Lai paātrinātu procesu, kādā trūcīgās vai maznodrošinātās personas atbrīvojas no parādsaistībām un atjauno maksātspēju, izstrādāti grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Ar likumprojektu tiek rosināts paplašināt personu loku, kuras var izmantot iespēju atbrīvoties no patēriņa kredīta parāda līdz 5000 eiro, kā arī paaugstināts ienākumu slieksnis, kas ļauj pieteikties uz parādu “brīvlaišanu”.
Likumprojekta “Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā” iesniedzēji ir Saeimas deputāti – Andris Šuvajevs, Mairita Lūse, Ervīns Labanovskis, Harijs Rokpelnis un Edmunds Jurēvics.
5. jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti pirmajā lasījumā skatīja grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā un nolēma tos atbalstīt.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs rezumēja: “Jebkurš cilvēks, kas atbrīvojies no parādiem, atgriežas darba tirgū, un tā ir laba lieta.”
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma sākotnējais mērķis bija atbrīvot trūcīgās vai maznodrošinātās personas no parādsaistībām, lai tās iekļautu vai atgrieztu darba un ekonomiskajā vidē.
Taču likumprojekta anotācijā secināts, ka spēkā esošais regulējums nav efektīvs un neļauj sasniegt likuma mērķi.
Ja parādnieks atbilst kritērijiem, kas ļauj atbrīvoties no parādsaistībām, tad viņam ar pieteikumu jāvēršas pie zvērināta notāra. Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistra un maksātnespējas politikas nodaļas vadītāja Liene Ozola Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka šī procesa izmaksas nedaudz pārsniedz 100 eiro (zvērināta notāra amata atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, t. i., 21 eiro, un valsts nodeva 5 eiro apmērā).
Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) sniegtā informācija liecina, ka divu gadu laikā – no 2022. gada 1. janvāra, kad konkrētais likums stājās spēkā, līdz 2024. gada februārim – iespēju atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro izmantojušas tikai 18 personas. Turklāt vien deviņos gadījumos pieņemts pozitīvs lēmums, proti, atbrīvot no parādsaistībām (sešas lietas datu apkopošanas brīdī bija izskatīšanas procesā).
Vairāk par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām var lasīt LZNP tīmekļvietnes sadaļā “Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām”.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc regulējums nav efektīvs un parādnieki to neizmanto, sākotnējā likuma autore – Tieslietu ministrija (TM) – LV portālam norāda, ka pašlaik nav izanalizējusi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma piemērošanu.
Taču TM uzsver, ka regulējuma tapšana bija ļoti smagnēja un prasīja arī būtiskus kompromisus, vismaz regulējuma piemērošanas sākumposmā. Līdz ar to pašreizējais likuma tvērums aptver samērā specifisku mērķauditoriju un nav veicinājis plašāku mehānisma piemērošanu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē īpaši tika akcentēts arī tas, ka Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums neskar ne uzturlīdzekļu, ne komunālo maksājumu parādniekus. Parādnieku var atbrīvot no parādsaistībām, ja tās ir radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.
Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe LV portālam norāda, ka iemesls neefektīvai likuma darbībai ir parādnieka profils un komplicētās regulējuma prasības.
“Parādnieki ir sociāli mazaizsargāti cilvēki, ar vājām spējām izprast ne tikai juridiskos jautājumus, bet vispār jebkādas dzīves situācijas. Viņi nespēj uzņemties jebkāda veida atbildību, neatceras pat to, kur un kad uzņēmušies saistības,” saka A. Kaupe.
“Turklāt papildus vājajai spējai izprast materiālo situāciju ir komplicētas likuma prasības. Piemēram, lai uzsāktu procesu, kas sekmētu atbrīvošanos no parādiem, parādniekam ir jāzina visas savas sākotnējās nenokārtotās saistības – datums un summa, atlikušo pamatsaistību atlikums un arī blakus saistību atlikums,” skaidro LZNP vadītājs. “Tāpat parādniekam jābūt informētam, kāda summa no katras konkrētās saistības kreditoram ir samaksāta vai piedzīta. Cilvēkam, kuram savu finanšu pārvaldība nav tik augstā līmenī kā kreditoram, paša spēkiem apkopot šādu informāciju ir ļoti sarežģīti.”
“Lai likums sasniegtu mērķi, ir jāsasniedz cilvēks, kura vajadzībām tas radīts, – parādnieks ar vāju finanšu pratību,” uzskata A. Kaupe.
“Personas ir jāatbrīvo no nepieciešamības sagādāt tik plašu un detalizētu informāciju par katru parādu, kā tas ir šobrīd. Piemēram, var noteikt, ka lietu drīkst uzsākt arī bez informācijas par parādiem, bet pēc lietas pieņemšanas lietvedībā notārs parādu apjomu drīkst noskaidrot pie kreditoriem. Iespējams, jāsamazina detalizācijas pakāpes prasība ziņām, kas iekļaujamas sākotnējā parādnieka pieteikumā.”
Jaunie likuma grozījumi tieši aktualizē parādu informācijas jautājumu. Ar likuma 8. panta grozījumiem tiktu risinātas situācijas, kad procesa pieteicējam nav pieejama pilnīga informācija par parādsaistību apmēru.
Turpmāk zvērinātam notāram būs tiesības iegūt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kreditoriem. Praksē tas nozīmētu procesa pieteicēja iespēju saņemt zvērināta notāra palīdzību informācijas apkopošanā, ja persona pati to nespēj nodrošināt, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi arī paredz iespēju kreditoriem sniegt aktuālo informāciju divu nedēļu laikā pēc zvērināta notāra vai parādnieka nosūtīta aicinājuma, lai parādsaistību apmēru salīdzinātu un precizētu ar kreditora rīcībā esošo informāciju.
Kreditoram atbildē būs jānorāda parādnieka parādsaistību sākotnējais un atlikušais apmērs par katru līgumu atsevišķi.
Ja noteiktajā termiņā kreditors nebūs sniedzis noteikto informāciju par parādnieka parādsaistību apmēru, tad pieteikumā to norādīs pēc parādnieka deklarācijas vai esošajiem dokumentiem. Līdz ar to kreditors zaudēs tiesības celt iebildumus par parādsaistību apmēru šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.
Ar likumprojektu tiek rosināts paplašināt personu loku, kuras var izmantot iespēju likumā noteiktajā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kuras radušās no patērētāju kreditēšanas līguma un kurām iestājies izpildes pienākums.
Pašreiz uz atbrīvošanu no parādsaistībām var kandidēt personas, kurām pēdējā gada laikā vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss.
Grozījumu projektā tiek piedāvāts, ka uz atbrīvošanu no parādsaistībām var pretendēt arī persona, kurai pēdējo trīs gadu laikā vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss vai kura atbilst kādai no šajām pazīmēm:
Likumprojekta autori rosina arī paplašināt līdzšinējo ierobežojumu, kas atbrīvošanai no parādsaistībām ļauj pieteikties personām, kuru ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu (patlaban – 700 eiro bruto).
Grozot likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktu, iespēja atbrīvoties no parādsaistībām tiktu dota arī personām, kuru ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās algas apmēru, reizinot ar koeficientu 1,5.
Tātad ar pašreizējo minimālo mēnešalgu – 700 eiro – ienākumi nedrīkstētu pārsniegt 1050 eiro.
Līdz šim persona varēja dzēst tikai to summu, kas ir minimālās algas, t. i., 700 eiro, apmērā. Grozījumi 5. panta otrajā daļā paredz lielāku autonomiju un iespējas fiziskajai personai izvēlēties, kādu summu dzēst, un tā var būt mazāka par minimālo algu. Atteikšanās no minimālās parāda summas minimālās algas apmērā likumprojekta anotācijā tiek pamatota ar to, ka sākotnēji noteiktais slieksnis ir pārāk augsts un neļauj sasniegt likuma mērķi.
Tieslietu ministrija atbalsta sagatavoto likumprojektu – tajā ietvertais regulējums tiek attiecināts uz plašāku mērķauditoriju, kas secīgi varētu arī palielināt cilvēku skaitu, kuri atbrīvojušies no parādsaistībām.
Arī LZNP priekšsēdētājs uzskata, ka, paplašinot personu loku, noteikti pieaugs pieteikto lietu skaits. Pēc viņa domām, pārējie priekšlikumi izvērtējami, sabalansējot kreditoru un parādnieku intereses.
A. Kaupe vērš uzmanību uz to, ka pašlaik puse pieteikumu nesekmējas ar atbrīvošanu no parādiem. “Tātad arī parādniekam uzliktie pienākumi pēc pieteikuma iesniegšanas ir tikpat nozīmīgs faktors nesekmīgam lietas iznākumam kā sākotnēji uzliktie pienākumi. Ir jādomā, kā būtiski atvieglot parādniekam uzliktos procesuālos pienākumus pēc maksātnespējas lietas pieteikšanas.”
Arī Finanšu un Labklājības ministrijas atbalsta likumprojekta tālāko virzību.
Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks, zvērināts advokāts Edgars Pastars Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja, ka jau pirms septiņiem gadiem organizācija aicinājusi politikas veidotājus pieņemt likuma normas, kas ļauj atlaist mazos parādus.
E. Pastars minēja, ka kredītiestādes bieži vien nevar izsniegt hipotekāro kredītu, jo klientam ir sarežģīta parādu vēsture, kas veidojusies laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam, daudz mazu kredītu, par kuriem parādniekam pašam neesot skaidrības.
Pēc Kredītu reģistra datiem, fiziskajām personām izsniegto kopējo saistību atlikums 2024. gada 31. martā bija aptuveni 7,7 miljardi eiro, saistību skaits – nedaudz pāri miljonam.
Apmēram 692 000 fiziskajām personām izsniegto kredītu pamatsummas atlikums bija līdz 5000 eiro. Kopējā parādu summa – 799 miljoni eiro. No šiem kredītiem ar kavējumu virs 90 dienām bija 21,2% jeb 212 700 saistību ar kopējo summu aptuveni 170 miljoni eiro.
|
Par spēkā esošo regulējumu vairāk LV portālā >> |
