Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas valsts karogs ir viens no valsts simboliem.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Viltotie Latvijas valsts karogi
Valsts svētku laikā svinīguma un pacilātības sajūtu rada pie ēkām plīvojošie Latvijas karogi un svētku noformējums, taču diemžēl ne vienmēr izkārtie valsts karogi ir kvalitatīvi. Par slikti izgatavotiem karogiem, kuri sabiedrībā ieguvuši apzīmējumu "viltotie Latvijas valsts karogi", sūdzas arī iedzīvotāji un lūdz izskaust šādu karogu lietošanu. No likuma viedokļa formāli viss ir kārtībā, bet praksē – otrādi, norāda Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija.
Vairums pilsētvidē esošo karogu pieder valsts un pašvaldību iestādēm, kuras karogus iegādājas publiskajos iepirkumos. Šobrīd pašvaldību un valsts iestādes ir diezgan bezspēcīgas un nevar ietekmēt iegādājamo karogu kvalitāti un izpildījumu. Iestādēm nav pamata ražotājam vai piegādātājam izvirzīt stingrākas kvalitātes prasības, piemēram, noteikt karoga auduma biezumu, krāsas noturību.
Latvijas normatīvajos aktos būtiski karoga kvalitāti raksturojoši tehniskie parametri nav noteikti. Latvijas valsts karoga likums nosaka krāsas – karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru –, sarkanbaltsarkano svītru un karoga platuma un garuma attiecību. MK noteikumos Nr.405 "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi" minēti krāsu kodi. Šie ir vienīgie tehniskie parametri, kas obligāti jāņem vērā karoga izgatavotājiem.
Lielā mērā jautājums ir par ražotāja godaprātu, cik atbildīga ir pieeja karoga izgatavošanai – vai tā ir formāla, vai pastāv valsts karoga kā simbola nozīmīguma apziņa un vēlme izgatavot to maksimāli kvalitatīvu.
Nekvalitatīvi Latvijas karogi ir ne tikai valsts un pašvaldību iestāžu rūpes. Ar to jāsaskaras arī iedzīvotājiem, kuri vēlas iegādāties labu karogu savām vajadzībām. Tirdzniecības vietās ir grūti tādus atrast. Parasti kvalitāte ir atbilstoša cenai – pārdošanas vietās valsts karogu var iegādāties arī par pieciem eiro. Par šādu cenu nopērkamu Latvijas karogu grūti nosaukt par valsts karogu, kas ir viens no Latvijas simboliem. Tādēļ arī pie privātpersonu mājām svētku, atceres un sēru dienā nereti plīvo "kaut kas līdzīgs" Latvijas valsts karogam. Iedzīvotājiem nav izvēles – likums pieprasa karoga izkāršanu, un ir jākar tāds, kāds ir pieejams.
Svarīga ne tikai krāsa, bet arī izpildījums
Lai iestāžu un privātpersonu rīcībā būtu kvalitatīvi Latvijas valsts karogi, būtu jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai tos papildinātu ar vairākām karoga izgatavošanā ievērojamām tehniskām prasībām. Izmaiņas būtu saistošas karoga izgatavotājiem un izplatītājiem, bet ne pircējiem un tiem iedzīvotājiem, kas valsts simbolu savām vajadzībām izgatavotu paši.
Ir valstis, kuras noteikušas stingras prasības sava nacionālā karoga izgatavošanai, piemēram, Vācija. Domājot par Latvijas karogu, varam ņemt piemēru no citiem, rosina jurists Edgars Pastars.
"No likuma viedokļa formāli viss ir kārtībā, bet praksē – otrādi."
Lai valsts karogs izskatītos cienīgi, svarīgs ir ne tikai materiāls, no kura tas gatavots, bet arī materiāla kvalitāte, norāda R.Umblija. Karoga kvalitāti ietekmē vesels kopums tehnisko parametru – tekstilmateriāla svars, blīvums, gaisa caurlaidība, krāsas noturība, ugunsdrošība, kvalitāti raksturojošus elementus uzskaita Heraldikas komisijas pārstāve. Vairumu no minētajiem kvalitātes kritērijiem rosinās iekļaut MK noteikumos.
Pašu materiālu, no kura karogs izgatavojams, gan nav plānots noteikt. Šajā jomā tendences mainās, un, attīstoties tehnoloģijām, piedāvājumā nonāk arvien piemērotāki materiāli. Šobrīd pamatā karogus izgatavo no poliestera auduma paveidiem. Savukārt vilnas un kokvilnas audumi karogam nav labākā izvēle.
Jurists E.Pastars norāda, ka vislabāko rezultātu dotu valsts karoga izgatavošanas licencēšana, bet šāds risinājums netiks piedāvāts, jo pamatā Latvijas karogus izgatavo ārvalstīs. Līdz ar to par karogu kvalitāti būs atbildīgi izplatītāji un tirgotāji.
Karoga kvalitāti kontrolēs
Veikalos nopērkamo Latvijas valsts karogu atbilstības pārbaudi noteiktajiem kritērijiem varētu veikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurš uz tirdzniecības vietām dotos pēc pašu iniciatīvas vai saņemot patērētāju sūdzības. Kā skaidro E.Pastars, pārbaudi veikt būs vienkārši – PTAC pārbaudīs karoga parametrus atbilstības deklarācijā. Ja pārdevējs atbilstības deklarāciju nevarēs uzrādīt vai būs šaubas par tās īstumu, PTAC karogu nodos ekspertīzei.
Rosinātās izmaiņas neattieksies uz karogiem, kurus iedzīvotāji izgatavos paši savai lietošanai. Katram ir tiesības darināt savu valsts simbolu, ja uzskata, ka izpildījums būs kvalitatīvs, piemēram, nav liegts karogu noaust, norāda jurists E.Pastars.
Ja stingrāku kvalitātes prasību noteikšana Latvijas valsts karogam gūs likumdevēja atbalstu, arī turpmāk varēs lietot karogus, kuri iegādāti pirms šo izmaiņu veikšanas. Pie ēkām izkārto karogu biezuma, ugunsdrošības, krāsas noturības un citu parametru kontroli veikt nav paredzēts.
Karogs laika gaitā nolietojas, un rodas nepieciešamība pēc jauna. Izmaiņu iniciatori cer, ka līdz Latvijas simtgadei "viltoto Latvijas valsts karogu" lietošanu izdosies izskaust un valsts 100. dzimšanas dienu sagaidīsim ar skaistiem un cieņpilniem karogiem.
Par karoga neizkāršanu nesoda
Pirms kāda laika sabiedrībā aktualizējās jautājums, vai valsts karogs obligāti izkarams vienmēr, kad to pieprasa likums, ja persona karoga izkāršanu neuzskata par nepieciešamu? Un vai šādos gadījumos personu var sodīt?
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43pantu par valsts karoga neizkāršanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 40 eiro.
Šī gada vasarā spēkā stājās Satversmes tiesas spriedums, saskaņā ar kuru iedzīvotājus par valsts karoga neizkāršanu likumā noteiktajos datumos nevarēs sodīt.
"Sliktā kvalitāte ir atbilstoša zemajai cena – valsts karogu var iegādāties arī par pieciem eiro."
"Pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie dzīvojamām ēkām stiprina valstisko apziņu. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos," informē Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovaļevska.
Lietu ierosināja pēc iedzīvotājas konstitucionālās sūdzības. "Sūdzības iesniedzējai uzlikts administratīvais sods, jo viņa 2013.gada 14.jūnijā pie sev piederošās dzīvojamās ēkas nebija novietojusi Latvijas valsts karogu sēru noformējumā. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka svinējusi ģimenes svētkus, bet karogs sēru noformējumā svinības traucētu.
Sūdzības iesniedzēja pauda uzskatu, ka apstrīdētās normas pārkāpj viņas tiesības uz vārda brīvību. Karoga lietošana kā obligāts pienākums nenodrošinot personas tiesības izvēlēties vai paust savus uzskatus, kā un kad to darīt," par lietas apstākļiem skaidro L.Kovaļevska.
"Satversmes tiesa atzina, ka valsts karoga novietošana pie fiziskajai personai piederošas dzīvojamās ēkas ir viena no vārda brīvības izpausmēm, proti, vārda brīvība līdzās, piemēram, runām, dalībai demonstrācijās u.tml., ietver arī citas kombinētas vārda brīvības izpausmes, tostarp simbolu lietošanu. Tāpat tiesa norādīja, ka indivīds var paust viedokli ar noteiktas attieksmes paušanu vai uzvedību. Attieksmes izrādīšana var izpausties arī kā viedokļa nepaušana. Tādējādi Latvijas valsts karoga novietošana vai atturēšanās novietot karogu pie fiziskajai personai piederošas dzīvojamās ēkas arī ir viena no vārda brīvības izpausmēm," norādīts Satversmes tiesas paziņojumā.
