Labdien! 2024. gada sākumā guvu darba traumu. Traumpunktā paziņoja, ka man ir rokas sasitums. Vēlāk sāka sāpēt mugura, ribas, celis, roka palika divreiz lielāka, vairākus mēnešus nevarēju gulēt uz vēdera/muguras, trūka elpas, bija stipras sāpes, pretsāpju zāles nelīdzēja. Izrādījās, ka rokai ir saišu un cīpslas plīsums. Uz CT dabūju nosūtījumu apmēram pēc diviem mēnešiem, pārbaudīja tikai plaušas, bija nepareizi uzrakstīts nosūtījums. Tur bija ūdens. Vēlāk traumatologs teica, ka visdrīzāk man bija lauztas ribas. Pēc apmēram trijiem mēnešiem man noslēdza slimības lapu un atgriezos darbā. Man ir fizisks un ļoti intensīvs darbs. Sāpes ir ļoti ilgi, arī 2025. gada sākumā teicu ģimenes ārstam par sāpēm mugurā un celī, manis teikto ignorēja. Tā kā sapratu, ka vairs nevaru strādāt, aizgāju uz slimības lapas, nomainot arī ģimenes ārstu. Izrādās, pēc MRT un CT man ir bijušas traumas mugurkaula skriemeļiem un ir sen plīsis menisks. Ārstējos ar stipriem medikamentiem, vienīgais, ko piedāvā, ir blokāde, kas uz laiku noņems sāpes, jo zāles īsti nelīdz. Vai man pagājušogad bija jāsaņem kāda kompensācija par darba traumu? Ja bija, vai esmu tiesīga to saņemt tagad? Pagājušajā gadā saņēmu tikai un vienīgi slimības lapas pabalstu kā jebkurš iedzīvotājs saslimšanas gadījumā. Drīz būs jāatgriežas darbā, bet OVP visdrīzāk nevarēšu iziet. Kā rīkoties tālāk? Iepriekš paldies par palīdzību un padomiem!
Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” izpratnē nelaimes gadījums darbā ir darbavietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 5.1. apakšpunktam notikušu nelaimes gadījumu izmeklē, ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti.
No jūsu aprakstītās situācijas pirmšķietami izriet, ka notikušais nelaimes gadījums darbā ir jāizmeklē un jāsastāda akts par nelaimes gadījumu darbā.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 12. punktā noteikts: ja noticis nelaimes gadījums, tad nodarbinātie – cietušais un liecinieki – nekavējoties par to ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Personas, kurām ir ziņas par notikušo nelaimes gadījumu, kā arī cietušais un liecinieki, ja tie nav nodarbinātie, par notikušo nelaimes gadījumu ziņo inspekcijai. Vienlaikus, ja cietušajai personai darbspēju zaudējums iestājies vēlāk, tad nelaimes gadījuma izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc cietušā rakstiska iesnieguma iesniegšanas darba devējam vai Valsts darba inspekcijai vai citas informācijas saņemšanas, kas liecina par notikušo nelaimes gadījumu.
Darba devējam pēc informācijas saņemšanas jāveic darbības attiecībā uz notikušā nelaimes gadījuma izmeklēšanu, tajā skaitā triju darbdienu laikā pieprasot no ārstniecības iestādes (kurā cietusī persona vērsusies pēc palīdzības) izziņu par cietušā veselības traucējuma smaguma pakāpi. Attiecīgi tālākās darbības, kas saistītas ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu, ir atkarīgas no ārstniecības iestādes izziņā sniegtās informācijas par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Proti, ja norādīts, ka veselības traucējumi nav smagi, tad nelaimes gadījumu darbā izmeklē pats darba devējs (Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 24.1. punkts). Savukārt, ja veselības traucējumi tiek klasificēti kā smagi, tad nelaimes gadījumu darbā izmeklē Valsts darba inspekcija (Ministru kabineta noteikumu
Nr. 950 25.3. punkts).
Ja darba devējs nav uzsācis notikušā nelaimes gadījuma izmeklēšanu, tad jums ar rakstisku iesniegumu jāvēršas Valsts darba inspekcijā, iesniegumā norādot informāciju par notikušā nelaimes gadījuma apstākļiem, informāciju par sevi un darba devēju, pie kura strādājot notika nelaimes gadījums.
Pabeidzot nelaimes gadījuma izmeklēšanu, tiek sastādīts akts par nelaimes gadījumu darbā, kas tiek reģistrēts Valsts darba inspekcijā. Ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, tad vienu akta eksemplāru elektroniska dokumenta formā Valsts darba inspekcija nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA). Saskaņā ar VSAA kompetences jomas normatīvajiem aktiem valsts garantē sociālo atbalstu, tas ir, maksājumu apliecinošu dokumentu – čeku vai kvīšu – atmaksu par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem, iegādātajiem medikamentiem, rehabilitācijas izdevumiem u. c izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos pēc konkrētā nelaimes gadījuma darbā. Lai iegūtu konkrētāku un detalizētāku informāciju par valsts garantēto sociālo atbalstu, jums jāvēršas VSAA.
Tāpat norādām, ka saskaņā ar likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 7. panta pirmās daļas 5. punkta, 19. panta trešās daļas 1. punktu darba devēja pienākums ir izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendāra dienām. Slimības naudu izmaksā 80 procentu apmērā, ņemot par pamatu dienas vidējo izpeļņu.
Savukārt saskaņā ar likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 7. panta pirmās daļas 6. punktu darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas (amatalgas) apmērā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu. Šajā gadījumā priekšnoteikums vienreizēja pabalsta izmaksāšanai ir darba devēja vainas konstatēšana. Taču tas nenozīmē, ka darba devēja vaina tiek saistoši konstatēta tieši aktā par nelaimes gadījumu darbā. Ja darba devējs nepiekrīt izmaksāt darbiniekam prasīto pabalstu, tad šāds strīds var tikt risināts prasības tiesvedības ceļā. Tiesību normās nav noteikts, ka šādā gadījumā aktā par nelaimes gadījumu darbā norādītajam attiecībā uz darba devēja vainu būtu prejudiciāla nozīme civillietā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
