Lai parādnieks varētu uzsākt fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesu, viņam jāvēršas pie zvērināta notāra tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – faktiskā dzīvesvieta.
FOTO: Freepik
2022. gada 1. janvārī stājās spēkā Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kas paredz personas tiesības tikt atbrīvotai no parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro. Finansiālajās grūtībās nonākušajiem, kuri vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, tostarp “ātros kredītus”, kuriem iestājies izpildes termiņš, jāatbilst visiem likumā noteiktajiem nosacījumiem.
Jaunais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums (turpmāk – likums) paredz, ka fizisko personu no parādsaistībām var atbrīvot, ja vienlaikus pastāv astoņi nosacījumi, piemēram, parādnieka vidējie ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, un vismaz trīs mēnešus parādniekam ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss. Vienlaikus no parādsaistībām fiziskā persona var tikt atbrīvota tikai tādā gadījumā, ja personas visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs pārsniedz 500 eiro (vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu), bet nepārsniedz 5000 eiro.
Kā norāda Tieslietu ministrija (TM), sākoties 2022. gadam, iedzīvotāji aktīvi izrāda interesi par iespēju saņemt atbrīvojumu no parādsaistībām un vēršas pie zvērinātiem notāriem pēc konsultācijām.
Likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kuras radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) izpratnē un kurām iestājies izpildes pienākums, un tādējādi veicināt personas līdzdalību ekonomiskajā vidē.
Kā skaidrots likuma anotācijā, jaunais normatīvais akts izstrādāts, jo nepieciešams nostiprināt finansiālo problēmu risinājumu fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām, ņemot vērā, ka Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process minēto personu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams un parādsaistību izpilde nav iespējama, kas rada slogu fiziskās personas kreditoriem.
Proti, līdz šim personām, kuras nespēja segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra bija fiziskās personas maksātnespējas process. Vienlaikus, lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, parādsaistībām jābūt ne mazākām par 5000 eiro, savukārt, lai iesniegtu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, personai jāsedz valsts nodeva, kā arī jāsamaksā depozīts. Tas nozīmē, ka tikai fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas kopējās izmaksas jau pārsniedz 1000 eiro.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” 14.1 punktu pieteikuma izskatīšana par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām maksās 100 eiro.
Atbilstoši jaunā likuma 2. pantam fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kas fiziskajai personai, ja tai mantiskā stāvokļa un ienākumu dēļ nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras radušās no patērētāja kreditēšanas līguma PTAL izpratnē, kurām iestājies izpildes pienākums un kuras neatbilst Maksātnespējas likumā noteiktajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm (turpmāk – parādsaistības), dod iespēju tikt atbrīvotai no parādsaistībām, kā arī palīdz stiprināt attiecīgās personas finanšu pratību.
Saskaņā ar PTAL 8. panta pirmo daļu atbilstoši patērētāja kreditēšanas līgumam persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu (kredīta devējs), piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā. Savukārt par patērētāja kreditēšanas līgumu PTAL izpratnē nav uzskatāms līgums par ilglaicīgu pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ja patērētājs par pakalpojumiem vai precēm maksā līguma darbības laikā, norēķinoties pa daļām.
Kā iepriekš LV portālam norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), likumā minētās parādsaistības ir parādi, kas radušies no visiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, arī tiem, kas nodrošināti ar hipotēku, izņemot lombardu kredītus, jo to atbildība ir ierobežota tikai ar ķīlu.
Lai fizisko personu varētu atbrīvot no parādsaistībām, vienlaikus jāpastāv astoņiem nosacījumiem (likuma 4. pants un 5. pants):
Saskaņā ar likuma 6. pantu fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nav piemērojama personai:
Proti, fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ikviena fiziskā persona var izmantot vienu reizi arī gadījumā, ja atbrīvošana no parādsaistībām atcelta saskaņā ar šī likuma 21. pantu, piemēram, ja parādnieks pieteikumā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir sniedzis nepatiesas ziņas, kuru dēļ viņš nepamatoti atbrīvots no parādsaistībām.
Vienlaikus likuma 4. panta trešā daļa paredz, ka fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nav piemērojama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētam subjektam vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējam reģistrētai personai, kam ir sociālās apdrošināšanas maksājumu saistības pret nodarbinātajām personām.
Savukārt atbilstoši 5. panta otrajai daļai atbrīvošana no parādsaistībām nav attiecināma arī uz tādām parādsaistībām:
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām kārtība ir noteikta likuma III nodaļā.
Saskaņā ar likuma 8. pantu, ja fiziskā persona uzskata, ka viņa atbilst visiem likumā noteiktajiem nosacījumiem, tai zvērinātam notāram jāiesniedz pieteikums, kuram klāt jāpievieno dokumenti:
Proti, lai parādnieks varētu uzsākt fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesu, viņam jāvēršas pie zvērināta notāra tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – faktiskā dzīvesvieta. Informāciju par zvērinātiem notāriem var atrast tīmekļvietnes “Latvijas notārs” sadaļā “Meklēt notāru”.
Likums paredz, ka pieteikums jāsagatavo atbilstoši likuma 1. pielikumam, ko var ērti lejupielādēt TM mājaslapas sadaļā “Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām”. Tāpat tajā noteikts, ka zvērinātam notāram pēc parādnieka lūguma ir jāsniedz informatīvs atbalsts pieteikuma sagatavošanā.
Vienlaikus, kā iepriekš LV portālam norādījis Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins, vispirms parādniekam pašam ir rūpīgi jāizvērtē, vai viņš atbilst visām likumā noteiktajām prasībām, t. i., jāiepazīstas ar pašu likumu un jācenšas aizpildīt pieteikumu, kurā jāatbild arī uz pamatjautājumu, kādēļ viņš nevar izpildīt savas saistības.
Saskaņā ar likuma 11. pantu, ja parādnieka pieteikums tiek pieņemts:
Savukārt parādniekam pēc pieteikuma pieņemšanas ir pienākums:
Atbilstoši likuma 15. pantam finanšu pratības kursu saturu nosaka un to bezmaksas pieejamību nodrošina NVA. Savukārt, kad parādnieks apguvis finanšu pratības kursus, pēc viņa lūguma NVA jānosūta zvērinātam notāram, kura lietvedībā ir parādnieka pieteikums, elektronisks paziņojums par finanšu pratības kursu apguvi.
Atbilstoši likuma 19. pantam, ja fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām process veiksmīgi tiek pabeigts, parādnieks tiek atbrīvots no tām parādsaistībām, kuras tika norādītas pieteikumā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Savukārt, ja parādnieks netiek atbrīvots no parādsaistībām, tad parādsaistību apmēram pieskaita tās summas, kuru pieaugums tika apturēts procesa laikā.
Vienlaikus fiziskajai personai, kas atbrīvota no parādsaistībām, tiek noteikti gan pienākumi, gan ierobežojumi. Piemēram, pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā tiks izdarīts ieraksts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, parādniekam:
Ar visiem pienākumiem un ierobežojumiem, kas izriet no fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām, var iepazīties likuma 20. pantā.
Likuma 21. panta devītajā daļā noteikts, ka fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām var atcelt, ja:
Ja fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām atceļ, tiek atjaunotas visas parādsaistības, kas bija spēkā dienā, kad tika iesniegts pieteikums, uz kura pamata fiziskā persona tika atbrīvota no parādsaistībām.