Kritēriji, kādiem ir jāizpildās, lai persona varētu uzsākt atbrīvošanas no parādsaistībām procesu, ir noteikti Fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā.

Situācijas izklāstā nav sniegta pietiekama informācija, lai varētu izdarīt secinājumus par atbilstību visām likumā noteiktajām prasībām atbrīvošanas no parādsaistībām procesa uzsākšanai.

Piemēram, likumā paredzētā iespēja attiecas tikai uz tādām parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma, ja visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs nepārsniedz 5000 eiro.

Lai noskaidrotu iespējas uzsākt atbrīvošanas no parādsaistībām procesu konkrētajā situācijā, ieteicams konsultēties ar zvērinātu notāru.

Lai uzsāktu fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesu, ir jāvēršas pie zvērināta notāra apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav – faktiskā dzīvesvieta.

Likums noteic, ka pēc fiziskās personas lūguma, zvērināts notārs sniedz informatīvu atbalstu pieteikuma sagatavošanā.

Plašāks skaidrojums un zvērinātu notāru kontaktinformācija ir pieejama Latvijas Zvērinātu notāru padomes mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” > “Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām”.

Jāpiebilst, ka, iepazīstoties ar situācijas izklāstu, rodas papildu jautājumi par veikto ieturējumu apmēru no ienākumiem. Tāpēc atbildē sniedzam pamata informāciju par parāda piedziņas regulējumu.

Ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nosaka Civilprocesa likuma 594. pants.

Minētā norma paredz, ka ieturējumus parādu segšanai veic tikai no tās ienākumu daļas neto, kas pārsniedz 50% no minimālās mēneša algas bruto, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas bruto par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu.

2025. gadā valstī noteiktā minimālā mēneša alga ir 740 eiro (attiecīgi 50% no minimālās algas ir 370 eiro, bet 15% par apgādībā reģistrētu bērnu – 111 eiro).

Ieturējumus veic no atlikušās ienākumu summas neto 30% vai 40% apmērā (tas ir atkarīgs no tā, cik izpildu lietās tiek veikta piedziņa – ja parāds ir viens, ieturējumus veic 30% apmērā, bet, ja vairāki, tad 40% apmērā).

Ja bērni nav reģistrēti apgādībā un par tiem nesaņemat nodokļu atvieglojumus, jebkurā gadījumā ieturējumus parādu piedziņas procesā var veikt tikai 30% vai 40% apmērā no ienākumu daļas neto, kas pārsniedz pusi no minimālās algas jeb 370 eiro “uz rokas”.

Gadījumā, ja piedziņa vienlaikus tiek vērsta gan uz darba samaksu, gan līdzekļiem kredītiestādē, parādnieks var lūgt tiesu izpildītāju novērst situāciju, kurā tiek veikts dubults ieturējums. Tiesu izpildītājs pēc parādnieka lūguma dos kredītiestādei rīkojumu saglabāt kontā, kurā parādnieks saņem darba samaksu vai tai pielīdzinātos maksājumus, naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā tie parādniekam izmaksājami pēc ieturējumu veikšanas atbilstoši Civilprocesa likuma 594. pantā noteiktajam.

Plašāk par tēmu šajā atbildē >>

Zvērināts tiesu izpildītājs dos rīkojumu bankai pēc parādnieka lūguma