesa laikā atbrīvoties no visām saistībām.

Proti, fiziskā persona netiek atbrīvota no tādiem prasījumiem kā:

  • uzturlīdzekļu samaksa;
  • neatļautas darbības, piemēram, valdes locekļa nodarītie zaudējumi kreditoriem un citi personai nodarītie zaudējumi;
  • nodrošinātā kreditora prasījumi, ja parādnieks ir saglabājis ieķīlāto mājokli un vienošanās starp nodrošināto kreditoru un parādnieku neparedz citus noteikumus;
  • nozares likumos, kas paredz administratīvo atbildību, un Krimināllikumā noteiktie naudas sodi;
  • kompensācijas par radīto kaitējumu.

1 ANO, Maksātnespējas tiesību aktu rokasgrāmata. Ņujorka, 2005 [tulkojums, Valsts valodas centrs, 2010], 18. lpp.

2 Latvijas Republikas Augstākā tiesa, Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros. 2013/14, 4. lpp.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU