Vispārējo lietu padomes sanāksmes laikā notika viedokļu apmaiņa par nākamo ES daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam un šī gada 18. un 19. decembra Eiropadomes sanāksmes darba kārtības projektu. Tika pārrunātas ES un Apvienotās Karalistes attiecības, kā arī Eiropas Komisijas darba programma 2026. gadam. Savukārt ES tiesiskuma dialoga ietvaros notika dalībvalstu diskusija par tiesiskuma situāciju četrās dalībvalstīs: Bulgārijā, Čehijā, Vācijā un Īrijā.
Diskusijā par priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas ir nozīmīgas ES konverģencei un tām ir jāparedz atbilstošs finansējums ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. Tās nedrīkst padarīt par krīžu risināšanas mehānismiem, kā arī nepieciešams nodrošināt vienādus konkurences apstākļus lauksaimniekiem. Papildus parlamentārais sekretārs norādīja, ka austrumu pierobežas valstīm nepieciešams papildu finansiālais atbalsts dēļ drošības un sociālekonomiskajiem izaicinājumiem, ar ko šīs valstis saskarās Krievijas agresijas dēļ.
Viedokļu apmaiņā par Eiropadomes sagatavošanu parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem ir panākt vienošanos par turpmāko ES finansiālo atbalstu Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus. Būtiski ir turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, kā arī ierobežot Krieviju, tai skaitā pieņemot 20. sankciju paketi. A. Uršuļskis akcentēja arī ES paplašināšanās nozīmi Albānijas un Melnkalnes integrācijā un aicināja virzīties uz priekšu ar nākamo sarunu posmu atvēršanu Ukrainai un Moldovai.
Diskusijā par Eiropas Komisijas darba programmu 2026. gadam parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka darba programmā ir iekļautas daudzas Latvijai nozīmīgas iniciatīvas un priekšlikumi, izceļot ES drošības un aizsardzības stiprināšanu, konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, sabiedrības noturību un vienkāršošanas principu ievērošanu visā ES likumdošanas ciklā. A. Uršuļskis arī izteica atbalstu Lietuvai par Baltkrievijas hibrīdajiem uzbrukumiem tās gaisa telpai, kas vēlreiz apliecina nepieciešamību turpināt ieguldīt ES Austrumu robežas stiprināšanā.
