Darba likuma 130. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. 

Pārtraukumu darbā mērķis ir nodrošināt darbinieku atpūtu darba dienas ietvaros. Darba devējam pārtraukumi darbā jāorganizē atbilstoši Darba likuma 145. pantā noteiktajiem noteikumiem: 

• ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību; 
• ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā; 
• pārtraukumu atpūtai piešķir jebkurā gadījumā. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra; 
• pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi; 
• pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam. Ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.  

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” pedagoga darba laiku nosaka astronomiskajās stundās (ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām) atbilstoši viņa darba slodzei. Pedagoga darba slodze ietver mācību stundu vadīšanu saskaņā ar minēto noteikumu 3. pielikumā norādīto slodzes sadalījumu un citus pienākumus atbilstoši pedagoga amata aprakstam. 

Apkopojot minēto, Darba likumā noteiktais pārtraukumu darbā regulējums attiecas uz ikvienām darba tiesiskajām attiecībām neatkarīgi no nozares, kurā darbinieks nodarbināts. Pārtraukumu darbā biežumu un to izmantošanas kārtību jānosaka darba devējam iekšējā normatīvajā aktā, ievērojot Darba likumā noteiktos nosacījumus un nodrošinot vismaz minimālo atpūtas laiku: 30 minūtes. Tādējādi arī pedagogam darba laikā ir nodrošināms vismaz minimālais pārtraukums darbā un ne visos gadījumos starpbrīži starp mācību stundām vērtējami kā pedagoga pārtraukumi darbā Darba likuma 145. panta izpratnē.  

Līdz ar to, ja darbiniekam nolīgtas (pedagoga gadījumā – tarificētas) 40 stundas nedēļā, astoņas stundas dienā, darbiniekam tiek noteikts pārtraukums darbā 30 minūtes un darba diena sākas plkst. 8.00, tad darba dienas beigu laiks būs plkst. 16.30, jo pēc vispārīgā principa pārtraukums darbā netiek ieskaitīts darba laikā. Savukārt, ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, tad šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā un šādā gadījumā darba dienas beigu laiks būs plkst. 16.00.