Darba likumā nav noteikts aizliegums veikt darbu divas nakts maiņas pēc kārtas. Tāpat atbilstoši likumam, ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad ir pieļaujams, ka darbiniekam tiek nodrošināta viena nedēļas atpūtas diena. Līdz ar to katra situācija vērtējama individuāli, ņemot vērā darbiniekam nolīgto darba laiku, darba laika organizāciju un uz darbinieku attiecināmos likumā noteiktos darba un atpūtas laika noteikumus.  

Jebkurā gadījumā paskaidrojams, ka ar mērķi aizsargāt darbinieku veselību un drošību likumā noteikts minimums un regularitāte attiecībā uz diennakts un nedēļas atpūtas laiku, kas darbiniekam nodrošināms. Proti, 24 stundu periodā darbiniekam ir nodrošināma minimālā diennakts atpūta – vismaz 12 stundas –, un jebkurā septiņu dienu periodā darbiniekam nodrošināms minimālais nedēļas atpūtas laiks – 42 stundas pēc kārtas (Darba likuma 142. panta pirmā daļa, 143. panta pirmā daļa). 

Atkāpe no minētajiem vispārīgajiem noteikumiem par diennakts un nedēļas atpūtas laiku noteikta darbiniekiem ar summēto darba laiku. Šādā gadījumā darba devējam jānodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku (Darba likuma 140. panta sestā daļa). Proti, tas, vai darbiniekam, kam noteikts summētais darba laiks, tiek nodrošināts vismaz minimālais diennakts un nedēļas atpūtas laiks, vērtējams darbiniekam noteiktā summētā darba laika pārskata perioda ietvarā, aprēķinot vidēji nodrošināto diennakts un nedēļas atpūtas laika ilgumu (summējot darbinieka diennakts un nedēļas atpūtas laika ilgumu un izdalot to ar attiecīgi diennakšu un nedēļu skaitu pārskata periodā). Vidēji nozīmē, ka kāds diennakts vai nedēļas atpūtas laiks var būt īsāks par attiecīgi 12 stundām diennaktī un 35 stundām nedēļā, bet cits – garāks. Tādējādi summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam, veidojot darba grafiku, darba un atpūtas laiks ir jāsabalansē tā, lai pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku. 

Plānojot darba un atpūtas laiku, papildus ņemams vērā, ka: 

• summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas (Darba likuma 140. panta ceturtā daļa); 
• ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas; ja noteikta sešu dienu darba nedēļa – vienu nedēļas atpūtas dienu. Abas nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas. Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, tad atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā (Darba likuma 143. panta otrā, trešā daļa).