Fiziskās personas maksātnespēja. Parādniekam jābūt godprātīgam (I)

Kas ir fiziskās personas maksātnespējas process

Maksātnespējas likuma 5. pantā definēts, ka “fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju”. Šo procesu fiziskā persona uzsāk labprātīgi, un tas ir paredzēts tikai labticīgām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, personai finanšu krīzes ietekmē vai laulības šķiršanās rezultātā samazinājušies ieņēmumi, radušās veselības problēmas u. c., vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem.

Piemērs:

Persona ir ņēmusi hipotekāro kredītu dzīvokļa iegādei. Pēc pieciem gadiem personai radušās nopietnas veselības problēmas un ārstēšanai nepieciešami lieli naudas līdzekļi, kuru dēļ viņa nespēj segt savas saistības pret kreditoru. Persona var uzsākt maksātnespējas procesu, lai, izpildot Maksātnespējas likumā noteikto pasākumu kopumu, atbrīvotos no šīm saistībām.

Fiziskās personas maksātnespējas procesu iedala divās daļās:

• bankrota procedūrā – tās laikā tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators pārdod visu parādniekam piederošo mantu, iegūto summu novirzot procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanai;
• saistību dzēšanas procedūrā – tās laikā parādnieks katru mēnesi kreditoriem proporcionāli novirza saistību dzēšanas plānā paredzēto parādnieka ienākumu daļu.

Ne visas saistības var dzēst

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas fizisko personu atbrīvo no maksātnespējas procesa ietvaros nesegtajām saistībām. Vienlaikus pastāv izņēmumi, proti, fizisko personu neatbrīvo no tādiem prasījumiem kā:

• uzturlīdzekļu samaksa;
• neatļautas darbības, piemēram, valdes locekļa nodarītie zaudējumi kreditoriem un citi personai nodarītie zaudējumi;
• nodrošinātā kreditora prasījumi, ja parādnieks ir saglabājis ieķīlāto mājokli un vienošanās starp nodrošināto kreditoru un parādnieku neparedz citus noteikumus;
• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā paredzētie sodi;
• kompensācijas par radīto kaitējumu.

Kas var uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu

Ar fiziskās personas maksātnespējas procesa vispārīgajiem noteikumiem var iepazīties Maksātnespējas likuma XXIV nodaļā. Proti, fiziskās personas maksātnespējas procesu pasludina, ja:

• fiziskā persona pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs likuma Par nodokļiem un nodevām 1. panta 4. punkta izpratnē;
• fiziskā persona nav individuālais komersants – pretējā gadījumā, īstenojot fiziskās personas maksātnespējas procesu, saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem vispirms jāīsteno juridiskās personas maksātnespējas process;
• veikta fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā;
• pastāv vismaz viena no šādām maksātnespējas pazīmēm – nav iespēju nokārtot iestājušās parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 5000 eiro, vai gada laikā nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 10 000 eiro;
• personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras pārsniedz 5000 eiro, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un laulāto vai personu, kurai ar parādnieku ir radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei (ģimenes maksātnespējas process).

Piemērs:

Ja ir pamats atzīt, ka persona nespēs gada laikā veikt pilnā apmērā hipotekārā kredīta maksājumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro, var pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Pastāv ierobežojumi

Bez minētajiem priekšnoteikumiem pastāv arī fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi. Proti, fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai arī to iespējams pārtraukt, ja konstatē, ka:

• pēdējo 3 gadu laikā apzināti kreditoriem sniegta nepatiesa informācija;
• kredīts izlietots neparedzētiem mērķiem, un par to stājies spēkā nolēmums krimināllietā;
• pēdējo 10 gadu laikā pasludināts maksātnespējas process un dzēstas saistības;
• pēdējo 5 gadu laikā bijis nolēmums krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu samaksas;
• pēdējā gada laikā, nedzēšot saistības, izbeigts process.

Personai pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir nopietni jāizvērtē, kādu ziņu sniegšanu viņa ir apliecinājusi, ņemot aizdevumu, un vai rīcība ar kredītlīdzekļiem, kā arī rīcība ar savu mantu ir bijusi atbilstoša līguma nosacījumiem. Pretējā gadījumā tas būs šķērslis maksātnespējas procesa pasludināšanai vai pamats tā izbeigšanai.

Piemērs:

Praksē ir bijuši gadījumi, kad persona norāda, ka kredītdevējs “pats skrējis pakaļ ar piedāvājumu” un kredīta ņemšanas laikā zinājis par citām saistībām un patieso kredīta ņemšanas mērķi, tomēr pierādījumu trūkuma dēļ šādu apgalvojumu uzskata par nepamatotu.

Tikai pati fiziskā persona var uzsāk maksātnespējas procesu, proti, tas ir labprātīgi īstenojams. Vienlaikus parādnieks var iesniegt pieteikumu kopā ar maksātnespējīgo laulāto vai personu, kura ar parādnieku ir radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Arī maksātnespējas procesa administratoram galvenajā maksātnespējas procedūrā ir tiesības pieprasīt procesa uzsākšanu, taču tas ir vienīgais izņēmums.

Procesa uzsākšanas kopējās izmaksas – vismaz 930 eiro

Fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ko tā pati sedz, ir:

• depozīts 860 eiro apmērā (divas minimālās mēnešalgas);
• valsts nodeva 70 eiro apmērā (pieteikums tiesai).

Tas ir minimums. Proti, Maksātnespējas likums paredz fiziskās personas pienākumu segt arī citas procesa izmaksas, ja tās nav iespējams segt no mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, piemēram, mantas novērtēšanas izmaksas, bankas konta uzturēšanas izmaksas, kredītiestāžu noteikto maksu par konta izdruku izsniegšanu u. tml. Tāpat fiziskajai personai ir pienākums segt atlīdzību administratoram par juridiskās palīdzības, piemēram, par saistību dzēšanas plāna sagatavošanas konsultācijām, sniegšanu tādā apmērā, kas nepārsniedz samaksu par valstī nodrošinātās juridiskās palīdzības – juridiskās konsultācijas – sniegšanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka visa maksātnespējas procesa laikā fiziskajai personai ir pienākums segt visus kārtējos maksājumus, tostarp uzturlīdzekļu un komunālos maksājumus.

Kādi ir pienākumi bankrota procedūras laikā

Bankrota procedūras laikā fiziskajai personai ir šādi pienākumi:

• gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām (tostarp saistību dzēšanas procedūrā);
• nodot administratoram savus naudas līdzekļus, ja tādi ir;
• rūpīgi glabāt un pārvaldīt savu mantu;
• sagatavot saistību dzēšanas plānu;
• sniegt administratora pieprasītās ziņas;
• segt izmaksas (tostarp saistību dzēšanas procedūrā);
• pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu un valdījumā vai turējumā esošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, mantu, kas būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai, kā arī parādnieka turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu);
• pildīt fiziskās personas saistību dzēšanas plānu un pēc administratora pieprasījuma sniegt informāciju par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi.

Vienlaikus personai saistību dzēšanas laikā ir pienākums pēc iespējas lielāku daļu savu ienākumu novirzīt kreditoru prasījumu segšanai. Proti, ienākumu palielināšanās gadījumā palielināt maksājumus kreditoriem un demonstrēt viņiem savu labticību. Pretējā gadījumā personas rīcībā var konstatēt Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu un labticības principa neievērošanu. Tas savukārt nozīmē, ka fiziskajai personai izbeigs maksātnespējas procesu, neatbrīvojot no saistībām.

Piemērs:

Ja persona darbā saņem piemaksu vai no radiniekiem dāvinājumā vai mantojumā saņem naudas līdzekļus vai cita veida mantu, personai ir pienākums proporcionāli palielināt maksājumus kreditoram.

Kādas ir tiesības bankrota procedūras laikā

Parādniekam bankrota procedūras laikā ir paredzētas tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Tas nenozīmē, ka personai bankrota procedūras laikā atlikusī viena trešdaļa ir jāpārskaita administratoram, kā tas bija iepriekšējā regulējuma gadījumā, tomēr no tās būs pienākums segt nepieciešamās izmaksas, ja tādas radīsies. Tāpat parādniekam ir tiesības paturēt mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai (tostarp saistību dzēšanas procedūrā).

Piemērs:

Tas var būt dators IT speciālistam, transportlīdzeklis, kura vērtība nav nesamērīgi liela, taksometra vadītājam u. tml.

Savukārt saistību dzēšanas procedūrā fiziskajai personai ir noteiktas tiesības paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas. Ar minētajām izmaksām jāsaprot minimālās izmaksas, kas nepieciešamas personas un tās apgādībā esošo personu uzturēšanai. Proti, likumdevējs ir pieļāvis, ka persona var paturēt vairāk par divām trešdaļām, ja tas nepieciešams šo minimālo uzturēšanas izmaksu segšanai un vienlaikus ir veikti Maksātnespējas likumā un saistību dzēšanas plānā noteiktie maksājumi. Tomēr ar uzturēšanas izdevumiem nav saprotami tādi nelietderīgie izdevumi kā nesamērīgi dārga dzīvokļa īre, ceļojumi, restorāna apmeklējumi u. tml.

Vienlaikus fiziskajai personai ir tiesības lūgt maksātnespējas procesa administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus). Administratoram attiecīgi ir pienākums to nodrošināt.

Skaidrojums sagatavots, balstoties uz Maksātnespējas kontroles dienesta sniegto informāciju.

Turpinājumā LV portālā lasiet, ar ko fiziskās personas maksātnespējas process atšķiras no juridiskās personas maksātnespējas procesa, kāpēc nepieciešama depozīta iemaksa divu mēnešalgu apmērā un kāda ir pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība.