Juridisko pakalpojumu sniedzēji sola atbrīvot no parādsaistībām. Kam jāpievērš uzmanība, lai pasargātos no maldināšanas?

Juridisko pakalpojumu sludinājumi, kuros piedāvāts par fiksētu summu (iespējams, pat ilgākā laika periodā) palīdzēt atbrīvoties no parādsaistībām, nav retums. Šie pakalpojumu sniedzēji parādniekus lielākoties aicina neveikt aktuālos kredītmaksājumus un apsola sekmīgi noslēgt fiziskās personas maksātnespējas procesu, pēc kura parādsaistības tiktu dzēstas.

Maksātnespējas kontroles dienests jau iepriekš ir norādījis, ka “neviens juridisko pakalpojumu sniedzējs nevar garantēt sekmīgu (ar saistību dzēšanu) maksātnespējas procesa pabeigšanu”, tāpēc šādi solījumi ir kritiski jāizvērtē.

Pirms piekrist pakalpojumam, tas kritiski jāizvērtē

“Pirms piekrist pakalpojumam, ir nepieciešams kritiski izvērtēt pieejamo informāciju un atsauksmes par potenciālo pakalpojuma sniedzēju,” norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra Pirmās finanšu pakalpojuma uzraudzības daļas galvenā juriste Lauma Spila.

Juriste iesaka pārliecināties, vai pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietnē un sociālo mediju profilos ir sniegti pilnīgi dati par pakalpojuma sniedzēju, proti, tā nosaukums, reģistrācijas numurs, tālruņa numurs vai e-pasta adrese:

“Patērētājam ir tiesības lūgt laiku pārdomām, lai iepazītos ar līguma nosacījumiem un pieņemtu lēmumu par līguma noslēgšanu. Ikvienā situācijā lēmums ir jāpieņem nesteidzoties!

Ja līgums tiek slēgts ar tālruņa starpniecību vai citu distances saziņas līdzekli, tad patērētājs 14 dienu laikā drīkst atteikties no līguma. Šo tiesību izmantošanas laikā patērētājam nav jāsniedz nekādi paskaidrojumi vai kompensācija pakalpojuma sniedzējam.”

Pirms parakstīšanas līgums ir jāizlasa un jāsaprot

Kā skaidro PTAC pārstāve, lai izvairītos no netaisnīga vai neskaidra līguma noslēgšanas, pirms parakstīšanas dokuments un visi tajā ietvertie nosacījumi vienmēr ir jāizlasa.

Savukārt, ja patērētājam kāds līguma nosacījums nav skaidrs, tad viņam ir tiesības lūgt pakalpojuma sniedzējam šo konkrēto nosacījumu izskaidrot.

Der zināt, ka:

• neapspriesti līguma noteikumi ir pakļauti netaisnīga līguma noteikumu izvērtējumam;
• netaisnīgi noteikumi nav spēkā ar līguma noslēgšanas brīdi;
• neskaidri līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.

Netaisnīgu līguma noteikumu piemēri ir atrodami PTAC tīmekļvietnē. Vienlaikus L. Spila norāda, ka netaisnīgu līguma noteikumu piemēri nav visaptveroši, jo katrs konkrētais gadījums tiek vērtēts individuāli.

Kas ir netaisnīgi līguma noteikumi

PTAC juriste skaidro: “Netaisnīgi līguma noteikumi:

• ir pretrunā līgumslēdzējpušu tiesiskās vienlīdzības principam;
• sniedz priekšrocības pakalpojuma sniedzējam un ierobežojumus patērētājam;
• izslēdz vai kavē iespēju patērētājam vērsties tiesību aizsardzības iestādēs;
• paredz līgumā neproporcionāli lielu līgumsodu vai cita veida kompensāciju, kas patērētājam jāmaksā pakalpojuma sniedzējam;
• atļauj pakalpojuma sniedzējam vienpusēji atkāpties no līguma, neparedzot vai ierobežojot šādu iespēju patērētājam.”

Negodīga komercprakse ir aizliegta

Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu komercprakse ir darbība (uzvedība, apgalvojums, komerciāla saziņa, tirgvedība) vai bezdarbība (noklusējums), kas tieši saistīta ar tirdzniecības veicināšanu, preces (ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas) pārdošanu, pakalpojuma sniegšanu patērētājam vai digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādāšanu.

Patērētājam svarīgi apzināties, ka komercprakse ir darbības gan pirms līguma noslēgšanas, gan līguma slēgšanas laikā, gan pēc līguma noslēgšanas ar mērķi ietekmēt patērētāja lēmumu.

Proti, komercprakse nav tikai darbības, kas izriet no līguma pēc tā noslēgšanas, norāda L. Spila.

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4. pants paredz, ka negodīga komercprakse ir aizliegta.

Komercprakse ir negodīga, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

• tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja ekonomisko rīcību attiecībā uz preci, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, kam šī komercprakse adresēta vai ko tā skar;
• tā ir maldinoša;
• tā ir agresīva.

Kur vērsties, ja pakalpojuma sniedzējs rīkojies negodīgi

Šādā gadījumā patērētājam ir tiesības vērsties:

• PTAC, ja ir aizdomas par netaisnīgiem līguma noteikumiem vai negodīgu komercpraksi, kā arī gadījumos, kad pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietnē vai sociālo mediju profilos nav sniegta pilnīga informācija par pakalpojuma sniedzēju;
• Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, ja ir aizdomas par krāpšanu;
• Datu valsts inspekcijā, ja ir aizdomas par prettiesisku personas datu apstrādi.

L. Spila uzsver: “Nekādā gadījumā nedrīkst uzticēties mutiskiem solījumiem! Neviens pakalpojuma sniedzējs nevar garantēt sekmīgu maksātnespējas procesa pabeigšanu, jo lēmumi, kas tiek pieņemti maksātnespējas procesa gaitā, ir tiesas kompetencē. Proti, neviens pakalpojuma sniedzējs iepriekš nevar paredzēt tiesas lēmumus konkrētajā procesā.”

Turpinājumā – noslēdzošā publikācija par sekām, ar kādām var nākties saskarties pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas.