Bulings ir apzināta psiholoģiska terorizēšana, kas nav īslaicīgs strīds vai kautiņš starp bērniem, bet sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība (ņirgāšanās, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem), kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem.
Kā LV portālam norādīja sociālā projekta “Neklusē” pārstāve Marika Andžāne, bulinga gadījumā vardarbīgā uzvedība var izpausties dažādi, proti, tā var būt fiziska (grūšana, sišana utt.), verbāla (izsmiešana, draudēšana), sociāla (“izstumšana” no draugu loka vai klases, nesarunāšanās), kā arī realizēta internetā jeb kiberbulings (pazemojošu ziņu sūtīšana, izsmiešana sociālajos tīklos).
Uzzini vairāk >>
Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secināts, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu. Tāpat 34% respondentu atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā viņi paši vismaz vienreiz ir darījuši pāri citiem bērniem. Izplatīts ir arī bulings digitālajā vidē – pētījumā atklāts, ka 21,8% skolēnu ir kļuvuši par kiberbulinga upuriem.
Bulinga izplatības rādītāji mainās, ņemot vērā bērna vecumu. Lielāks gan cietušo, gan pāridarītāju īpatsvars ir 2. klašu skolēnu vidū, tāpēc ir svarīgi šo problēmu skolās risināt laikus.
Pieaugušo loma bulinga mazināšanā
Bulinga izplatība lielā mērā ir saistīta ar sabiedrības vispārējo attieksmi pret vardarbību, tāpēc ļoti nozīmīga bulinga mazināšanā ir skolotāju iesaiste un vecāku atbalsts. Aptaujas rezultāti ataino, ka ne visi skolēni uzskata, ka viņu vecākiem un skolas personālam ir pietiekami noraidoša attieksme pret bulingu. Tikai puse skolēnu ir norādījuši, ka viņu skolotājiem bulings ir nepieņemams, un aptuveni 68% uzsvēruši vecāku noraidošo attieksmi pret konkrēto parādību. Pētījuma dati atklāj arī to, ka, skolēniem kļūstot vecākiem, pieaug to skolēnu īpatsvars, kuri uzskata, ka viņu skolotājiem ne pārāk interesē tas, vai bērni cieš no bulinga, vai viņi pret to ir pilnīgi vienaldzīgi.
Pētījuma dati iezīmē pozitīvu tendenci – lielākoties bērni izvēlas kādam pastāstīt par piedzīvoto vardarbību. Novērots, ka 56,8% skolēnu ir kādam pastāstījuši par piedzīvoto, no viņiem 58,7% runājuši ar vecākiem, 46,4% – ar draugiem, taču tikai 28% skolēnu vērsušies pie skolotājiem pēc palīdzības vai padoma.
Jauna programma bulinga novēršanai
Kā ziņoja Valsts kanceleja, šajā mācību gadā vairāk nekā 60 skolas ir pievienojušās KiVa bulinga novēršanas programmai, kurā tiks veikts sistemātisks darbs, lai risinātu bulinga gadījumus skolā, novērstu jaunu gadījumu rašanos un mazinātu tā radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības kopējo veselību. 2006. gadā Turku Universitātē izstrādātā bulinga novēršanas programma ir Latvijā pirmā sistēmiskā programma bulinga apkarošanai skolās, kas veiksmīgi ieviesta jau vairāk nekā 20 valstīs.
Uzsākot KiVa programmas ieviešanu, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūts 2023. gada maijā veica skolēnu anketēšanu skolās, kurās šajā mācību gadā tiek uzsākta programma. Pētījumā “Profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa monitoringa pētījums par pāridarījumu izplatību skolēnu vidū” aplūkota pāridarījumu izplatība vispārizglītojošo skolu 1.–9. klašu skolēnu vidū. Pēc nejaušības principa atlasē iekļautas 63 izglītības iestādes pētījuma kontroles grupā un 64 – eksperimentālajā grupā. Datu ievākšanai tika izmantota elektroniskā anketa, kuru skolēni pildīja klātienē skolā.
LV portāla infografika
