LV portāla infografika
Maksātnespējas process ir alternatīva parādu piedziņai ar tiesu izpildītāju, tomēr abi procesi ir atšķirīgi. Maksātnespējas administrācijas Juridiskā departamenta juriskonsulte Naira Anfimova skaidro: personai, kas ievērojusi visus maksātnespējas procesa noteikumus, pēc saistību dzēšanas procedūras beigām nesegtās saistības tiek dzēstas. Taču ar šādām sekām nevar rēķināties, ja parādu piedziņa tiek veikta, pieaicinot tiesu izpildītāju. Turklāt atšķirībā no parādu piedziņas procesa fiziskās personas maksātnespējas process termiņā ir ierobežots.
Kopējais maksātnespējas procesa ilgums gan ir atkarīgs no parādsaistību apjoma, gan no tā, kādi īpašumi pieder parādniekam.
Kam piemēro fiziskās personas maksātnespējas procesu?
Fiziskas personas maksātnespējas procesu var ierosināt tāda fiziska persona, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kam ir finansiālas grūtības (Maksātnespējas likuma 127. pants). Kritēriji, lai personu uzskatītu par Latvijas nodokļu maksātāju, noteikti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta 2. punktā.
Finansiālas grūtības ir ļoti plaši interpretējams jēdziens, tāpēc Maksātnespējas likums precizē, ka fiziskās personas maksātnespējas procesu var ierosināt, ja pastāv kāda no šīm pazīmēm:
Vērts piebilst, ka, izvēloties uzsākt maksātnespējas procesu, ir jārēķinās – process ir publisks un ziņas par to tiek ietvertas maksātnespējas reģistrā, kura ieraksti ir publiski pieejami. Turklāt ir jārēķinās, ka maksātnespējas process uzliek pienākumu gūt ienākumus, kā arī procesa rezultātā tiks atsavināta un pārdota īpašumā esošā manta. Tāpat jāņem vērā, ka maksātnespējas process nedzēš uzturlīdzekļu nemaksāšanas parādu un sodus no neatļautām darbībām.
Ar kādiem izdevumiem jārēķinās, lai procesu uzsāktu?
Skaidrs, ka maksātnespējas procesu uzsāk persona, kura jau tā ir lielās finansiālās grūtībās. Tāpēc jāņem vērā – procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta vienreizēja iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Šī konta rekvizīti pieejami šeit. Piemēram, tā kā 2016. gadā minimālā alga ir 370 eiro, tad MNA kontā personai ir jāiemaksā 740 eiro.
Šo depozītu Maksātnespējas administrācija novirza maksātnespējas administratora vienreizējai atlīdzībai. Jāņem vērā, ka uzreiz ir jāiemaksā visa summa – to nevar maksāt pa daļām.
Tāpat jārēķinās, ka būs jāmaksā valsts nodeva par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā - 71,14 eiro.
Kādā gadījumā nevar piemērot maksātnespējas procesu?
Pastāv vairāki ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai un īstenošanai. Maksātnespējas likums nosaka, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams personai:
Kā piesaka fiziskās personas maksātnespējas procesu?
Pieteikumu tiesā sastāda pats parādnieks, taču, ja īstas pārliecības par savām prasmēm nav, tad var lūgt jurista palīdzību - tā ir paša izvēle. Pieteikums jāiesniedz tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas; ja tādas nav, – pēc faktiskās dzīvesvietas.
Tiesa pieņem maksātnespējas procesa pieteikumu no parādnieka, viņa aizbildņa vai aizgādņa. Saņēmusi maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa pārbauda iesniedzēja personību. Ja to nevar pārbaudīt, vai pieteicējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.
Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā (atbilstoši Civilprocesa likuma 363.23 pantam) jānorāda:
Ja maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz parādnieks kopā ar savu laulāto vai ar personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, tad šī panta pirmajā daļā minēto informāciju norāda par katru iesniedzēju atsevišķi.
Pieteikumam jāpievieno arī dokumenti, kas apstiprina:
Ir svarīgi uzsvērt, ka parādniekam jāspēj tiesā objektīvi pamatot, kāpēc tās nevarēs nokārtot savas parādsaistības. Pie šādiem apstākļiem lielākoties pieder apsvērums, ka personai no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav tāda materiālā stāvokļa – mantas un ienākumu, kas ļautu saprātīgā termiņā pildīt uzņemtās saistības. Šim izvērtējumam – nesamērībai starp parādu un parādnieka mantu, ienākumiem – ir jābūt pierādāmam un pamatotam, bet gala lēmumu, protams, pieņem tiesa, lemjot, vai konkrētā fiziskā persona ir atzīstama par maksātnespējīgu.
Kādi papildu dokumenti jāpievieno pieteikumam?
Likumdevējs nav precīzi norādījis, kādi dokumenti vai izziņas ir jāiesniedz, lai pamatotu fiziskās personas maksātnespējas pieteikumā norādītās ziņas. Piemēram, faktu, ka fiziskajai personai ir nenokārtotas parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, apliecina aizdevuma līgums, brīdinājums par saistību piespiedu izpildi un citi dokumenti.
"Personai, kas ievērojusi visus maksātnespējas procesa noteikumus, pēc saistību dzēšanas procedūras beigām nesegtās saistības tiek dzēstas. "
Tāpat fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumam ir ieteicams pievienot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņu par personas deklarēto adresi, kas pierāda, ka fiziskajai personai ir tiesības vērsties konkrētajā tiesā, kā arī apliecina tiesisko saikni ar Latvijas Republiku.
Tiesas savā praksē bieži pieprasa iesniegt izziņas, kas liecina par personas mantisko stāvokli. Ar to ir saprotamas izziņas no publiskiem reģistriem, kas apliecina, vai uz fiziskās personas vārda ir reģistrēti transportlīdzekļi vai kustams/nekustams īpašums vai tai pieder kāda uzņēmuma kapitāldaļas (izziņas no zemesgrāmatu nodaļas vai Tiesu administrācijas par fiziskajai personai piederošiem īpašumiem, CSDD izziņa, nepieciešamības gadījumā - izziņa no Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Latvijas Centrālā depozitārija).
Lēmumu tiesa pieņem septiņu dienu laikā
Ziņu par to, vai tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu pieņēmusi, varēs uzzināt jau nākamajā dienā, savukārt lēmumu par procesa uzsākšanu tiesa pieņem septiņu dienu laikā.
Civilprocesa 363.25 pants nosaka: ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņems lēmumu:
Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas. Pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu, tiesa iecels arī maksātnespējas administratoru.
Tiesas spriedumu fiziskās personas maksātnespējas procesā pārsūdzēt nevarēs. Izņēmums ir tiesas spriedums par pieteikuma noraidīšanu, ko var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Ko nozīmē fiziskas personas maksātnespējas procesa pasludināšana?
Kad tiesa pasludina maksātnespējas procesu, tad tas automātiski aptur tiesvedību pret parādnieku. Tas nozīmē to, ka tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Vienlaikus parādnieks bez administratora piekrišanas vairs nedrīkst uzņemties parādsaistības.
Tāpat tiek apturēts arī parāda pieaugums. Parādniekam apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), kā arī nokavējuma naudas pieaugums. Nodokļu prasījumiem tiks apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu.
Jāņem vērā, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa rezultātā parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators. Tāpat parādniekam vairs nav tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.
Parādniekam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.
Kas notiek pēc tam?
Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa iecels atbildīgo maksātnespējas administratoru un parādniekam piemēros secīgi bankrota un saistību dzēšanas procedūras.
Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likuma 1. pielikumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.
Par šīm procedūrām lasiet turpmākos LV portāla skaidrojumos.