Fiziskās personas maksātnespējas process. Parādniekam jābūt godprātīgam (II)

Atbilstoši Maksātnespējas kontroles dienesta statistikas datiem 2018. gadā ir iesniegti 1996 pieteikumi par fiziskās personas maksātnespējas lietas ierosināšanu. Fiziskās personas maksātnespējas procesu pasludina, ja tiesa konstatē vismaz vienu no šādām pazīmēm:

• personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 eiro;
• sakarā ar pierādāmiem apstākļiem personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro.

Parādnieka maksātnespējas procesu pasludina tiesa, un tās spriedums nav pārsūdzams.

Maksātnespējas procesa administratora pienākumi

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas maksātnespējas procesa administrators (turpmāk tekstā – administrators):

• atver uz sava vārda kontu kredītiestādē kreditoru prasījumu apmierināšanai;
• ja parādniekam ir nododami naudas līdzekļi administratoram vai bankrota procedūras laikā ir paredzēta mantas pārdošana, apzina parādnieka mantu un saistības;
• ja nepieciešams, ņem savā pārvaldījumā mantu (šāds pienākums ir tikai tādā gadījumā, ja administratoram ir pamatotas šaubas par parādnieka labticību);
• organizē parādnieka mantas pārdošanu saskaņā ar mantas pārdošanas plānu;
• atgūst debitoru parādus;
• pieņem un pārbauda kreditoru prasījumus;
• pārstāv parādnieku ar fiziskās personas maksātnespējas procesu saistītajos jautājumos;
• nosūta paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu (kopā ar saistību dzēšanas plānu);
• iesniedz tiesā pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu (tostarp gadījumā, ja konstatēti maksātnespējas procesa ierobežojumi, vienlaikus lūdzot izbeigt maksātnespējas procesu);
• pēc parādnieka lūguma un abpusējas vienošanās sniedz konsultāciju saistību dzēšanas plāna projekta sagatavošanā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka saistību dzēšanas plāna iesniegšana tiesā ir fiziskās personas pienākums.

Saistību dzēšanas procedūras laikā administratoram ir mazāk pienākumu:

• uzraudzīt parādnieka rīcību pienākumu izpildē un saistību dzēšanas plāna izpildi;
• pēc parādnieka lūguma (par samaksu saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem) sniegt viņam juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu, tostarp saistību dzēšanas plāna grozījumu izstrādi.

Fiziskās personas maksātnespējas procesā administratoram ir noteikts pienākumu kopums, par kuru neizpildi administrators atbild Maksātnespējas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Proti, atbilstoši minētā likuma 176. pantam gan fiziskajai personai, gan kreditoriem ir tiesības iesniegt sūdzību par administratora rīcību Maksātnespējas kontroles dienestā (MKD).

Kā atšķiras no juridiskās personas maksātnespējas procesa

Fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas process atšķiras savā būtībā. Galvenā abu maksātnespējas procesu atšķirība izriet no to mērķa. Proti, juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu apmierināšana pēc iespējas lielākā apmērā, kā rezultātā juridisko personu likvidē, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis papildus saistību izpildei ir dot iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no atlikušajām parādsaistībām un atjaunot maksātspēju.

Līdz ar to fiziskās personas maksātnespējas procesā papildus kreditoru apmierināšanai to prasījumos ir paredzēti arī audzinoša rakstura tiesiskie pasākumi, lai persona apzinātos savu atbildību un nopelnītu saistību dzēšanu:

• ikmēneša maksājumu vismaz vienas trešdaļas no ienākumiem apmērā veikšana kreditoriem noteiktā laika posmā, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas no minimālās mēnešalgas (bruto);
• aizliegums veikt jebkādas darbības vai darījumus, kas var radīt kreditoriem zaudējumus;
• bez administratora atļaujas veikt maksājumus, kas nav paredzēti saistību dzēšanas plānā;
• pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām.

Ja juridiskās personas maksātnespējas procesā parādnieka izpildinstitūcijas zaudē tiesības rīkoties ar parādnieka mantu, tad fiziskās personas maksātnespējas procesā saistību dzēšanas procedūrā šīs tiesības personai atjauno. Tas nozīmē, ka personai ir jāspēj uzņemties atbildību par turpmāko rīcību ar savām finansēm, rūpīgi ievērojot Maksātnespējas likuma prasības.

Fiziskās personas maksātnespējas process nav sociālā palīdzība

Fiziskās personas maksātnespējas process Latvijā nav paredzēts kā sociāla rakstura bezmaksas pasākums maznodrošinātu personu vai finansiālās grūtībās nonākušu personu atbrīvošanai no parādsaistībām. Tā mērķis ir atgriezt sabiedrībā un ekonomiskajā apritē maksātspējīgu, ekonomiski aktīvu un atbildību uzņemties spējīgu personu.

Līdz ar to konkrēto fiziskās personas maksātnespējas procesu faktiski finansē pati fiziskā persona. Fiziskās personas iemaksāto maksātnespējas procesa depozītu divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā novirza administratora atlīdzības divu minimālo mēnešalgu apmērā segšanai. Vienlaikus likumdevējs paredzējis, ka administrators nav tiesīgs papildus minētajai atlīdzībai prasīt pievienotās vērtības nodokļa segšanu, tādējādi pasaudzējot fiziskās personas finansiālo situāciju.

Procesa ilgums

Fiziskās personas maksātnespējas procesa ilgums ir atkarīgs no tā, vai parādniekam ir manta, ko realizēt bankrota procedūrā, un kāds ir tās apjoms (mantas pārdošanas termiņš noteikts seši mēneši no maksātnespējas procesa pasludināšanas, kas var būt īsāks vai, tieši otrādi, pagarināts, ja minētajā termiņā mantu nav izdevies realizēt), kā arī no veicamajām papildu darbībām bankrota procedūras laikā (darījumu apstrīdēšana u. c.) un no atlikušo saistību apmēra pēc bankrota procedūras pabeigšanas un saistību segšanai novirzāmās summas.

Saistību dzēšanas termiņš ir noteikts:

• 6 mēneši – ja iespējams segt 50% no atlikušajām saistībām;
• 1 gads – ja iespējams segt 35%;
• 1 gads un 6 mēneši – ja iespējams segt 20%.

Vienlaikus, ja saistības minētajā apjomā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams segt, parādniekam ir pienākums ik mēnesi maksāt vismaz 1/3 no ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās mēnešalgas (bruto). Tādā gadījumā saistību dzēšanas termiņš ir:

• 1 gads – ja atlikušās saistības nepārsniedz 30 000 eiro;
• 2 gadi – ja atlikušās saistības ir no 30 000 līdz 150 000 eiro;
• 3 gadi – ja atlikušās saistības pārsniedz 150 000 eiro.

Aprēķinot minētos termiņus, līgumsodu un nokavējuma procentus neņem vērā.

Pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma (turpmāk tekstā – pieteikums) iesniegšanas un izskatīšanas kārtību regulē Civilprocesa likums. Proti, pieteikums iesniedzams tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, kas viņam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā, bet, ja tādas nav, – pēc faktiskās dzīvesvietas. Tiesa pieņem pieteikumu no parādnieka, viņa aizbildņa vai aizgādņa.

Tāpat tiesas kompetencē ir pieteikuma izskatīšana un maksātnespējas procesa pasludināšana vai arī pieteikuma noraidīšana. Pieteikuma izskatīšanu likumdevējs ir paredzējis īsos termiņos – lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas. Tiesa pieteikumu izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē.

Pieteikumā jānorāda:

• parādnieka vārds un uzvārds;
• personas kods;
• parādnieka deklarētā dzīvesvieta, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā, bet, ja tādas nav, – faktiskā dzīvesvieta;
• apstākļi, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības;
• visas termiņā neizpildītās saistības un to summas;
• visas saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;
• visa to saistību kopējā summa, kurai izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
• parādnieka mantas sastāvs, t.sk. parādnieka daļa laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;
• vai maksātnespējas procesam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 noteikumi (piemēro vienīgi pārrobežu procesos).

Ja pieteikumu iesniedz parādnieks kopā ar savu laulāto vai ar personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, tad minētā informācija jānorāda par katru iesniedzēju atsevišķi. Vienlaikus pieteikumam klāt jāpievieno dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, depozīta samaksu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots. Savukārt, ja tiesa maksātnespējas procesu pasludina, tā ieceļ administratoru, kuru izvēlas pēc nejaušības principa, veicot automātisku atlasi no administratoru pretendentu saraksta.

Process domāts tikai labticīgām personām

Fiziskās personas maksātnespējas process ir paredzēts vienīgi labticīgām personām. Labticības princips paredz, ka procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Proti, parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Tas nozīmē, ka fiziskā persona ne tikai nedrīkst nepildīt un neievērot Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus un prasības, bet arī nedrīkst šīs prasības izpildīt formāli. Pildot savus pienākumus un izmantojot tiesības, fiziskajai personai ir jārīkojas atbilstoši Maksātnespējas likuma un fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķim un vispārējiem maksātnespējas procesa principiem – pretējā gadījumā maksātnespējas procesu izbeigs.

Nav pamata paļauties uz iespēju atteikties no maksātnespējas procesa turpināšanas, ja konstatēs kādu no ierobežojumiem vai pienākumu neizpildi. Ja maksātnespējas process ir pasludināts, tad izpilda visas bankrota procedūrā paredzētās darbības (darījumu apstrīdēšana ar mērķi atgūt parādnieka mantu, kā arī visas mantas pārdošana).

Tāpat parādniekam jāņem vērā, ka piedziņa maksātnespējas procesā ir vērsta arī uz parādnieka daļu laulāto kopmantā, kā arī uz mantojuma masu. Vienlaikus, nosakot fiziskās personas ienākumu apmēru, atbilstoši kuram aprēķināms kreditoriem veicamo ikmēneša maksājumu apmērs, jāņem vērā ne tikai jebkāda veida izmaiņas atalgojumā, bet arī mantojums, dāvinājumi u. tml. ienākumi. Piemēram, ja persona manto zemesgabalu, tad tas būs jāpārdod, lai Maksātnespējas likumā noteikto daļu no ienākumiem novirzītu kreditoru prasījumu segšanai.

Skaidrojums sagatavots, balstoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta sniegto informāciju.