SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
04. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Uzturlīdzekļi
3
3

Maksātnespēja: uzturlīdzekļu kārtējie maksājumi un uzturlīdzekļu saņēmēja tiesības

Gadījumi, kad parādnieks nemaksā kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus vai tos veic, bet ar kavējumiem, tiesu praksē ir bijuši pamatots iemesls, lai tiesa konstatētu, ka parādnieks nav godprātīgi pildījis likumā noteiktos pienākumus.

FOTO: Freepik

Ja personai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļu maksājumus no maksātnespējīgās fiziskās personas, svarīgi nošķirt, vai tas ir uzturlīdzekļu maksājumu parāds, kas izveidojies līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai un sedzams, pamatojoties kreditora prasījumā, vai arī tie ir kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi, kurus parādniekam ir pienākums ik mēnesi maksāt arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.

LV portāls skaidro: kāpēc ir būtiski nošķirt uzturlīdzekļu maksājumu parādu un kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus; vai kārtējo uzturlīdzekļu maksājumu neveikšana var būt pamats maksātnespējas procesa pārtraukšanai; vai bērna vecāks, kuram par labu ir izveidojies uzturlīdzekļu maksājumu parāds, ir pielīdzināms pārējiem kreditoriem.

īsumā
  • Uzturlīdzekļu maksājumu parāds ir parāds, kas izveidojies līdz fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanai un sedzams, pamatojoties kreditora prasījumā.
  • Kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi ir maksājumi, kurus maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir pienākums ik mēnesi maksāt arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.
  • Persona, kurai par labu ir izveidojies uzturlīdzekļu maksājumu parāds, ir pielīdzināma pārējiem kreditoriem.
  • Lai arī bērna uzturlīdzekļu maksājumi maksātnespējas procesā ir prioritāri, nav pieļaujams, ka maksātnespējas procesā varētu tikt atzīti tādi uzturlīdzekļu parāda prasījumi, kuriem trūkst skaidra pamatojuma vai arī tie ir apšaubāmi.
  • Ja UGF administrācija uzturlīdzekļu saņēmējam izmaksā uzturlīdzekļus parādnieka vietā, kreditora prasījumu par uzturlīdzekļu parādu līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai iesniedz UGF administrācija.
  • Uzturlīdzekļu saņēmējs, kurš maksātnespējas procesā ir atzīts par kreditoru, tāpat kā citi kreditori, ir tiesīgs izmantot visas likumā noteiktās kreditora tiesības.

Uzturlīdzekļu parāds un kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) skaidro, ka ir būtiski nošķirt divus gadījumus, kad personai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļu maksājumus no maksātnespējīgās fiziskās personas:

  • uzturlīdzekļu maksājumu parādu, kas izveidojies līdz fiziskās personas maksātnespējas procesa (turpmāk – maksātnespējas process) pasludināšanai un sedzams, pamatojoties kreditora prasījumā;
  • kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, kurus maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir pienākums ik mēnesi maksāt arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.

“Jebkurā gadījumā uzturlīdzekļu maksājumi ir sedzami maksātnespējas procesa ietvaros. Galvenā atšķirība ir saistību rašanās brīdis, no kā ir atkarīga to segšanas kārtība. Proti, kreditoru prasījumu segšanai ir novirzāma Maksātnespējas likumā (turpmāk - likums) noteiktā viena trešdaļa parādnieka neto ienākumu, bet kārtējos uzturlīdzekļus kā maksātnespējas procesa netiešās izmaksas parādnieks maksā no divām trešdaļām ienākumu, ko patur sevis uzturēšanai,” norāda MKD.

Pienākumu nepildīšana: šķērslis sekmīgai procesa pabeigšanai

Saskaņā ar MKD sniegto informāciju likums īpaši akcentē godprātības principu, ar kuru sagaidāms, ka fiziskā persona ir ieinteresēta apzināt un segt visas savas saistības un paļauties, ka tā var tikt atbrīvota no atlikušajām parādsaistībām (izņemot likuma 164. panta ceturtajā daļā norādītajiem prasījumiem), ja godprātīgi būs pildījusi likumā noteiktos pienākumus. Likumā noteikts parādnieka pienākums segt maksātnespējas procesa izmaksas gan bankrota procedūras laikā, gan saistību dzēšanas procedūras laikā, un minētā pienākuma nepildīšana var būt būtisks šķērslis maksātnespējas procesa sekmīgai pabeigšanai, skaidro MKD.

Parādniekam jāņem vērā, ka atbilstoši likuma 153. panta 3. punktam saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc, ja parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

Tieši tie gadījumi, kad parādnieks nemaksā kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus vai tos veic, bet ar kavējumiem, tiesu praksē bijuši pamatots iemesls, lai tiesa konstatētu, ka parādnieks nav godprātīgi pildījis likumā noteiktos pienākumus. Sekas šādos gadījumos ir saistību dzēšanas procedūras nepiemērošana vai saistību dzēšanas procedūras pārtraukšana, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām saistībām, norāda MKD.

MKD skaidro, ka biežākā kļūda ir parādnieka maldīgie uzskati, ka papildu kreditoru prasījumu apmierināšanai maksātnespējas procesa laikā nav pienākuma pildīt jebkādas citas saistības: “Parādniekam jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa regulējuma mērķis ir to parādnieka saistību nokārtošana, kuras normālā kārtībā viņam nav iespējams segt. Proti, tās ir saistības, kuras radušās līdz maksātnespējas procesa pasludināšanas dienai. Savukārt kārtējo saistību, kuras personai pastāv vai turpinās pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, piemēram, tās uzturēšanas izdevumi (īre, komunālo pakalpojumu maksājumi utt.), izpildes pienākumu maksātnespējas procesa pasludināšanas fakts neietekmē.

Kas jāzina personai, kurai par labu ir izveidojies uzturlīdzekļu maksājumu parāds

Persona, kurai par labu ir izveidojies uzturlīdzekļu maksājumu parāds, ir pielīdzināma pārējiem kreditoriem. “Respektīvi, lai tā saņemtu sava prasījuma apmierinājumu no maksātnespējīgās fiziskās personas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tai ir pienākums iesniegt kreditora prasījumu, jo maksātnespējas procesā administratoram nav pienākuma meklēt parādnieka kreditorus, tādēļ kreditoriem pašiem, iesniedzot kreditora prasījumu, jāizsaka griba gūt kreditora prasījuma apmierinājumu parādnieka maksātnespējas procesā,” skaidro MKD.

Saskaņā ar likuma 73. panta sesto daļu kreditora prasījumam jāpievieno prasījumu apliecinošie dokumenti. Kā norāda MKD, tas nepieciešams, lai administrators pieņemtu pamatotu lēmumu par kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu. Lai arī bērna uzturlīdzekļu maksājumi maksātnespējas procesā ir prioritāri, nav pieļaujams, ka maksātnespējas procesā varētu tikt atzīti tādi uzturlīdzekļu parāda prasījumi, kuriem trūkst skaidra pamatojuma vai arī tie ir apšaubāmi. Tādējādi būtiski var tikt pārkāptas pārējo maksātnespējīgā parādnieka kreditoru tiesības saņemt sava prasījuma apmierinājumu, norāda MKD.

Vienlaikus MKD vērš uzmanību, ka iepriekš minētais nenozīmē, ka vienīgais uzturlīdzekļu parādu apliecinošais dokuments ir tiesas nolēmums, ar kuru uzturlīdzekļi ir piedzīti, taču, iztrūkstot dokumentāram pamatojumam, administratoram būtu apgrūtinoši pieņemt lēmumu par attiecīga kreditoru prasījuma atzīšanu. Dokumenti, kuros bērna vecāki ir vienojušies par uzturlīdzekļu apmēru un samaksas kārtību, un dokumenti, kuri pierāda tās neizpildi, būtu atzīstami par pietiekamu pamatu, lai administrators pieņemtu lēmumu par attiecīgu kreditora prasījumu.

Attiecībā uz kārtējiem uzturlīdzekļu maksājumiem norādāms, ka uzturlīdzekļu saņēmējs, kuram parādnieks, izvairoties no kārtējo uzturlīdzekļu maksāšanas, rada zaudējumus, var tikt pielīdzināts kreditoram, kuram maksātnespējas procesā tiek nodarīti zaudējumi.

“Šādai personai maksātnespējas procesā ir tiesības saņemt identiskus tiesību aizsardzības līdzekļus kā kreditoram. Lai arī šādai personai atšķirībā no kreditora likumdevējs nav paredzējis tiesību aizsardzības mehānismus, nav apšaubāms, ka vienīgais loģiskais risinājums ir tādu tiesību aizsardzības līdzekļu pielietošana, kāda likumā ir paredzēta kreditoriem, proti, vērsties pie konkrētajā maksātnespējas procesā ieceltā administratora ar lūgumu iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, lai nodrošinātu uzturlīdzekļu saņēmēja un bērna tiesības uz viņiem pienākošajiem uzturlīdzekļiem. Pretējā gadījumā izveidotos absurda situācija, kurā uzturlīdzekļu saņēmējam nav nekādu tiesību aizsardzības līdzekļu, kurus izmanot, lai novērstu parādnieka prettiesisko rīcību,”1 skaidro MKD.

Vienlaikus MKD norāda, ka gadījumā, ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācija uzturlīdzekļu saņēmējam izmaksā uzturlīdzekļus parādnieka vietā, kreditora prasījumu par uzturlīdzekļu parādu līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai iesniedz UGF administrācija.

Ja kreditora prasījums par uzturlīdzekļu parādu netiek iesniegts

Kā skaidro MKD, ja kreditora prasījums par uzturlīdzekļu parādu netiek iesniegts, šādu prasījumu maksātnespējas procesā nav iespējams saņemt: “Lai arī šīs saistības maksātnespējas procesā ir sedzamas prioritāri, likums nosaka stingru kārtību, kādā parādnieka manta ir novirzāma tā saistību segšanai. Persona, kurai ir prasījuma tiesības par parādnieka saistībām, kuras radušās līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, tiesības piedalīties parādnieka mantas sadalē maksātnespējas procesā iegūst tikai tad, ja persona likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par kreditoru.”

Tā kā likumā par uzturlīdzekļu parādu nav norāžu par alternatīvu pieeju, atkāpšanās no likumā noteiktās kreditora prasījuma iesniegšanas un atzīšanas procedūras būtiski mazinātu kreditoru loka noskaidrošanas jēgu un mērķi,2 norāda MKD.

Uzturlīdzekļu saņēmējs, kurš maksātnespējas procesā ir atzīts par kreditoru, tāpat kā citi kreditori, ir tiesīgs izmantot visas likumā noteiktās kreditora tiesības. Ja to neapmierina administratora pieņemtie lēmumi, piemēram, maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība, tam ir tiesības vērsties pie administratora un lūgt novērst pārkāpumus vai arī vērsties MKD ar sūdzību par administratora rīcību.

MKD vērš uzmanību, ka gadījumā, ja uzturlīdzekļu saņēmējs neiesniedz kreditora prasījumu par izveidojušos parādu, viņam ir jārēķinās, ka šī parāda segšana būs iespējama tikai pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas. Uzturlīdzekļu saņēmēja interesēs ir pieteikt kreditora prasījumu par uzturlīdzekļu maksājumu parādu, lai tas vismaz daļēji tiktu segts maksātnespējas procesa laikā.

Tiesu prakse

MKD pēc LV portāla lūguma sniedz trīs tiesu prakses piemērus:

  • Piemērs Nr. 1 – uzturlīdzekļu saistību neizpildes dēļ tiek pārtraukta maksātnespējas procedūra.

Tiesa apmierināja administratora pieteikumu un nolēma izbeigt fiziskās personas saistību dzēšanas procedūru un maksātnespējas procesu, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām saistībām. Tiesa, pārbaudot parādnieka iesniegtos maksājuma uzdevumus, konstatēja, ka uzturlīdzekļu maksājumi ir veikti neregulāri un nepietiekamā apmērā. Tas ir, reizēm konkrētajā mēnesī vispār neveicot maksājumu, bet nākamajā mēnesī veicot divus maksājumus, turklāt maksājumi tika veikti nepietiekamā apmērā. Pēdējais uzturlīdzekļu maksājums veikts tikai pēc tam, kad tiesa parādniekam nosūtīja administratora pieteikumu par viņa saistību dzēšanas procedūras un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, lūdzot neatbrīvot parādnieku no atlikušajām saistībām.

Ieinteresētā persona tiesas sēdē iesniedza UGF administrācijas lēmumu, kurā bija redzams, ka UGF administrācija parādnieka vietā uzturlīdzekļu saņēmējai ir izmaksājusi uzturlīdzekļus bērna uzturam. Tiesa secināja, ka parādniekam ir izveidojušās jaunas parādsaistības pret UGF, jo likuma 134. panta otrās daļas 5. punktā noteikts, ka parādnieks zaudē tiesības uzņemties jaunas parādsaistības bez administratora piekrišanas, līdz ar to parādnieks šo noteikumu nav ievērojis.

Tiesa secināja, ka parādnieks nav pienācīgi pildījis maksātnespējas procesā ar likumu uzlikto pienākumu segt maksātnespējas procesa izmaksas, konkrēti – nav pienācīgā kārtā un apmērā veicis kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, uzturlīdzekļu parādu pilnībā sedzot tikai pēc tam, kad no tiesas saņēmis iepriekš minēto administratora pieteikumu. Minētie apstākļi bija pamatā saistību dzēšanas procedūras izbeigšanai, pamatojoties likuma 165. panta otrajā daļā, jo tika konstatēts likuma 153. panta 3. punktā minētais saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojums, – parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

Pēc tiesas ieskatiem parādnieks arī pārkāpa labticības principu, nepildot pienākumu segt maksātnespējas procesa izdevumus (uzturlīdzekļu maksājumus), lai gan viņa rīcībā bija nepieciešamie naudas līdzekļi, ko apliecināja pēc pieteikuma saņemšanas veiktais maksājums.

  • Piemērs Nr. 2 – maksātnespējas process tiek izbeigts, neņemot vērā, ka parādniekam nav ienākumu ikmēneša uzturlīdzekļu došanai.

Tiesa apmierināja administratora pieteikumu un nolēma apstiprināt bankrota procedūras izbeigšanu, izbeidzot maksātnespējas procesu, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru.

Konkrētajā lietā tiesa konstatēja ierobežojumu saistību dzēšanas procedūras piemērošanai, pamatojoties likuma 153. panta 3. punktā noteiktajā, jo parādnieks nepilda bankrota procedūrā paredzētos pienākumus – neveic uzturlīdzekļu maksājumus, būtiski apgrūtinot efektīvu maksātnespējas procesa norisi. Atšķirībā no Piemēra Nr. 1 faktiskie apstākļi bija tādi, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izziņas liecināja, ka parādnieka ienākumi mēnesī ir tik mazi, ka ir apgrūtinoši vai dažos mēnešos pat neiespējami veikt noteiktos uzturlīdzekļu maksājumus.

Tiesa atzina, ka iepriekš minētais parādnieku neatbrīvo no uzturlīdzekļu maksājumiem maksātnespējas procedūras laikā, jo tas izriet no likuma 139. panta un 172. panta. Likumdevējs nepārprotami ir noteicis, ka neatkarīgi no parādnieka ienākumu apmēra, kārtējie uzturlīdzekļi maksātnespējas procesa laikā ir obligāti jāmaksā, jo maksātnespējas process ir paredzēts ekonomiski aktīvām un godprātīgām personām, kuras pieliek visas pūles, lai gūtu ienākumus, kas sniedz izdevību ne tikai iespējami labāk apmierināt kreditoru prasījumus, bet arī parādniekam pašam segt savas uzturēšanas izmaksas, tostarp veikt arī uzturlīdzekļu maksājumus.

  • Piemērs Nr. 3 – ja kopējo parādsaistību apmēru veido arī uzturlīdzekļu parāds.

Fiziskās personas pieteikumā par maksātnespējas procesa pasludināšanu kopējo parādsaistību apmēru veidoja arī uzturlīdzekļu maksājumu parāds. Tiesa, izvērtējot pieteicēja ienākumus un kopējo materiālo stāvokli kopā ar pieteicēja parādsaistībām, secināja, ka tam saprātīgā termiņā nav iespējams patstāvīgi norēķināties ar kreditoriem par saistībām, kurām ir iestājies izpildes termiņš, līdz ar to atzina, ka pieteicējam ir finansiālas grūtības.

Tomēr, norādot, ka prasījumi, kuri saskaņā ar likuma 164. panta ceturto daļu netiek dzēsti saistību dzēšanas procedūrā, tiesa konstatēja, ka no pieteicēja iesniegtajiem pierādījumiem tāpat izriet, ka viņam nav iespējams nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 eiro. Līdz ar to uz pieteicēju ir attiecināma likuma 129. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā maksātnespējas procesa pazīme. No minētā secināms, ka tiesa, nosakot saistību apmēra kopsummu un tā atbilstību likuma 129. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajai pazīmei, neņēma vērā uzturlīdzekļu parādu.

MKD informē, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija. Normatīvie tiesību akti MKD šādas tiesības neparedz, tādējādi MKD sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.

1 Čevers, M. Uzturlīdzekļu saņēmējs kā kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā. Jurista Vārds, 12. 08. 2014., Nr. 31 (833).

2 Turpat.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU