Darba samaksa, kas ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu, ir aprēķināma, ņemot vērā faktiski nostrādāto darba laiku (uzskaitītās stundas kopumā, virsstundas, darbu nakts laikā, svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku) un darba līgumā nolīgto darba samaksu.  

Tādējādi par jūlijā nostrādātajām stundām jums ir aprēķināma darba alga, nolīgto stundas algas likmi reizinot ar faktiski nostrādāto stundu skaitu. Vēl par darbinieka veikto darbu ir vērtējams, vai un kādas darbiniekam pienākošās naudas summas aprēķināmas papildus darba algai jeb iekļaujamas darba samaksas aprēķinā. Piemēram, ja konstatējams nakts darbs, tad aprēķināma piemaksa par nakts darbu, ja konstatējams virsstundu darbs, tad aprēķināma piemaksa par virsstundu darbu u. tml. 

Nezinot visus situācijas apstākļus, nav iespējams sniegt precīzu skaidrojumu par pareizu darba samaksas aprēķinu konkrētajā situācijā. Līdz ar to sniegts vispārīgs normu skaidrojums, pieļaujot, ka aprakstītajā situācijā 2025. gada jūlijā iespējams ir veikts nakts darbs, virsstundu darbs. 

Saskaņā ar Darba likuma 138. panta pirmo daļu par nakts darbu atzīstams ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22.00 līdz 6.00. Līdz ar to, ja darbinieks nakts laikā ir nostrādājis vairāk nekā divas stundas, tad viņam par nakts darbu ir izmaksājama piemaksa atbilstoši Darba likuma 67. panta pirmajai daļai – ne mazāk kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – piemaksa ne mazāk kā 50 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. 

Saskaņā ar Darba likuma 136. panta pirmo daļu virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika (astoņām vai septiņām stundām dienā, 40 vai 35 stundām nedēļā). Darba likuma 139. panta trešās daļas ceturtajā teikumā noteikts, ka maiņu darba gadījumā laiks, kuru darbinieks nostrādājis pēc maiņas beigām, uzskatāms par virsstundu darbu. Savukārt Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu (par summētā darba laika pārskata periodu ņemams vērā, ka darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem. Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, tad summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis). 

Tādējādi minētajos darba laika organizācijas gadījumos likumā noteikta atšķirīga virsstundu darba konstatēšanas kārtība. Ja konkrētā situācijā konstatējams virsstundu darbs, tad piemaksu par virsstundu darbu aprēķina atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. 

Mēnesī nostrādātās 356 stundas pirmšķietami liecina par virsstundu darbu, bet, kā jau minēts, nezinot visus darba laika un nodarbinātības apstākļus, tajā skaitā darbiniekam nolīgto darba laika organizāciju, kam ir būtiska nozīme virsstundu konstatēšanā, nav iespējams secināt, vai un kādā apmērā par konkrētā mēnesī veiktu darbu darbiniekam konstatējams virsstundu darbs un attiecīgi vai darba samaksas aprēķinā par konkrēto mēnesi ir iekļaujama arī piemaksa par virsstundu darbu. Tikai kā piemēru var minēt šādu situāciju: normālajam darba laikam 40 stundas nedēļā un piecu dienu darba nedēļai stundu kopskaits 2025. gada jūlijā ir 184 stundas. Ja darbiniekam nolīgts normālais darba laiks 40 stundas nedēļā, piecu dienu darba nedēļa, summētais darba laiks ar pārskata periodu viens mēnesis, tad darbiniekam no 2025. gada 1. līdz 31. jūlijam jānostrādā 184 stundas, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja darbinieks 2025. gada jūlijā ir nostrādājis 356 stundas un viņam šajā mēnesī nav bijusi attaisnota prombūtne (piemēram, atvaļinājums, darbnespēja), tad darbiniekam pārskata periodā 2025. gada 1. jūlijs–31. jūlijs konstatējams virsstundu darbs 172 stundas. Savukārt, ja šādam darbiniekam nolīgts summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, piemēram, jūlijs, augusts, septembris, tad virsstundu darbs vērtējams visa pārskata perioda jeb trīs mēnešu ietvaros. Proti, noslēdzoties pārskata perioda 2025. gada 1. jūlijs–30. septembris pēdējam mēnesim, tiek vērtēts un aprēķināts konkrētais virsstundu skaits, ko darbinieks nostrādājis virs pārskata periodā noteiktā (jeb virs trīs mēnešu) normālā darba laika. Pārskata perioda 2025. gada 1. jūlijs–30. septembris normālā darba laika stundu kopskaits ir 528 stundas (jūlijā 184 stundas + augustā 168 stundas + septembrī 176 stundas). 

Papildus paskaidrojams: aprakstītās situācijas apstākļi pirmšķietami liecina, ka tiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais virsstundu skaits. Saskaņā ar Darba likuma 136. panta piekto daļu virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Tādējādi, ja pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus, tiek pārsniegts pieļaujamo virsstundu skaits, tad darba devējs pārkāpj Darba likuma 136. panta piektās daļas prasības, par ko iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Darba likuma 162. pantu.