Fiziskas personas maksātnespēja. Procesa uzsākšana

Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos neviens nav pasargāts no labi apmaksāta darba zaudējuma vai ienākumu samazināšanās, kas komplektā ar vienu vai vairākiem kredītiem rada nemitīgu cīņu par izdzīvošanu, līdz vienā brīdī šī cīņa var tikt zaudēta – kredīta atmaksa vairs nekādi nav iespējama. Protams, bankas nav labdarības iestādes un aizdoto naudu vēlas atgūt. Ja kredīta maksājumi netiks veikti, banka līgumu lauzīs un kreditors pats vai viņa pilnvarotie pārstāvji (parādu piedzinēju firmas) vērsīsies tiesā, lai uzsāktu parādu piedziņas procedūru. Tai var sekot ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošana izsolē un atlikušā parāda piedziņa no jebkuriem personas ienākumiem vai citas mantas līdz parādsaistību pilnīgai izpildei.

Ko darīt tad, ja pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas izsolē, atlikušās parādsaistības ir desmiti vai pat simti tūkstošu un pat pakļaujot sevi un ģimeni nabadzības riskam, nav nomaksājamas līdz mūža galam? Ko iesākt, ja neapdomīgi galvots par kādas citas personas saistībām, bet galvenais parādnieks vairs parādu segt nevar un tas tiek atprasīts no galvinieka? Nereti, ilgstoši dzīvojot stresa apstākļos, cilvēkam doma par nenokārtotām parādsaistībām pārstāj kļūt biedējoša, jo – ko tad man var atņemt, nekas jau vairs nepieder, naudas un darba nav, tiesu izpildītājs no nekā neko piedzīt nevar.

Jā, nenoliedzami, tā tas arī ir – no cilvēka, kam nekas nepieder un kam nav ienākumu, tiesu izpildītājam neko piedzīt nav iespējams. Tomēr dzīve ir ļoti mainīga. Tas, ka šodien klājas slikti, nenozīmē, ka tā tas būs vienmēr – nevar bezgalīgi ilgi strādāt gadījuma darbus, slēpties no tiesu izpildītāja un dzīvot mūžīgās bailēs par nākotni. Risinājums var būt fiziskās personas maksātnespējas process, kas ir vienīgais likumā paredzētais veids, kā izkļūt no parādu loka un pēc laika atgriezties normālā dzīvē jau bez parādsaistībām.

2010.gada 1.novembrī stājās spēkā Maksātnespējas likums, kura mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus. Maksātnespējas likumā teikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Noteikts parādsaistību slieksnis

Maksātnespējas likuma 127.pants noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas procesu var uzsākt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības – nav iespēju nokārtot parādsaistības, kam jau iestājies izpildes termiņš.

Cik lielām finanšu grūtībām jābūt, lai uzsāktu fiziskas personas maksātnespējas procesu?

 Lai persona varētu vērsties tiesā ar fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu, jāpastāv kādai no divām Maksātnespējas likuma 129.pantā minētajām maksātnespējas pazīmēm:

• personai nav iespējams nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš un kuras kopā pārsniedz 5000 latu vai
• sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latu.

Jāatceras, ka fiziskas personas maksātnespējas procesā parādnieks netiks atbrīvots no tādām saistībām kā uzturlīdzekļu prasījumi un prasījumi, kas radušies no neatļautas darbības.

Ko nozīmē likumā norādītais, ka procesu var uzsākt "persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs"?  Maksātnespējas likums nekonkretizē, ka cilvēkam jābūt, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam. Termins "nodokļu maksātājs" ir definēts vispārējā likumā "Par nodokļiem un nodevām". Konkrētais likums paredz, ka nodokļu maksātājs ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.pants noteic, ka Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā: 1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti); 2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti). Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

"Fiziskas personas maksātnespējas procesā parādnieku neatbrīvos no uzturlīdzekļu prasījuma un prasījumiem, kas radušies no neatļautas darbības saistībām."

Nodokļu maksātāja piesaiste pie noteiktas valsts nozīmē to, ka uz personu attiecināmi konkrētas valsts rezidentam piemērojamie nodokļu maksāšanas noteikumi un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.panta otrās daļas 1.punkts – šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā. Tas, ka persona nav guvusi ienākumus, nenozīmē, ka viņa būtu mainījusi nodokļu maksātāja statusu no Latvijas Republikas rezidenta uz citas valsts rezidentu.

Tādējādi cilvēks, kas nav guvis ienākumus sešus mēnešus pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā, nodokļu likumdošanas  izpratnē nezaudē Latvijas Republikas nodokļu maksātāja statusu un minētais apstāklis vien nevar būt par pamatu tiesnesim atteikt pieņemt pieteikumu par personas maksātnespēju. Lemjot jautājumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu, tiesnesim jāpārbauda, vai persona atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.pantā norādītajiem nodokļu maksātāja kritērijiem. Nodokļu maksātāja statusu apliecina attiecīga Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka konkrēta  persona ir reģistrēta nodokļu maksātāja reģistrā.

Kad maksātnespējas process nebūs piemērojams vai būs pārtraucams

Ja atbilstat Maksātnespējas likumā definētajam subjektu lokam, proti, pēdējo sešu mēnešu laikā esat bijis Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un jums ir finansiālas grūtības, vispirms būtu jāizvērtē, vai uz jums nav attiecināmi likumā noteiktie gadījumi, kad fiziskās personas maksātnespējas process nebūs piemērojams vai būs pārtraucams.

Tātad, fiziskās personas maksātnespējas process nebūs piemērojams vai būs pārtraucams personai:

1. kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;
2. kura vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojusi līgumā neparedzētiem mērķiem. Piemēram, ņemts patēriņa kredīts konkrētas lietas (mašīnas) iegādei, bet tā nav iegādāta vispār vai iegādāta par ievērojami mazāku summu, un pārējā nauda notērēta kam citam;
3. kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības. Šādu noteikumu likumdevējs acīmredzot paredzējis, lai fiziskās personas maksātnespēja nekļūtu par sistēmu – persona drīz vien pēc maksātnespējas procesa beigām atkal uzņemas parādsaistības, atkal tās nevar izpildīt un atkal vēlas pieteikt maksātnespēju;
4. pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas. Likumdevējs neprecizē, par kādiem nodokļiem ir runa, bet nolēmumam jābūt attiecinātam uz fizisku personu.

Maldīgi iedomāties – pārdošu neapķīlātos īpašumus vai mantu un, kad nekas vairs nepiederēs, tad arī uzsākšu maksātnespējas procesu. Pat ja maksātnespējas procesu izdosies uzsākt, tad saistību dzēšanas procedūru nepiemēros vai to pārtrauks, ja tiks konstatēts, ka:

1. parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;
2. parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus.

Pieteikums un vajadzīgie dokumenti

Katram maksātnespējas procesa pretendentam būtu rūpīgi jāapsver, vai uz viņu nevar tikt attiecināti minētie maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi. Ja ir pilnīga pārliecība, ka viss būs kārtībā, tad maksātnespējas pieteikumu parādniekam jāsniedz tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas; ja tādas nav, – pēc dzīvesvietas. Tiesa pārbaudīs pieteikuma iesniedzēja personību, bet, ja to nebūs iespējams pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nebūs attiecīga pilnvarojuma, tiesa pieteikumu nepieņems. Tas nozīmē arī to, ka maksātnespējas pieteikumu nevar nosūtīt pa pastu.

"Skaidru naudu, iesniedzot pieteikumu, tiesai uzrādīt nevar."

Gatavojot pieteikumu, jāvadās no Civilprocesa likuma noteikumiem. Civilprocesa likuma 363.23 pants noteic, ka pieteikumā norāda:

1. parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu;
2. apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības. Katram tie ir atšķirīgi, bet visbiežāk minētie - darba zaudējums, ienākumu samazināšanās, laulības iziršana un tam sekojoša finanšu stāvokļa pasliktināšanās;
3. visu termiņā neizpildīto saistību kopējo summu;
4. visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
5. parādnieka mantas sastāvu, tajā skaitā parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā (noteikti jānorāda nekustamie īpašumi);
6. vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes Regulas Nr. 1346/2000 noteikumi. Minētā regula noteic piekritību maksātnespējas procesa sākšanai tajos gadījumos, kad personas dzīvesvieta un vieta, kur  tiek veikta pastāvīga saimnieciskā darbība, atrodas dažādās Eiropas Savienības valstīs. Ja tā ir jūsu situācija, par to ir jāinformē arī tiesa, kurā iesniedzat pieteikumu. Ja jūs dzīvojat un saimniecisko darbību veicat tikai Latvijā, minētās regulas noteikumi nav jāpiemēro un pietiks, ja tiesai tā arī norādīsiet.

Pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas apstiprina:

1. valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Valsts nodeva šajā gadījumā ir Ls 50, un no tās personas  netiek atbrīvotas;
2. ka parādnieka rīcībā ir naudas līdzekļi vai manta, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamo vienreizējo administratora atlīdzību. Šī atlīdzība ir 400 lati. Tā var būt bankas konta izdruka vai notāra izdots apliecinājums par naudas pieņemšanu glabājumā. Skaidru naudu, iesniedzot pieteikumu, tiesai uzrādīt nevar;
3. apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots. Piemēram, ja parādnieks norāda, ka viņam ir pieci aizņēmumi, korekti būtu pievienot saistības apliecinošus dokumentus un kreditoru izsniegtus dokumentus par neizpildīto saistību atlikumu.

Lēmumu tiesa pieņem jau nākamajā dienā

Maldīgs ir uzskats, ka tiesa strādās ilgi un, kamēr tiks līdz pieteikuma izskatīšanai, būs pagājis ilgs laiks. Konkrētajā lietu kategorijā tiesas rīcība būs ļoti ātra. Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņems vienu no trim lēmumiem:

• par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības – ja tiesnesis konstatēs kādus trūkumus vai nepilnības parādnieka sniegtajā pieteikumā un situācijas izklāstā. Piemēram, nebūs pievienoti visi saistību apliecinošie dokumenti jeb dokumenti, kas apliecina atlikušo saistību apmēru;
• par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu - gadījumā, ja konstatēs, ka parādnieks nav fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts vai parādnieka rīcībā nav naudas līdzekļu vai mantas, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamo vienreizējo administratora atlīdzību;
• par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

Sākot no brīža, kad lieta ierosināta, fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskatīs septiņu dienu laikā, un tiesas spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesā nav pārsūdzams.

"Konkrētajā lietu kategorijā tiesas rīcība būs ļoti ātra."

Civilprocesa likuma 363.27 panta otrā daļa noteic, ka tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja konstatē, ka parādniekam ir maksātnespējas procesa pazīme un pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, kā arī ir pierādīta naudas līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai. Kreditoriem pašiem jāpiesaka savi prasījumi administratoram.

Maksātnespējas ieguvumi un zaudējumi

Tiesa, pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ieceļ administratoru, kuru ieteikusi Maksātnespējas administrācija, kura kandidatūras atbilstību tiesa izvērtējusi un konstatējusi, ka ieteiktajam administratora amata kandidātam nepastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā. Administratora izvēle nav parādnieka ziņā.

Uzreiz pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas:

• tiek uzsākta fiziskās personas bankrota procedūra, kuras laikā administrators  realizē visu parādnieka mantu, bet iegūtos līdzekļus novirza kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likuma 1.pielikumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu;
• tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Tādejādi pat tiem cilvēkiem, pret kuriem kreditors jau ir vērsies tiesā un izņēmis izpildu dokumentu, nekas nav nokavēts un procesu iespējams uzsākt, panākot, ka tiesu izpildītājs pārtrauc piedziņas vēršanu uz darba algu un citiem ienākumiem;
• apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums, nokavējuma naudas pieaugums;
• nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;
• pēc tam kad tam pasludināts maksātnespējas process, parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības, bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, un viņam ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Sākas bankrota procedūra.

Turpmāk vēl.