Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas procesa nodrošināšanai Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi ir papildināti ar atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību.
Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” grozījumi, kuros noteikta atsavināmā daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala mērīšana, saskaņošana, pušu informēšana un citas darbības zemes izpirkšanai, stājas spēkā piektdien, 17. martā.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā, kas ir spēkā no šā gada 1. janvāra, tā īstenošanai paredzēts veikt izmaiņas atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos.
Lai dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā varētu izpirkt zemi, vispirms par to jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai. Saskaņā ar likuma 5. pantu pēc daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņem lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, ja tas iepriekš nav bijis noteikts, vai lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, ja tas iepriekš bijis noteikts un ja vietējā pašvaldība konstatē, ka to nepieciešams pārskatīt.
Grozījumi Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos paredz, ka atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu uzsāk pēc informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta (VZD) par kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu zemes vienībā.
VZD iesniedz mērniekam vai komersantam atsavināmās zemes kadastrālajai uzmērīšanai nepieciešamos dokumentus: vietējās pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu un grafisko pielikumu (oriģinālu vai atvasinājumu), plānoto (projektēto) zemes vienību kadastra apzīmējumus u. c.
Noteikumos iekļauta jauna 14.1 nodaļa, kurā, kā norādīts grozījumu anotācijā, vienkāršota zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtība, izslēdzot šķēršļus, kas varētu aizkavēt zemes kadastrālo uzmērīšanu. Tostarp paredzēts: “Ja sadalāmās zemes vienības īpašnieks vai pierobežnieks nepiekrīt robežas apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus par robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta robežas apsekošanas, atjaunošanas vai noteikšanas aktā, un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Robežas noteikšanas aktā pieraksta arī uz atsavināmās zemes esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku iebildumus par robežas atrašanās vietu apvidū, ja tādi izteikti, un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā uzaicināto personu iebildumi par robežas atrašanās vietu apvidū nav šķērslis zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanai.”
Noteikumu grozījumu anotācijā arī paskaidrots, ka atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otrajai daļai par atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām informē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un zemesgabala īpašnieku, savukārt to neierašanās vai iebildumu izteikšana nav šķērslis kadastrālās uzmērīšanas veikšanai un uzmērītās zemes vienības un kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā.
Tāpat, ņemot vērā, ka likumā nav paredzēts, ka strīdi par robežām starp zemesgabala īpašnieku un pierobežnieku ietekmētu atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu, darbi turpināmi arī tad, ja iebildumus izteicis pierobežnieks. Atbilstoši spēkā esošajai zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtībai (MK noteikumu Nr. 1019 44. punkts) zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus var veikt bez uzaicinātā pierobežnieka klātbūtnes, ja tas nav ieradies. Šāda kārtība neierobežo pierobežnieka īpašuma tiesības.
Pierobežniekam ir tiesības ierosināt zemes kadastrālo uzmērīšanu savai zemes vienībai, kā arī risināt jautājumu par robežu izvietojumu apvidū civiltiesiskajā kārtībā arī pēc atsavināmās zemes un zemes īpašniekam paliekošās daļas zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu un datu reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā, ievērojot Civillikuma 1908. pantā noteikto, proti, prasības par robežu pārbaudīšanu nenoilgst.
Noteikumos paredzēta iesaistīto pušu informēšana par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem un paziņojuma piegādes termiņi, ņemot vērā adresātu un saziņas veidu (pasts, oficiālā elektroniskā adrese, rakstisks uzaicinājums, izsniedzot pret parakstu, uzaicinājuma paziņojuma izlikšana redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā).
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums nodrošina iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu, dzīvokļu īpašniekiem izmantojot zemes atsavināšanas tiesību.
