Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti vairāki jauni nodokļa atbrīvojumi un vieglāks nodokļa režīms. Piemērojot likumu praksē, Ministru kabinetam būs jāvērtē atsevišķu normu lietderīgums un ietekme.
FOTO: Freepik.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti jauni ar ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi, kas saistīti ar citu likumu regulējumu. Tāpat ir precizēta kārtība, kādā jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam par ieguldījumu kontu, kā arī ieviestas citas izmaiņas.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”:
Izmaiņas paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kas stājas spēkā pirmdien, 14. novembrī. Jaunās normas jāsāk piemērot dažādos termiņos.
Ar nodokli neapliks ienākumu no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā).
Šis atbrīvojums iekļauts likuma 9. panta (“Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi”) pirmajā daļā un būs spēkā no 2023. gada 1. janvāra, kad stājas spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem likumā ir paredzēta atsavināšanas tiesība uz zemi. Vienlaikus Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 23. panta septītajā daļā tika noteikts, ka ienākumam no tā zemesgabala atsavināšanas, kuru atsavina saskaņā ar šo likumu, tiek piemērota likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktā speciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanas kārtība.
Šīs normas mērķis ir veicināt piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
Likuma 9. pantā ir noteikti vēl citi nodokļa atbrīvojumi.
Šo nodokļa atbrīvojumu piemēro, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, kad stājās spēkā Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Grozījumi veikti, lai personām, kuras ir saņēmušas atbrīvojumu no parādsaistībām, uzreiz nerastos jauns parādu slogs, nespējot samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Par šāda ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu. Grozījumi attiecināmi uz to fiziskās personas maksātnespējas procesā atsavināto kapitāla aktīvu, kas atsavināts pēc normu spēkā stāšanās dienas.
Kompensējamie izdevumu veidi un apmēri paredzēti tādi paši, kādi likumā ir noteikti brīvprātīgā darba veicējam.
Likuma 11.13 pantā (“Īpaši noteikumi ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanai”) jaunā redakcijā izteikta 13. daļa, kā arī pants ir papildināts ar 14., 15., 16., 17. un 18. daļu.
Valsts ieņēmumu dienesta informācijā par ieguldījumu konta regulējumu norādīts, ka informāciju par atvērto ieguldījumu kontu Valsts ieņēmumu dienestam sniedz:
Valsts ieņēmumu dienests nodrošina nodokļu maksātājam iespēju pēc pieprasījuma gūt informāciju par visiem nodokļu maksātāja ieguldījumu kontiem, par kuriem VID ir informēts. VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID” var iesniegt informāciju par ieguldījuma konta statusu (brīvā formā) vai pieprasīt izziņu.
No likuma ir izslēgtas normas, kas noteica ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumiem. No 2022. gada 1. janvāra, nosakot saimnieciskās darbības ar nodokli apliekamo ienākumu, no ieņēmumiem pilnā apmērā atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no 2018. gada 1. janvāra 11. pants tika papildināts ar 3.1 daļu, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Ar minētajiem grozījumiem tika papildināts arī likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1 pants ar 6.1 daļu, kas noteica, ka, ja saimnieciskās darbības veicējiem, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, pēc likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā noteikto korekciju veikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Satversmes tiesa ar 2022. gada 7. janvāra spriedumu no šī datuma atzina 11. panta 3.1 daļu un 11.1 panta 6.1 daļu par spēkā neesošu. Lai saimnieciskās darbības veicējiem un Valsts ieņēmumu dienestam atvieglotu minēto normu piemērošanu un administrēšanu, minētās normas nav piemērojamas, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, grozījumus paskaidrojusi Finanšu ministrija.
Likumā ir arī citas izmaiņas, grozījumi ir izklāstīti Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā materiālā “Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī par ieguldījumu kontiem, procentiem un jauniem neapliekamu ienākumu veidiem”.