SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
29. septembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Maksātnespēja
1
2
1
2

Maksātnespējas process un uzturlīdzekļu parāds

Maksātnespējas likums paredz, ka no parādnieka mantas vispirms pilnībā tiek segti uzturlīdzekļu maksājumi, to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī maksātnespējas procesa izmaksas.

FOTO: Freepik

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā ir jānorāda visas neizpildītās saistības, arī uzturlīdzekļu parāds, neņemot vērā, ka pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas, prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu netiek dzēsti. LV portāls skaidro, ko saistībā ar uzturlīdzekļu parādu maksātnespējas jomā paredz normatīvie akti, vai uzturlīdzekļu parāds maksātnespējas procesā var būt vienīgās saistības, un kāpēc parādniekam jānorāda visas neizpildītās saistības, tostarp uzturlīdzekļu parāds.

īsumā
  • Fiziskā persona maksātnespējas procesā netiek atbrīvota no visiem parādiem, tostarp no tādiem prasījumiem kā uzturlīdzekļu samaksa.
  • Maksātnespējas procesa pieteikumā ir jānorāda visas neizpildītās saistības, arī uzturlīdzekļu parāds.
  • Ja uzturlīdzekļu parāds ir vienīgās parādnieka saistības, maksātnespējas process nav piemērojams.
  • Ja personai līdztekus citām neizpildītajām saistībām ir arī uzturlīdzekļu parāds, to kā nedzēšamu prasījumu nevar ņemt vērā, nosakot kopējo saistību apmēru.
  • Tiesu praksē parādnieka godprātības izvērtēšana ir viens no vadošajiem kritērijiem, kurš tiek ņemts vērā, izvērtējot konkrētu parādnieka rīcību.
  • Uzturlīdzekļu parāda maksājumiem saistību dzēšanas procedūrā nav īpaša statusa.
  • Maksātnespējas procesa netiešās izmaksas ir parādnieka uzturēšanas izmaksas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, tostarp kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi.

Latvijā vidēji mēnesī fiziskās personas maksātnespējas process (turpmāk – maksātnespējas process) tiek pasludināts vairāk nekā 100 personām, kuru vidū ir arī tādi parādnieki, kuriem papildus citām saistībām, piemēram, kredītam mājokļa iegādei, ir spēkā esošas saistības par savu bērnu uzturlīdzekļu samaksu.1

Ko paredz likums

Maksātnespējas likuma (turpmāk – likums) 147. panta otrā daļa paredz, ka no parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi, to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF), kā arī maksātnespējas procesa izmaksas.

Kā iepriekš LV portālam norādījis Maksātnespējas kontroles dienests (MKD), viena no izplatītākajām kļūdām ir parādnieku cerība maksātnespējas procesa laikā atbrīvoties no visām saistībām. Taču jāņem vērā, ka atbilstoši likuma 164. panta ceturtajai daļai fiziskā persona netiek atbrīvota no visiem parādiem, tostarp no tādiem prasījumiem kā uzturlīdzekļu samaksa.

Savukārt atbilstoši likuma 172. panta ceturtajai daļai vienas no maksātnespējas procesa netiešajām izmaksām ir parādnieka uzturēšanas izmaksas, piemēram, uzturēšanas izdevumi, kārtējie nodokļu un nodevu maksājumi, kā arī kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Vienlaikus MKD vērš uzmanību, ka Civilprocesa likuma 363.23 panta pirmajā daļā noteikts, ka maksātnespējas procesa pieteikumā ir jānorāda visas neizpildītās saistības, arī uzturlīdzekļu parāds.

Uzturlīdzekļu parāds nevar būt vienīgās saistības

Ja uzturlīdzekļu parāds ir vienīgās parādnieka saistības, maksātnespējas process nav piemērojams.

Kā skaidro MKD, “tā kā prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu netiek dzēsti arī pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas,2 gadījumā, ja parādnieka neizpildītās saistības veido tikai minētie prasījumi, nevar sasniegt likuma 5. panta pirmajā daļā3 formulēto maksātnespējas procesa mērķi, un parādniekam nav izredžu atbrīvoties no saistību dzēšanas procedūrā neizpildītajām saistībām”.4

Maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana ietilpst tiesas kompetencē, un saistībā ar šo jautājumu judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka tiesai, apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt likuma 130. pantā noteikto ierobežojumu neesamību, bet ir arī jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām saistībām.5

Savukārt, ja personai līdztekus citām neizpildītajām saistībām ir arī uzturlīdzekļu parāds, jāņem vērā, ka uzturlīdzekļu parādu kā nedzēšamu prasījumu nevar ņemt vērā, nosakot kopējo saistību apmēru, skaidro MKD.

Uzturlīdzekļu parāds ir jānorāda, kaut arī tas netiek dzēsts

Kā minēts iepriekš, Civilprocesa likums paredz, ka pieteikumā jānorāda visas neizpildītās saistības. Savukārt likuma 6. panta 8. punkts nosaka, ka parādniekam savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā jeb godprātīgi. Parādnieks nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Tas nozīmē, ka personas rīcība būs atbilstoša normatīvā regulējuma prasībām un labticības principam, ja pieteikumā tiks norādītas visas neizpildītās saistības, skaidro MKD.

MKD vērš uzmanību, ka tiesu praksē parādnieka godprātības izvērtēšana ir viens no vadošajiem kritērijiem, kurš tiek ņemts vērā, izvērtējot konkrētu parādnieka rīcību. Līdz ar to parādniekam, izmantojot tiesības un pildot pienākumus maksātnespējas procesā, vienlaikus jāspēj patstāvīgi novērtēt konkrētās rīcības atbilstība godprātības principam. MKD uzsver, ka visu saistību norādīšana ir vienlīdz nozīmīga arī maksātnespējas procesa atklātības un caurskatāmības principa ievērošanas nodrošināšanai, jo ļauj kreditoriem gūt priekšstatu par kopējo saistību apmēru.

Vienlaikus MKD norāda, ka gadījumā, ja uzturlīdzekļu parāds pieteikumā par maksātnespējas procesu netiek norādīts, minētais apstāklis neliedz konkrētajam kreditoram iesniegt kreditora prasījumu, jo atbilstoši likuma 73. pantam kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Vispārējā gadījumā kreditoriem ir jārēķinās ar noilguma sekām, ja kreditora prasījums netiek pieteikts, bet šādas sekas neattiecas uz likuma 164. pantā noteiktajiem prasījumiem. Līdz ar to fiziskā persona maksātnespējas procesā ne pie kādiem apstākļiem nevar atbrīvoties no saistībām, kuru pamatā ir uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, un šādas saistības, kas zināmas parādniekam, nevar tikt dzēstas kā nepieteiktas,6 norāda MKD.

Saistību dzēšanas plānā uzturlīdzekļu parādam nav īpaša statusa

Kā skaidro MKD, pēc tam, kad, pamatojoties uz iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, maksātnespējas procesa administrators (turpmāk – administrators) ir noskaidrojis kreditoru loku, bankrota procedūrā no parādnieka mantas tiek apmierināti kreditoru prasījumi. Saskaņā ar likuma 147. pantā noteikto pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes administrators sagatavo maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtību, kas paredz prioritāru uzturlīdzekļu maksājumu segšanu, t. sk. UGF.

Savukārt, ja bankrota procedūras laikā kreditora prasījums par uzturlīdzekļu parādu nav apmierināts pilnībā, atbilstoši likuma 154. panta otrās daļas 1. punktam fiziskās personas saistību dzēšanas plānā tas norādāms tieši tāpat kā pārējie bankrota procedūras laikā neapmierinātie kreditoru prasījumi. “Tas nozīmē, ka uzturlīdzekļu parāda maksājumiem saistību dzēšanas procedūrā nav īpaša statusa, proti, tie nav apmierināmi prioritāri, bet gan tādā kārtībā, kādā tiek apmierināti citi kreditoru prasījumi, tostarp, ievērojot likuma 155. panta piektajā daļā noteikto, kas ir uzskatāms par parādnieka saistībām,” norāda MKD.

Ja uzturlīdzekļu parāds pieteikts kā kreditora prasījums

Veidojot saistību dzēšanas plānu, parādniekam jāņem vērā, kādi kreditoru prasījumi ir pieteikti un kādā apmērā tie nav apmierināti bankrota procedūras laikā, norāda MKD.

Likuma 154. pantā ir uzskaitīts nepieciešamās informācijas apjoms, kas norādāms fiziskās personas saistību dzēšanas plānā. Minētā panta otrās daļas 7. punkts paredz, ka saistību dzēšanas plānā jānorāda kreditoriem izmaksājamās summas apmērs un izmaksas grafiks saistību dzēšanas procedūrā. “Saistību dzēšanas plānam, līdztekus citai informācijai, galvenokārt jāatspoguļo pieteikto kreditoru prasījumu segšanas kārtība un apmērs. Ja maksātnespējas procesā uzturlīdzekļu parāds ir pieteikts kā kreditora prasījums un nav segts bankrota procedūras laikā, parādniekam tas jāsedz saistību dzēšanas procedūrā, to iekļaujot saistību dzēšanas plānā kā jebkuru kreditora prasījumu,” skaidro MKD.

Vienlaikus likuma 172. panta ceturtās daļas 3. punktā noteikts, ka maksātnespējas procesa netiešās izmaksas ir parādnieka uzturēšanas izmaksas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, tostarp kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi. Kā norāda MKD, kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi, kuri ir radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, parādniekam ir jāturpina maksāt, jo maksātnespējas procesa izmaksu segšana ir parādnieka pienākums. Tādēļ personai, kurai ir tiesības saņemt konkrētos maksājumus, par tiem nav jāiesniedz kreditora prasījums, un tie nav jānorāda saistību dzēšanas plānā.

Publikācijas turpinājumā lasiet, kāpēc ir būtiski nošķirt uzturlīdzekļu maksājumu parādu, kas izveidojies līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, un kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, vai kārtējo uzturlīdzekļu maksājumu neveikšana var būt pamats maksātnespējas procesa pārtraukšanai, vai bērna vecāks, kuram par labu ir izveidojies uzturlīdzekļu maksājumu parāds, ir pielīdzināms pārējiem kreditoriem.

SVARĪGI!

MKD informē, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija. Normatīvie tiesību akti MKD šādas tiesības neparedz, tādējādi MKD sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.

1 Čevers, M. Uzturlīdzekļu saņēmējs kā kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā. Jurista Vārds, 12. 08. 2014., Nr. 31 (833), 14.-17. lpp.

2 Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtās daļas 1. punkts.

3 Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

4 Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 11. jūnija lēmuma lietā Nr. C32189017, SPC-13/2019, 10. punkts.

5 Turpat.

6 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 15. marta spriedums lietā Nr. C35074713, SPC-5/2018.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU