Turpinot videoskaidrojumu ciklu par fiziskās personas maksātnespējas procesu, ko ievadīja ieskats regulējumā, kas jāzina par tā uzsākšanu un izmaksām, šajā skaidrojumā sniedzam plašāku informāciju par to, kādi ir parādnieka pienākumi un ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 128. panta trešo daļu fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota un saistību dzēšanas procedūras:
- bankrota procedūrā tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likuma 1. pielikumā noteikto mantu un 596. pantā minētās summas;
- saistību dzēšanas procedūrā parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šajā procedūrā nesegtās saistības.
|
Civilprocesa likuma 1. pielikums
Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem
Piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nav pakļauta šāda veida manta un priekšmeti, kas pieder parādniekam vai ir viņa daļa kopīpašumā:
- Mājas iekārtas un mājturības priekšmeti, apģērbs, kas nepieciešams parādniekam, viņa ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras atrodas viņa apgādībā:
- ikdienā valkājamais nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa;
- gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi;
- virtuves un galda piederumi, kuri nepieciešami ikdienas lietošanai;
- mēbeles – pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni;
- visi bērnu piederumi.
- Mājās esošie pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā.
- Nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – nauda 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.
- Uz ģimeni viena govs vai kaza un viena cūka, kā arī lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai lopu dzīšanai ganībās.
- Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkurināšanas sezonas laikā.
- Grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus.
- Lauksaimniecības inventārs, tas ir, zemkopības rīki, tehnika, lopi un sēkla, kas nepieciešams zemnieku saimniecībā, līdz ar barības daudzumu, kāds nepieciešams attiecīgās saimniecības lopu uzturēšanai līdz jaunai ražai. Kādi zemkopības rīki, cik lopu un kādi barības daudzumi uzskatāmi par nepieciešamiem, nosaka zemkopības ministra instrukcija.
- Kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu, – atsevišķi no šā nekustamā īpašuma.
- Dievnami un rituāla priekšmeti.
|
Atbilstoši Civilprocesa likuma 596. pantam piedziņu nevar vērst uz:
- atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
- kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
- darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
- sociālās palīdzības pabalstiem;
- bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.
|
Vairāk par tēmu LV portālā
|
Bankrota procedūrā parādniekam godprātīgi jāveic vairāki pienākumi
“Lai fiziskās personas maksātnespējas process noritētu veiksmīgi un tiktu sasniegts gaidītais rezultāts, pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādniekam godprātīgi jāveic vairāki pienākumi un jāievēro noteikti ierobežojumi,” skaidro Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis, maksātnespējas procesa administrators Kaspars Novicāns.
|
Plašāk par tēmu LV portālā
|
K. Novicāns parādnieka pienākumus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas bankrota procedūras laikā iedala trijās lielās grupās:
- pienākumi attiecībā uz jaunu saistību uzņemšanos;
- pienākumi saistībā ar savu mantu;
- pienākumi attiecībā uz sadarbību ar administratoru.
Jaunu saistību neuzņemšanās
Ierobežojumi attiecībā uz jaunu saistību uzņemšanos ir:
- parādnieks bez administratora piekrišanas nedrīkst uzņemties jaunas parādsaistības;
- parādnieks nedrīkst biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;
- parādniekam aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.
Tiesību zaudēšana rīkoties ar visu savu mantu
Parādnieks saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka rīcībā maksātnespējas procesa laikā. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas – bankrota procedūras laikā – tiesības rīkoties ar visu parādnieka mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu) iegūst administrators.
Tāpat parādniekam ir tiesības paturēt sev to mantu, kas ir nepieciešama ienākumu gūšanai, piemēram, automašīnu, ja parādnieks ir taksometra vadītājs.
Sadarbība ar administratoru
Savukārt attiecībā uz pienākumu sadarboties ar administratoru fiziskās personas maksātnespējas procesā K. Novicāns uzsver, ka no minētās procesa daļas lielā mērā būs atkarīgs rezultāts.
Proti, parādniekam ir pienākums administratoram sniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas, tas ir:
- informāciju par mantu;
- informāciju par darījumiem, piemēram, ziņas no norēķinu kontiem vismaz par pēdējiem trim gadiem;
- informāciju par ienākumiem un to gūšanas iespējām.
Maksātnespējas procesa izmaksu segšana
Parādniekam fiziskās personas maksātnespējas procesā ir pienākums segt ar to saistītās izmaksas, piemēram:
- maksātnespējas procesa korespondences nosūtīšanas izmaksas;
- kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus;
- maksājumus no līgumiem, kas tiek slēgti vai turpināti maksātnespējas procesā;
- spriedumu izpildes izdevumus;
- uzturlīdzekļu maksājumus.
“Izmaksas, kas radīsies saistībā ar parādnieka mantas pārdošanu, piemēram, novērtējuma vai cita veida dokumentu sagatavošanu, administrators segs no pārdotās mantas ieņēmumiem,” skaidro K. Novicāns.
Parādnieka pienākumi saistību dzēšanas procedūrā
Kad noslēdzas bankrota procedūra, tiek piemērota saistību dzēšanas procedūra. Arī šajā procesa stadijā parādniekam ir noteikti pienākumi, taču tie mazliet atšķiras, norāda maksātnespējas procesa administrators.
Saistību dzēšanas procedūrā parādniekam ir pienākumi:
- pildīt tiesā apstiprināto saistību dzēšanas plānu;
- gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām;
- pēc administratora pieprasījuma sniegt nepieciešamo informāciju, tostarp par saistību dzēšanas plāna izpildi;
- segt maksātnespējas procesa izmaksas, ja tādas radušās saistību dzēšanas procedūrā.
Vienlaikus, līdzīgi kā bankrota procedūras laikā, parādnieks bez administratora piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus, kuru apmērs pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.
Biežākie saistību dzēšanas procedūras nepasludināšanas iemesli
K. Novicāns vērš uzmanību: gan bankrota, gan saistību dzēšanas procedūrā parādnieka pienākumu nepildīšanas dēļ fiziskās personas maksātnespējas process var tikt pabeigts, nepasludinot saistību dzēšanu, vai, noslēdzoties saistību dzēšanas procedūrai, parādnieku var neatbrīvot no atlikušajām saistībām.
|
Vairāk par tēmu LV portālā
|
Kā biežākos iemeslus, kad tiesa nepasludina saistību dzēšanas procedūru, maksātnespējas procesa administrators min:
- pieprasītās informācijas nesniegšanu vai dokumentu nenodošanu administratoram;
- mantas nenodošanu un slēpšanu;
- apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu par savu materiālo stāvokli;
- maksātnespējas procesa izmaksu nesegšanu;
- ienākumu neesamību;
- kriminālprocesā konstatēto, ka persona izvairījusies no nodokļu nomaksas;
- trīs gadu periodā pirms maksātnespējas procesa parādnieks apzināti slēdzis darījumus, kuru rezultātā iestājās viņa maksātnespēja (azartspēles, saistību pārmērīga uzņemšanās, dāvinājumi u. c.).
Izplatītākie iemesli, kāpēc parādnieku var neatbrīvot no atlikušajām saistībām
Savukārt, noslēdzoties saistību dzēšanas procedūrai, parādnieku var neatbrīvot no atlikušajām saistībām, ja tiesa vai administrators konstatē, ka:
- nav pildīts saistību dzēšanas plāns vai tas ir pildīts pavirši;
- parādnieks nav guvis ienākumus atbilstoši savām spējām;
- parādnieks ir slēpis ienākumus;
- parādniekam bijuši nesamērīgi izdevumi, piemēram, dārgi ceļojumi, nesamērīgi lieli pirkumi;
- parādnieks ar administratoru nav saskaņojis jaunu saistību uzņemšanos;
- parādnieks maksātnespējas procesa laikā ir spēlējis azartspēles (tiesu praksē konstatēts, ka azartspēļu spēlēšana ir izklaide, nevis alternatīvs ienākumu gūšanas avots, ar ļoti augstu riska pakāpi, ņemot vērā, ka tādējādi var veidoties jaunas kredītsaistības);
- triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks apzināti slēdza darījumus, kuru dēļ iestājās maksātnespēja;
- netika segtas maksātnespējas procesa izmaksas (uzturlīdzekļi, nodokļi u. c.).
***
Publikācijas turpinājumā skaidrosim, kam jāpievērš uzmanība, slēdzot līgumus ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kas sola atbrīvot no parādsaistībām, un ar kādām sekām iespējams saskarties pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas.
