Turpmāk iespēja atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro būs plašākam cilvēku lokam, ne tikai trūcīgā un maznodrošinātā mājsaimniecībā esošajām personām kā līdz šim. Vienlaikus ir palielināts ienākumu slieksnis, kas ļauj uzsākt atbrīvošanas no parādiem procesu, kā arī vairs netiek paredzēts kopējā parāda minimālais apmērs. Turklāt līdz 2025. gada 31. decembrim parādnieki ir atbrīvoti no zvērinātu notāru atlīdzības takses samaksas. To paredz grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā, kas stājās spēkā 21. janvārī.
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums (turpmāk – likums) tika pieņemts 2021. gada 15. jūnijā un stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes sniegto informāciju likuma darbības pirmajos divos gados saņemti tikai 18 pieteikumi par atbrīvošanu no parādsaistībām līdz 5000 eiro.
Likumprojekta anotācijā secināts, ka līdz ar to likums mērķi nav sasniedzis, ņemot vērā, ka tas tika veidots, lai aptvertu subjektu loku, kas mērāms tūkstošos.
Viens no iemesliem, kāpēc tik maz cilvēku, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, izmantoja iespēju atbrīvoties no parādsaistībām, iespējams, bija stingrie nosacījumi, kas krietni sašaurināja parādnieku loku, kuri atbilda likumā noteiktajiem kritērijiem.
Tāpēc ar grozījumiem likumā personu loks, kuras turpmāk varēs pretendēt uz atbrīvošanu no parādsaistībām, ir būtiski paplašināts.
Ar grozījumiem jaunā redakcijā izteikta likuma 4. panta pirmā daļa, kurā uzskaitīti nosacījumi, kādiem parādniekam ir jāatbilst, lai varētu izmantot likumā paredzēto iespēju atbrīvoties no parādsaistībām.
Piemēram, līdz šim bija noteikts, ka likumā paredzēto atbrīvošanu no parādsaistībām varēja izmantot personas, kurām pēdējā gada laikā vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošas personas statuss.
Turpmāk no parādiem likumā noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvotas arī personas, kurām piešķirta invaliditātes vai vecuma pensija, kā arī personas, kuru apgādībā ir vismaz trīs bērni (daudzbērnu ģimene) vai bērns ar invaliditāti.
Precīzi noteikts, ka, izvērtējot personas atbilstību nosacījumiem – vismaz trīs bērni –, tiek ņemti vērā arī audžuģimenē ievietotie, aizbildnībā esošie, kā arī bērni pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja viņi iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu.
Ar grozījumiem likumā palielināts ienākumu slieksnis, kas ļauj pretendēt uz atbrīvošanu no parādiem.
Līdz šim atbrīvošanai no parādsaistībām varēja pieteikties personas, kuru vidējie ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā, neskaitot līdzekļus par katru apgādībā esošo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, nepārsniedza valstī noteikto minimālo mēnešalgu (2024. gadā – 700 eiro bruto).
Turpmāk atbrīvošanai no parādsaistībām var pieteikties personas, kuru vidējie ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā, neskaitot līdzekļus 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo bērnu, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, reizinot ar koeficientu 1,5.
Minimālā mēnešalga 2025. gadā ir 740 eiro. Tātad, ja parādnieka apgādībā nav bērnu, ar pašreizējo minimālo mēnešalgu (740 eiro) vidējie ienākumi pēdējā gada laikā nedrīkst pārsniegt 1110 eiro mēnesī.
Līdz šim personu no parādsaistībām varēja atbrīvot, ja visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs pārsniedza vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, bet nepārsniedza 5000 eiro.
Turpmāk likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka parādniekam var piemērot fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, ja visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs nepārsniedz 5000 eiro.
Respektīvi, grozījumi sākotnējo dzēšamo parādsaistību apjomu vairs neierobežo ar minimālās mēnešalgas apmēru, tādā veidā paredzot lielāku autonomiju un iespējas parādniekam atbrīvoties no parādsaistībām.
“Atteikšanās no minimālās parāda summas minimālās mēnešalgas apmērā (2025. gadā tie būtu bijuši 740 eiro) pamatojama ar to, ka sākotnējais minimālais slieksnis patiesībā ir ļoti augsts, kas savukārt neļauj sasniegt likuma mērķi. Atbrīvošanas no parādsaistībām procesu ir lietderīgi piemērot arī mazākai kredīta summai,” uzsvērts anotācijā.
Vienlaikus tajā skaidrots, ka notariālo pakalpojumu atlīdzības takse būs garantija, lai persona neuzsāktu atbrīvošanas no parādsaistībām procesu par maznozīmīgu summu.
Kā iepriekš norādījusi Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistra un maksātnespējas politikas nodaļas vadītāja Liene Ozola, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesa izmaksas nedaudz pārsniedz 100 eiro.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
Nosacījumi atbrīvošanai no parādsaistībām līdz 5000 eiroFiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekts var būt fiziskā persona, ja vienlaikus pastāv visi nosacījumi:
|
Grozījumi papildina likumu ar pārejas noteikumu, kas paredz, ka fiziskā persona, kura var tikt atbrīvota no parādsaistībām līdz 5000 eiro, līdz 2025. gada 31. decembrim ir atbrīvota no zvērinātu notāru atlīdzības takses samaksas par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma apliecināšanu.
Pēc minētā pieteikuma apliecināšanas zvērināts notārs vērsīsies Tieslietu ministrijā ar lūgumu kompensēt nesaņemto atlīdzības taksi no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat kā līdz šim fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nebūs piemērojama personai, uz kuru attiecināmi Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktie ierobežojumi, piemēram, ja persona pēdējo triju gadu laikā apzināti sniegusi nepatiesu informāciju saviem kreditoriem vai ja persona saukta pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 210. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu u. c.
Līdz šim noskaidrot, vai pastāv Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktie ierobežojumi, bija zvērinātu notāru pienākums.
Kā akcentēts anotācijā, praksē iegūt informāciju par visiem ierobežojumiem, kas noteikti Maksātnespējas likuma 130. pantā, ir sarežģīti un laikietilpīgi. Zvērināti notāri var pārbaudīt Maksātnespējas reģistru, taču viņiem nav pieejams Sodu reģistrs:
“Tādējādi parādnieks, iesniedzot pieteikumu, turpmāk pats ar parakstu apliecinās, ka uz viņu nav attiecināmi Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktie ierobežojumi.”
Vienlaikus zvērināts notārs personai izskaidros tiesiskās sekas nepatiesa apliecinājuma sniegšanai.
Turpmāk saskaņā ar likuma 8. panta ceturto daļu pēc fiziskās personas lūguma zvērinātam notāram ne tikai jāsniedz informatīvs atbalsts pieteikuma sagatavošanā, bet arī jāpieprasa nepieciešamā informācija no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī kreditoriem.
“Praksē tā ir procesa pieteicēja iespēja saņemt zvērināta notāra palīdzību informācijas apkopošanā, ja persona pati to nespēj nodrošināt,” vēstīts anotācijā.
Tomēr parādnieks var nezināt parādsaistību kopējo summu, tāpat arī to, vai tiek ievēroti visi likumā noteiktie ierobežojumi. Līdz ar to grozījumi papildina likuma 8. pantu ar 4.1, 4.2 un 4.3 daļu, nosakot:
“Ja parādnieks nezina parādsaistību apmēru, t. sk. to, vai izpildās šā likuma 5. panta otrās daļas 3. punktā noteiktais ierobežojums, un parādsaistību apmērs nav noskaidrojams no šā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem vai ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, parādnieks vai zvērināts notārs pēc parādnieka lūguma nosūta kreditoram aicinājumu viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas norādīt parādnieka parādsaistību apmēru.
Kreditoram atbildē jānorāda parādnieka parādsaistību sākotnējais un atlikušais apmērs par katru līgumu atsevišķi.
Ja kreditors noteiktajā termiņā nav sniedzis minēto informāciju par parādnieka parādsaistību apmēru, pieteikumā parādsaistību apmēru norāda pēc parādnieka deklarācijas vai esošajiem dokumentiem un kreditors zaudē tiesības celt iebildumus par parādsaistību apmēru šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.”
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai “parādi nereti tiek pārkreditēti (apvienoti, pārstrukturizēti, refinansēti), kad pamatsaistības un procentu maksājumi vēl ir izpildes posmā un nav beigušies, taču pārkreditēšanas process un tajā noteiktās saistības parādniekam ir sarežģīti izprotamas un pārskatāmas”.
