Pirmšķietami jums ir nolīgts summētais darba laiks. Atbilstoši Darba likuma 140. panta pirmajai daļai summētā darba laika organizāciju var noteikt, ja darba rakstura dēļ ir nepieciešams pārsniegt darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, vienlaikus darba devējam ievērojot, ka darbinieka darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.  

Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem. Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Darbinieka attaisnota prombūtne, piemēram, atvaļinājums, darba nespēja u. tml., normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīta. Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka normālo darba laiku, tad konstatējams virsstundu darbs. 

Nezinot visus situācijas apstākļus, nav iespējams secināt, vai konkrētajos apstākļos konstatējams virsstundu darbs, jo summētā darba laika gadījumā virsstundas tiek vērtētas pārskata perioda ietvarā, nevis viena pārskata perioda mēneša ietvarā. Protams, citādi ir gadījumā, ja pārskata periods ir noteikts viens mēnesis.  

Piemēram, ja jums ir nolīgts normālais darba laiks piecu dienu darba nedēļas ietvaros ar summētā darba laika organizāciju un noteikts pārskata periods viens mēnesis, tad normālais darba laiks 2025. gada jūlijā ir 184 stundas. Ja 2025. gada jūlijā darbinieks nav bijis attaisnotā prombūtnē un ir nostrādājis 192 stundas, tad konstatējamas 8 virsstundas, kas atbilstoši atlīdzināmas.