Attēlā tiek zāģēts nolūzis bērzs.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Stājušās spēkā izmaiņas noteikumos koku ciršanai ārpus meža, ar kurām iecerēts mazināt administratīvo slogu zemes īpašniekiem, uzņēmējiem, kā arī pašvaldībām, jo samazināts gadījumu skaits, kad koka nozāģēšanai būs nepieciešama vietvaras atļauja. Vienlaikus, kā akcentē Zemkopības ministrija, tiek saglabāta īpaši vērtīgu koku un aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzība.
To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kas stājās spēkā 21. augustā.
Ar grozījumiem veikti precizējumi MK noteikumu 4. punktā, kurā uzskaitīti gadījumi, kad ir nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža.
Arī turpmāk ir nepieciešama pašvaldības atļauja, ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijā; īpaši aizsargājamā dabas teritorijā; teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā; parkā; kapsētā; alejā; virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā; Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā; pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā; kā arī gadījumos, kad koks 1,3 m augstumā no sakņu kakla ir sasniedzis noteiktu apkārtmēru (metros) atkarībā no sugas ( skat. MK noteikumu 1. pielikumu).
Jaunā redakcijā izteikts 4.2. apakšpunkts, skaidrojot, kas ir īpaši aizsargājamā teritorija šo noteikumu izpratnē, proti, pašvaldības atļauja ir nepieciešama, ja kokus cērt valsts nozīmes aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas piemineklī, pašvaldības izveidotā aizsargājamā teritorijā – dabas liegumā, dabas parkā, dendroloģiskajā stādījumā un alejā, kā arī ja cērt pašvaldības noteiktus aizsargājamos kokus.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni, noteikumos tagad ir paskaidroti termini “aleja” un “koku rinda” (4.6. apakšpunkts). Proti, pašvaldības atļauja ir nepieciešama, cērtot kokus alejā (ceļā, kura abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja, pārbūvējot ceļu, tas ir pārvietots blakus alejai vai ja ceļš netiek lietots un laika gaitā ir izzudis, bet aleja saglabājusies, kā arī no koku rindas, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja alejā vai koku rindā ir vismaz astoņi koki) un gar valsts un pašvaldību ceļiem atsevišķi augošus kokus.
Noteikumos novērsta pretruna ar likuma “Par autoceļiem” 22. pantā noteiktajām autoceļa tiesībām cirst kokus, kas aug ceļa zemes nodalījuma joslā un apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu. Turpmāk autoceļa īpašniekam, lai faktiski izpildītu likuma prasību, nav nepieciešama vēl arī pašvaldības atļauja koka ciršanai, ja tas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu (arī tad, ja koks sasniedzis noteiktu apkārtmēru).
Vairāki papildinājumi un precizējumi veikti MK noteikumu 5. punktā, kurā uzskaitīti gadījumi, kad teritorijās, kurās kokus cirst bez pašvaldības atļaujas nedrīkst, tomēr tāda nav nepieciešama.
Viena no būtiskākajām izmaiņām – ir palielināts celma diametrs no 20 uz 30 centimetriem, līdz kuram nav vajadzīga atļauja koku ciršanai.
Turklāt, lai vienkāršotu koka uzmērīšanu, paredzēta iespēja uzmērīt vai nu diametru, vai apkārtmēru.
Proti, noteikumu 5.2. apakšpunktā no 2027. gada 1. janvāra būs noteikts, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 94 centimetriem (1,3 metru augstumā no sakņu kakla) vai celma diametrs ir mazāks par 30 centimetriem (ja pašvaldība saistošajos noteikumos nav noteikusi citu celma apkārtmēru vai diametru, no kura sākot koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja).
Svarīgi paturēt prātā, ka obligāti jāvērtē, kādas sugas koku plānots nocirst. Atļauja būs nepieciešama arī tad, ja noteiktas sugas koka apkārtmērs ir mazāks par minētajiem 94 centimetriem, bet tas ir sasniedzis MK noteikumu 1. pielikumā norādīto apkārtmēru. Piemēram, pašvaldības atļauja obligāti nepieciešama, ja plānots cirst tūju, kuras apkārtmērs ir sasniedzis 90 centimetrus.
Kā uzsver Zemkopības ministrija, “to, vai koka nociršanai būs vajadzīga atļauja, noteiks ne tikai tā izmērs, bet arī suga, augšanas vieta un aizsardzības statuss”.
Grozījumi MK noteikumos, citastarp, paredz pašvaldības domes tiesības saistošajos noteikumos iekļaut arī citu celma apkārtmēru vai diametru, no kura sākot koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja, un prasības par koku saglabāšanu dzīvojamās apbūves teritorijā.
MK noteikumu 5. punkts papildināts ar pieciem jauniem apakšpunktiem – gadījumiem, kad pašvaldības atļauja koku nociršanai nav nepieciešama.
“Piemēram, bez tās varēs cirst kokus dzīvojamās apbūves teritorijās, izņemot daudzdzīvokļu māju apbūvi, ja pašvaldība nebūs noteikusi prasības koku saglabāšanai. Bez atļaujas varēs cirst arī kokus zemē, kas kadastrā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot noteikta izmēra lielos kokus,” skaidro Zemkopības ministrija.
Savukārt, “ja koku ciršana būs nepieciešama būvniecībai, to varēs vērtēt kopā ar būvniecības dokumentāciju, neprasot atsevišķu ciršanas atļauju.
Būvniecības procesā nocērtamo koku varēs arī kompensēt, tajā pašā zemes vienībā iestādot vismaz trīs jaunus kokus, kas nav jaunāki par 10 gadiem.
Šādā gadījumā pašvaldības atļauja nebūs vajadzīga, ja uz nocērtamo koku neattieksies īpašas dabas aizsardzības prasības,” skaidro Zemkopības ministrija. Šī norma (5.8. apakšpunkts) stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
MK noteikumu 5.5. apakšpunkts paredz, ka pašvaldības atļauja nav nepieciešama, lai nocirstu nokaltušus kokus un kokus, kas apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu izpildes ir nodrošināta situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība (izņemot šo noteikumu 9. punktā* minētos kokus).
Ar grozījumiem precizēti noteikumi, kā veicama nokaltušo vai bīstamo koku fotofiksācija.
Noteikts, ka nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem tā, lai būtu skaidri redzams, ka koks ir nokaltis (piemēram, fotografē veģetācijas periodā), vai skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas vai citas pazīmes (piemēram, paceltas vai citādi mehāniski bojātas saknes, sašķelts, aizlūzis, apdedzis, trupējis vai nolūzis stumbrs, koks, kas ir augstāks par attālumu no koka sakņu kakla līdz infrastruktūras objektam, ir sasvēries no vertikālās ass uz infrastruktūras objekta pusi vairāk par 15⁰ vai kam ir nesimetrisks vainags, kura skeletzari aug infrastruktūras objekta virzienā, un tā stumbra garums no saknes līdz vainagam ir lielāks par 40 % no visa koka garuma).
Tāpat, kā līdz šim, vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
* 9. punkts nosaka, ka valsts nozīmes aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos vai aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka vai koka, kas reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne, nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
Līdz šim noteikumi paredzēja, ka pirms pašvaldības atļaujas koku ciršanai izsniegšanas gadījumos, ja koki atradās īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai bija sasnieguši noteiktu apkārtmēru, bija nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atzinumu.
Precizējot noteikumu 19. punktu, tagad noteikts, ka DAP atzinums nepieciešams arī gadījumos, ja koki ir teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, parkā, alejā vai Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā. Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, “atzinums ir nepieciešams, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamās sugas – lapkoku praulgrauža Osmoderma eremita – un citu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību, kas izriet no Biotopu direktīvas prasībām”. “Šīs sugas visbiežāk ir saistītas ar bioloģiski veciem, lieliem kokiem, kas sastopami kultūras pieminekļu stādījumos, parkos un alejās (ne tikai īpaši aizsargājamās). Tāpat Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā augošie koki bieži vien ir īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes,” norādīts anotācijā.
Vienlaikus ir palielināti koku apkārtmēri, no kuriem sākot pašvaldībai pirms ciršanas atļaujas izsniegšanas ir jāpieprasa DAP atzinums.
MK noteikumu 1. pielikums, kas līdz šim noteica koku apkārtmēru konkrētām sugām, no kura sākot nepieciešama pašvaldības atļauja nociršanai, ir papildināts ar jaunu aili: “Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros), no kura sākot pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu koku ciršanai pieprasa Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu”. Piemēram, lai nozāģētu parasto Ievu, tāpat, kā līdz šim, pašvaldības atļauja ir nepieciešama, ja koks ir sasniedzis 1,1 metru, bet DAP atzinums jāizprasa, ja koka apkārtmērs ir sasniedzis 1,5 metrus.
Grozījumi noteikumos paredz vēl citas izmaiņas. Piemēram, noteikts, ka atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga divus gadus, kā arī paredzēti papildu gadījumi, kad nav nepieciešams rīkot publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā vietā u. c.
