Kā var saņemt atbrīvojumu no parādsaistībām līdz 5000 eiro

Ar mērķi veicināt maksātspējas atjaunošanu cilvēkiem, kas nonākuši patēriņa kredītu jūgā, ir būtiski mainīts Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Grozījumi stājās spēkā 2025. gada 21. janvārī.

Paplašināts personu loks, kuras var tikt atbrīvotas no parādsaistībām līdz 5000 eiro

Ar grozījumiem likumā noteikts, ka:

• iespēju saņemt atbrīvojumu no parādsaistībām līdz 5000 eiro var izmantot plašāks cilvēku loks, ne tikai trūcīgā un maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas kā līdz šim, bet arī invaliditātes vai vecuma pensijas saņēmēji (tostarp valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai ir pilngadīgas personas, kam noteikta invaliditāte), personas, kuru aprūpē ir vismaz trīs bērni vai kuras apgādā bērnu ar invaliditāti;
• ar pašreizējo minimālo mēnešalgu (740 eiro) parādnieka ienākumu slieksnis nedrīkst pārsniegt 1110 eiro mēnesī, ja parādnieka apgādībā nav bērnu;
• sākotnējais parādsaistību apjoms vairs netiek ierobežots ar minimālās mēnešalgas apmēru, proti, atbrīvošanas no parādsaistībām procesu var piemērot arī mazākai kredīta summai;
• līdz 2025. gada 31. decembrim fiziskā persona ir atbrīvota no zvērinātu notāru atlīdzības takses samaksas par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām pieteikuma apliecināšanu;
• pēc fiziskās personas lūguma zvērinātam notāram ne tikai jāsniedz informatīvs atbalsts pieteikuma sagatavošanā (bez maksas), bet arī jāpieprasa nepieciešamā informācija no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī kreditoriem (par papildu samaksu).

Kas ir fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām

Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas maksātspējas atjaunošanu, finanšu pratību un līdzdalību ekonomiskajā vidē.

Likums nosaka principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kuras radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) izpratnē, kurām iestājies izpildes pienākums un kuras neatbilst Maksātnespējas likumā noteiktajām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Atbilstoši likuma 2. pantam fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kas fiziskajai personai, ja viņai mantiskā stāvokļa un ienākumu dēļ nav iespēju nokārtot parādsaistības, dod iespēju tikt no tām atbrīvotai, kā arī palīdz stiprināt savu finanšu pratību.

Kas ir patērētāju kreditēšanas līgums

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8. panta pirmo daļu patērētāju kreditēšanas līgums ir līgums, ar kuru kredīta devējs (persona, kura ir saņēmusi licenci, lai nodarbotos ar patērētāja kreditēšanu) piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā.

Par patērētāja kreditēšanas līgumu PTAL izpratnē nav uzskatāms līgums par ilglaicīgu pakalpojumu, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ja patērētājs par precēm vai pakalpojumiem, digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem maksā līguma darbības laikā, norēķinoties pa daļām.

Kā skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Komerctiesību departamenta direktora vietniece Liene Ozola, parādsaistības, kas radušās patērētāja kreditēšanas līguma ietvaros, ir, piemēram, parādi, kas izriet no t. s. “ātrajiem kredītiem”, kredītlīnijām, banku kredītkartēm, patēriņa kredītiem, aizdevumiem, līzingiem, nomaksām.

Atbrīvošana no parādsaistībām netiek attiecināta uz uzturlīdzekļu, komunālo pakalpojumu rēķinu, interneta pieslēguma, telefona rēķina, ķīlas, hipotēkas, administratīvā soda u. tml. parādiem.

“Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesa mehānismu neattiecina arī uz privātiem parādiem. Piemēram, ja Jānis, kurš nav licencēts kā patērētāju kreditētājs, aizdeva naudu Annai, tad Anna no šāda veida parāda nevarēs atbrīvoties procesa ietvaros,” papildus norāda L. Ozola.

Plašāka informācija par patērētāju kreditēšanu pieejama Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē. Tur atrodams arī saraksts ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir izsniegta speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Kas var saņemt atbrīvojumu no parādsaistībām

Lai fizisko personu varētu atbrīvot no parādsaistībām, vienlaikus jāpastāv astoņiem nosacījumiem, kas paredzēti likuma 4. pantā un 5. pantā:

1. persona pēdējos 12 mēnešus ir bijusi nodokļu maksātājs Latvijā vai tai pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā, un tā saņem sociālos maksājumus no Latvijas valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem (piemēram, pensija, pabalsts, atlīdzība saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību);
2. pieteikuma iesniegšanas dienā personas vidējie ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā, neskaitot līdzekļus 15% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo bērnu, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, reizinot ar koeficientu 1,5 (ja parādnieka apgādībā nav bērnu, ar pašreizējo minimālo mēnešalgu (740 eiro) vidējie ienākumi pēdējā gada laikā nedrīkst pārsniegt 1110 eiro mēnesī);
3. personai nav kreditoru, kuru prasījuma tiesības pret attiecīgo fizisko personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai Kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz attiecīgās fiziskās personas vai trešās personas mantu;
4. personai nav mantas ārpus Latvijas;
5. personai pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss vai arī personai:
   • ir piešķirta invaliditātes pensija, vecuma pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kas atbilst Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajam gadījumam (ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir pilngadīga persona, kurai noteikta invaliditāte);
   • ir vismaz trīs bērni, t. sk. audžuģimenē ievietoti, aizbildnībā esoši, kā arī bērni pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja viņi iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu (daudzbērnu ģimene);
   • aprūpē ir bērns ar invaliditāti;
6. parādniekam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums;
7. visu no patērētāja kreditēšanas līguma izrietošo parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs nepārsniedz 5000 eiro;
8. parādsaistības ir noslēgtas ar kredīta devēju, kas ir tiesīgs sniegt patērētājam kreditēšanas pakalpojumus Latvijā.
   
   

Parādnieks nespēj, nevis nevēlas atdot parādus

“Atbrīvošanas no parādsaistībām process nav burvju nūjiņa un nedod tiesības bezatbildīgi aizņemties. Līdz ar to viens no nosacījumiem ir tāds, ka parādnieks nespēj, nevis vienkārši nevēlas atdot parādus,” skaidro L. Ozola.

TM pārstāve atzīst, ka jaunie kritēriji, kas ir paplašinājuši personu loku, kuras var tikt atbrīvotas no parādsaistībām, var pastiprināt šaubas par nevēlēšanos, nevis nespēšanu nokārtot savas saistības. Vienlaikus šo risku mazina likumā noteiktās prasības, kā arī kreditoru tiesības iebilst un personas brīdināšana par kriminālatbildību, ja pieteikumā sniegta nepatiesa informācija:

“Par nevēlēšanos atdot parādus liecina gan apzināta saistību uzņemšanās bez nolūka tās atdot, kā arī mantas vai ienākumu slēpšana. Piemēram, ja atklāsies, ka personai mājās ir desmit televizori, kurus varēja pārdot, lai segtu parādu, tad tiks secināts, ka persona nevēlējās, nevis nespēja tikt galā ar savām saistībām.”

Kādi vēl nosacījumi jāievēro

Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nav piemērojama personai:

• uz kuru attiecas Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktie ierobežojumi;
• kura jau ir tikusi atbrīvota no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā;
• kuras atbrīvošana no parādsaistībām ir atcelta saskaņā ar likuma 21. pantu;
• kura negodprātīgi izmanto likumā noteiktās tiesības.

Tāpat likuma 4. panta trešajā daļā noteikts, ka fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nav piemērojama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros reģistrētam subjektam vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējam reģistrētai personai, kam ir sociālās apdrošināšanas maksājumu saistības pret nodarbinātajām personām.

Papildus jānorāda, ka atbilstoši likuma 5. panta otrajai daļai atbrīvošana no parādsaistībām nav attiecināma arī uz tādām parādsaistībām:

• kuras radušās, noslēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu, saskaņā ar kuru kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nodota kāda lieta un parādnieka atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu (piemēram, aizdevums, kas iegūts lombardā);
• kuras radušās pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas;
• kuru segšanai novirzīti līdzekļi mazāk nekā 20% apmērā no attiecīgo parādsaistību aizdevuma pamatsummas sākotnējā apmēra neatkarīgi no tā, vai tie novirzīti procentu maksājumu vai pamatparāda segšanai (šī prasība netiek attiecināta uz parādsaistībām, kuras radušās no pārsnieguma kredīta, kredītkaršu, kredītlīniju vai līdzīga kreditēšanas pakalpojuma).

Atbrīvošanas no parādsaistībām uzsākšanas kārtība pie zvērināta notāra

Saskaņā ar likuma 8. pantu, ja fiziskā persona uzskata, ka atbilst visiem likumā noteiktajiem nosacījumiem, tad viņai zvērinātam notāram jāiesniedz pieteikums, kuram klāt jāpievieno dokumenti:

• kuri pamato pieteikumā norādītos apstākļus (piemēram, sociālā dienesta lēmums par trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statusa piešķiršanu, izziņa, kas apstiprina, ka personai ir vismaz trīs bērni vai aprūpē ir bērns ar invaliditāti u. tml.);
• par Kredītu reģistra un kredītinformācijas biroju datubāzēs iekļauto informāciju par parādnieku, kurus Latvijas Banka un kredītinformācijas biroji izsnieguši divu mēneša laikā pirms pieteikuma iesniegšanas un kuros norādīta (izziņa no Latvijas Bankas vestā Kredītu reģistra, izziņas no abiem kredītinformācijas birojiem).

Proti, lai parādnieks varētu uzsākt fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesu, viņam jāvēršas pie zvērināta notāra tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – faktiskā dzīvesvieta. Informāciju par zvērinātiem notāriem var atrast tīmekļvietnes “Latvijas Notārs” sadaļā “Meklēt notāru”.

Pieteikums jāsagatavo atbilstoši likuma 1. pielikumam, ko var ērti lejupielādēt tiesību aktu vietnē likumi.lv, atverot Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 1. pielikumu.

Tāpat likumā noteikts, ka zvērināts notārs pēc parādnieka lūguma:

• sniedz bezmaksas informatīvu atbalstu pieteikuma sagatavošanā;
• par papildu samaksu pieteikuma sagatavošanai pieprasa nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, institūcijām, kā arī kreditoriem.

Proti, lai noskaidrotu parādsaistību apmēru, zvērināts notārs pēc parādnieka lūguma ir tiesīgs nosūtīt kreditoram aicinājumu viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas norādīt parādnieka parādsaistību apmēru.

Ja parādnieks atbilst visām prasībām un netiek konstatēts neviens ierobežojums, tad zvērināts notārs apliecina pieteikumu, taisot to kā notariālo aktu.

Kas notiek un kas parādniekam jādara pēc tam, kad ir pieņemts pieteikums par atbrīvošanu no parādsaistībām

Saskaņā ar likuma 11. pantu, ja parādnieka pieteikums tiek pieņemts:

• attiecībā uz pieteikumā norādītajām parādsaistībām tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;
• attiecībā uz pieteikumā norādītajām parādsaistībām apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (t. sk. procentos izteikta līgumsoda pieaugums) un nokavējuma procentu pieaugums;
• parādniekam liegts uzņemties jaunas patērētāja kreditēšanas līguma saistības.

Vienlaikus parādniekam pēc pieteikuma pieņemšanas ir pienākums:

• sešu mēnešu laikā apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētos finanšu pratības kursus;
• sniegt zvērinātam notāram informāciju, kas nepieciešama pieteikuma izskatīšanai.

Atbilstoši likuma 15. pantam finanšu pratības kursu saturu nosaka un to bezmaksas pieejamību nodrošina NVA.

Pēc tam, kad parādnieks apguvis finanšu pratības kursus, pēc viņa lūguma NVA nosūta zvērinātam notāram, kura lietvedībā ir parādnieka pieteikums, elektronisku paziņojumu par finanšu pratības kursu apguvi.

Kādi ir personas pienākumi un ierobežojumi pēc atbrīvošanas no parādsaistībām

Likuma 19. pantā ir noteiktas fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām sekas.

Proti, ja fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām process veiksmīgi tiek pabeigts, tad parādnieks tiek atbrīvots no tām parādsaistībām, kuras tika norādītas pieteikumā.

Savukārt, ja parādnieks netiek atbrīvots no parādsaistībām, tad parādsaistību apmēram pieskaita tās summas, kuru pieaugums tika apturēts procesa laikā.

Vienlaikus fiziskajai personai, kas atbrīvota no parādsaistībām, arī pēc tam ir jāpilda likumā noteiktie pienākumi un ierobežojumi (skat. likuma 20. pantu).

Proti, pēc tam, kad Maksātnespējas reģistrā tiek izdarīts ieraksts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, parādniekam ir jāpilda šādi pienākumi:

• jāturpina pildīt saistības, no kurām viņš nav atbrīvots;
• ja parādniekam pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, – divu mēnešu laikā jāapmeklē sākotnējā konsultācija sociālajā dienestā, lai konstatētu, vai viņš ir sociālā dienesta klients Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē;
• ja parādniekam nav darba tiesisko attiecību vai tām līdzvērtīgu attiecību vai viņš neveic patstāvīgu saimniecisko darbību un ja tas ir objektīvi iespējams, tad nekavējoties jāuzsāk darba tiesiskās attiecības vai tām līdzvērtīgas attiecības, patstāvīga saimnieciskā darbība vai jāreģistrējas NVA (neattiecas uz vecuma pensijas saņēmējiem vai tiem, kuri ir tiesīgi saņemt vecuma pensiju, kā arī uz gadījumiem, kad pastāv citi objektīvi iemesli, piemēram, darbnespēja);
• divus gadus ir aizliegts uzņemties patērētāja kreditēšanas līguma saistības.

Parādniekam trīs mēnešu laikā zvērinātam notāram, kurš taisījis notariālo aktu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, būs jāiesniedz viens no šādiem apliecinājumiem:

• izziņa par darba tiesisko attiecību vai tām līdzvērtīgu attiecību esību, norādot to termiņu;
• dokumentārs apliecinājums par reģistrēšanos kā komersantam UR vestā reģistrā vai kā saimnieciskās darbības veicējam VID nodokļu maksātāju reģistrā;
• dokumenti, kas objektīvi pamato darbnespēju visā trīs mēnešu periodā no dienas, kad Maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām;
• NVA lēmums par bezdarbnieka statusa piešķiršanu.

Vai atbrīvošanu no parādsaistībām var atcelt

Saskaņā ar likuma 21. pantu kreditors vai cita persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt tiesā pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienas, kad Maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām atceļ, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

• persona neievēro likumā noteiktos pienākumus un ierobežojumus;
• parādnieks pieteikumā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir sniedzis nepatiesas ziņas, kuru dēļ viņš nepamatoti atbrīvots no parādsaistībām.

Ja atbrīvošanu no parādsaistībām atceļ, tad tiek atjaunotas visas parādsaistības, kas bija spēkā dienā, kad tika iesniegts pieteikums, uz kura pamata fiziskā persona atbrīvota no parādsaistībām.

Saņemt atbrīvojumu no parādiem var vienu reizi

Fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ikviena fiziskā persona var izmantot vienu reizi. Tas attiecas arī uz situācijām, ja atbrīvošana no parādsaistībām atcelta saskaņā ar šā likuma 21. pantu (parādnieks neievēroja viņam noteiktos pienākumus un ierobežojumus vai sniedza nepatiesas ziņas).

L. Ozola uzsver, ka šī viena reize attiecas uz tiem gadījumiem, kad persona ir saņēmusi atbrīvojumu no parādsaistībām (tostarp, ja ir saņēmusi, bet vēlāk tas tiek atcelts):

“Ja atbrīvojums no parādsaistībām  nav saņemts, piemēram, persona nav izgājusi finanšu pratības kursus, un zvērināts notārs ir atteicis atbrīvošanu no parādsaistībām, tad personai ir tiesības pieteikumu iesniegt atkārtoti. Vienlaikus tas neattiecas uz gadījumiem, kad atbrīvojums no parādsaistībām nav saņemts tādēļ, ka konstatēta parādnieka negodprātīga likumā noteikto tiesību izmantošana.”