TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
02. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
22
22

Kad nespēj, nevis negrib – maksātnespējas process fiziskai personai

Atbilstoši Maksātnespējas likumam fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Svarīgi, lai parādnieks valsts nodrošināto iespēju atbrīvoties no saistībām izmantotu labticīgi. Vairāk par labticības principiem, to kritērijiem un fiziskās personas pienākumiem LV portālam stāsta Maksātnespējas kontroles dienesta Pirmā uzraudzības departamenta direktore AGNESE GABUŽA.

īsumā
  • Fiziskās personas maksātnespējas procesu veiksmīgi – dzēšot saistības – pabeidz 82% parādnieku.
  • Parādnieka nespēja segt savas saistības ir viens no kritērijiem, kas nepieciešams fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai.
  • Parādniekam ir pienākums fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā aktīvi līdzdarboties un sadarboties, piemēram, sniegt informāciju, neslēpt savus patiesos ienākumus u. tml.
  • Fiziskās personas maksātnespējas procesu nevar iziet uz citu personu rēķina.
  • Straujš oficiālo ienākumu samazinājums ir tendence, kas arī liecina par negodprātīgumu no parādnieka puses.
  • Stingri jāizvērtē, vai persona objektīvi nespēj segt saistības, vai ir apņēmusies atbildīgi izturēties pret saviem pienākumiem un tiešām spēs iziet maksātnespējas procesu, jo pretējā gadījumā tā būs iztērēta nauda un laiks, bet rezultātā saistības netiks dzēstas.

Pēc Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) statistikas datiem, fiziskās personas maksātnespējas procesu (turpmāk tekstā – maksātnespējas process) veiksmīgi – dzēšot saistības – pabeidz 82% parādnieku. No visiem maksātnespējas procesiem 71% gadījumu iesniegts ziņojums par mantas neesamību, proti, parādniekam nav mantas, ko pārdot. Vidēji vienā maksātnespējas procesā ir 4–5 kreditori, kas, salīdzinot ar juridiskās personas maksātnespējas procesu, ir samērā maz. Savukārt vidējais saistību apmērs ir 97 000 eiro. “Protams, parādniekiem, kuriem ir manta, ko pārdot, saistību apmērs ir lielāks, bet parādniekiem, kuriem nav mantas – pārsvarā tie ir ātro un patēriņa kredītu ņēmēji –, mazāks,” skaidro MKD Pirmā uzraudzības departamenta direktore Agnese Gabuža.

Kritēriji fiziskās personas maksātnespējas procesā

Parādnieka nespēja segt savas saistības ir viens no kritērijiem, kas nepieciešamas maksātnespējas procesa piemērošanai. “Ļoti būtisks ir tieši vārds “nespēj”, jo tam jābūt objektīvi pierādāmam kritērijam. Nedrīkst būt situācija, ka parādnieks nevēlas segt savas saistības,” uzsver A. Gabuža. Pasludinot maksātnespējas procesu, šo kritēriju izvērtē tiesa. MKD pārstāve stāsta, ka ir tādi tiesu spriedumi, kuros tiesa noraidījusi parādnieka vēlmi pasludināt maksātnespējas procesu, jo viņš nevēlas, nevis nespēj segt savas saistības.

Piemēri:

  • persona, katru mēnesi saņemot vienādu darba samaksu, uzņemas saistības. Lai gan personas ienākumi nav palielinājušies, tā uzņemas vēl citas saistības. Tiesa šādā situācijā parādnieka rīcību vērtējusi kā negodprātīgu izturēšanos pret savu finansiālo situāciju un lēmusi, ka parādnieks nevēlas, nevis nespēj segt savas saistības, jo maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī personas ienākumi nav samazinājušies;
  • persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus, gūstot ievērojamus ienākumus, vienlaikus vēlas pasludināt maksātnespējas procesu saistībā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tiesa atteikusies pasludināt maksātnespējas procesu, jo personas nespēja segt savas saistības nav objektīva attiecībā pret gūto peļņu no pārdotajiem īpašumiem, proti, persona IIN nevēlas samaksāt, nevis nespēj.

“Ja parādnieks vēlas pasludināt maksātnespējas procesu, viņam objektīvi jāspēj tiesai pierādīt, ka viņa finansiālā situācija ir tā mainījusies, ka viņš nespēj segt savas saistības,” skaidro A. Gabuža.

Tas ir brīvprātīgs process

Maksātnespējas process ir brīvprātīgs process. “Šo procesu parādniekam var pasludināt tiesa tikai un vienīgi pēc paša parādnieka pieteikuma, to nevar izdarīt neviens cits atšķirībā no juridiskās personas maksātnespējas procesa, kurā pieteikumu var iesniegt kreditors,” stāsta A. Gabuža. Parādniekam ir pienākums maksātnespējas procesa laikā aktīvi līdzdarboties un sadarboties, piemēram, sniegt informāciju, neslēpt savus patiesos ienākumus u. tml.

Kā skaidro MKD pārstāve, maksātnespējas procesa primārais mērķis ir segt kreditoru prasījumus un tikai pēc tam atbrīvot fizisko personu no saistībām un atjaunot maksātspēju. “Šis instruments nav vērsts uz maznodrošināto un citādi sociāli neaizsargāto personu grupu vienkāršu atbrīvošanu no saistībām,” turpina A. Gabuža.

Pienākums gūt ienākumus

Arī parādnieka pienākums gūt ienākumus visa procesa laikā pēc savām iespējām ir būtisks aspekts maksātnespējas procesā. Tas neizslēdz uzņēmējdarbības iespējas, cilvēks var dibināt uzņēmumu un pelnīt kā uzņēmējs. Kā norāda A. Gabuža, galvenais ir ekonomiskās aktivitātes kritērijs. Pastāv atsevišķas situācijas, kad maksātnespējas procesu var iziet, pamatojoties uz pabalstiem, piemēram, ja procesa laikā persona zaudē darbu, ienākumi var būt bezdarbnieku pabalsts. Vienlaikus ienākums nevar būt, piemēram, bērna kopšanas pabalsts, jo tas ir paredzēts citiem mērķiem.

Tāpat maksātnespējas procesu nevar iziet uz citu personu rēķina. “MKD ļoti bieži saņem jautājumus, vai saistību dzēšanas procedūras laikā maksājumus kreditoriem parādnieka vietā var veikt kāda cita persona. Nē, nevar. Pastāv risks, ka tiesa šādā gadījumā personu var neatbrīvot no saistībām, un tāda tiesu prakse arī ir, kur tiesa pēc tam, vērtējot šos maksājumus, saistību dzēšanas plāna izpildi, konstatē, ka, piemēram, personas vietā maksājumus ir veicis kāds radinieks. Līdz ar to persona pati nav pildījusi saistību dzēšanas plānu, kaut gan likums viņai šādu pienākumu uzliek,” skaidro A. Gabuža. Tas ir ļoti būtisks kritērijs maksātnespējas procesā, jo saistību dzēšanas procedūrai ir arī audzinošs raksturs.

Jāievēro labticības princips

A. Gabuža norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai parādnieks valsts nodrošināto iespēju atbrīvoties no saistībām izmantotu labticīgi. Arī labticības principam ir vairāki kritēriji un pienākumi, kas personai ir jāizpilda, proti, jāsadarbojas, jāsniedz informācija, jāpilda saistību dzēšanas plāns u. tml.

Piemēri:

  • personai, kura pasludina maksātnespējas procesu, ir nekustamais īpašums. Brīdī, kad maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk tekstā – administrators) minētais īpašums jāpārdod, kā arī, pieaicinot sertificētu vērtētāju, jāveic nekustamā īpašuma novērtējums, persona vērtētāju nelaiž iekšā īpašumā. Persona nesadarbojoties var radīt būtiskas sekas. Vērtētājs nekustamo īpašumu novērtē tikai no ārpuses, līdz ar to nosaka zemāku novērtējuma cenu, un tas samazina iespējamo pircēju loku. Šādā gadījumā administratori ir aicināti tiesā sniegt pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu;
  • administrators paļaujas, ka parādnieks sniedz patiesu informāciju. Ja parādnieks administratoram norāda tikai vienu bankas konta numuru, lai arī tie viņam ir divi, to vērtē kā informācijas nesniegšanu. Administratoram, uzzinot par vēl vienu bankas kontu, atklājas parādnieka paralēlie ienākumi, no kuriem viņš nav veicis maksājumus kreditoriem. Šādos gadījumos tiesa parādniekam saistības nedzēsīs;
  • parādniekam saistību dzēšanas procedūrā atklājas mantojums, bet viņš vilcinās ar tā pieņemšanu, gaidot maksātnespējas procesa beigas, lai viņam to neatņemtu. Šāda rīcība uzskatāma par negodprātīgu. Parādniekam maksātnespējas procesā ir jāpieņem mantojums, lai administrators varētu pārbaudīt mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu segšanai. Parādniekam jārēķinās, ka jebkurā maksātnespējas procesa stadijā iegūtā manta, kurai ir vērtība, ja vien tā nav nepieciešama ienākumu gūšanai, tiks atsavināta;
  • saistību dzēšanas plāns jāveido pašam parādniekam. Tāpat parādniekam jāseko līdzi savam ienākumu apmēram, proti, vai novirzītie maksājumi atbilst saistību dzēšanas plānam. Parādniekam ienākumu palielināšanās gadījumā jāgroza saistību dzēšanas plāns atbilstoši faktiskajiem ienākumiem. Pretējā gadījumā tiesa var atteikt dzēst saistības.

Tendence: straujš oficiālo ienākumu kritums

Straujš oficiālo ienākumu samazinājums ir tendence, kas arī liecina par negodprātīgumu no parādnieka puses, secina A. Gabuža. Tiesa šādus apstākļus vērtē un uz tā pamata neierosina maksātnespējas procesu vai izbeidz to, nedzēšot saistības. Balstoties uz maksātnespējas procesa pieteikumiem, oficiāli minimālo algu saņem 54% no visiem maksātnespējīgajiem parādniekiem, vienlaikus valstī statistikas dati liecina, ka tie ir 17%.

“Mēs saprotam, ka maksātnespējīgiem cilvēkiem ir zemāks ienākumu līmenis, līdz ar to tas cipars varētu būt lielāks nekā valstī vidējais, bet maz ticams, ka tiešām puse parādnieku saņem valstī noteikto minimālo algu, it īpaši tāpēc, ka tiesu praksē konstatēti gadījumi, kuros līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai parādnieka mēnešalga bija 1000 eiro, bet ar maksātnespējas procesa pasludināšanu pēkšņi tā ir konstanti nemainīga minimālā alga,” skaidro A. Gabuža.

Mēdz būt situācijas, kad tiesa vērtē parādnieka profesiju, līdzšinējo darba pieredzi, darba stāžu, izglītības līmeni un secina, ka persona varētu pelnīt daudz lielāku algu. Proti, vai nu parādnieks nav motivēts gūt lielākus ienākumus, vai arī viņš tos slēpj. “Protams, tas ir pierādīšanas jautājums, bet arī šādā gadījumā pastāv risks, ka saistības netiks dzēstas,” atzīst MKD pārstāve.

“Ņemot vērā to, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir ļoti garš – tie ir vairāki gadi – un parādnieku uzvedībai tiešām jābūt, es teiktu, ļoti atbildīgai un godprātīgai, kreditori parādnieku uzraudzīs, jo viņi tomēr ir ieinteresēti, lai saistības netiktu dzēstas,” tā A. Gabuža. Viņa iesaka stingri izvērtēt, vai persona objektīvi nespēj segt saistības, vai viņa ir apņēmusies atbildīgi izturēties pret saviem pienākumiem un tiešām varēs iziet maksātnespējas procesu, jo pretējā gadījumā tā būs iztērēta nauda (pasludinot maksātnespējas procesu, parādniekam jāmaksā apmēram 1000 eiro, kā arī jāsedz maksātnespējas procesa izdevumi) un laiks, bet rezultātā saistības netiks dzēstas.

Labs saturs
22
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU