Kā iepriekš LV portālam skaidrojis Maksātnespējas kontroles dienests (MKD), saskaņā ar Maksātnespējas likuma 3. panta pirmo daļu tiesiskās aizsardzības process (TAP) ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks: 

“Atbilstoši Maksātnespējas likumam, lai saņemtu darbiniekam pienākošos maksājumus, TAP ietvaros tiek piemērotas vairākas metodes, kuru mērķis ir nodrošināt uzņēmuma maksātspējas atjaunošanu un vienlaikus aizsargāt kreditoru tiesības. TAP piemērojamās metodes var attiecināt arī uz darbinieku darba samaksas prasījumiem, ja tam piekrīt attiecīgais darbinieks (skat. Maksātnespējas likuma 38. panta ceturto daļu).  

Saskaņā ar Darba likuma 59. pantu darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Savukārt atlaišanas pabalsts nav darba samaksa Darba likuma izpratnē, bet gan darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam pienākošais maksājums, kam ir kompensējošs raksturs, tomēr arī šis maksājums izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tādējādi arī uz to TAP metodes nav piemērojamas. Ja nodarbinātais nepiekrīt TAP metožu piemērošanai, tad darba samaksa TAP laikā viņam izmaksājama pilnā apmērā.  

Atbilstoši Maksātnespējas likumam, lai atjaunotu maksātspēju, parādnieks var izmantot dažādas metodes, piemēram, reorganizēt un optimizēt uzņēmuma darbību, izbeigt un uzsākt darba tiesiskās attiecības ar darba ņēmējiem. Šajā gadījumā attiecībā uz darba tiesisko attiecību izbeigšanu ir piemērojami Darba likuma nosacījumi, kā arī Maksātnespējas likuma prasības attiecībā uz darba tiesisko attiecību regulējumu TAP, piemēram, Maksātnespējas likuma 38. panta (4¹) daļa. Ja darbinieks tiek atlaists TAP laikā, tad atlaišanas pabalsts viņam ir izmaksājams pilnā apmērā. Ja kāds no darba tiesiskajām attiecībām izrietošais maksājums netiek veikts, tad darbiniekam ir tiesības vērsties tiesā, lai to piedzītu.  

Turpretī, ja darba devējs neveic darbiniekam pienākošos maksājumus un uzņēmumam tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process (par to tiek veikts ieraksts Maksātnespējas reģistrā), tad darbinieks ir tiesīgs pieteikt savu prasījumu maksātnespējas procesā, vēršoties pie maksātnespējas procesa administratora. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas maksātnespējas procesa administrators normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā vēršas MKD ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem (skat. Maksātnespējas likuma 65. panta pirmās daļas 7. punktu).”