Fiziskas personas maksātnespēja. Saistību dzēšana.

Jau bankrota procedūras laikā parādniekam ir pienākums sagatavot saistību dzēšanas plānu – dokumentu, kas apliecina parādnieka apņemšanos kreditoriem nomaksāt plānā minētos maksājumus noteiktā termiņā. Ne agrāk kā trīs nedēļas un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad parādniekam un kreditoriem izsūtīts paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators iesniedz tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu.

Katram parādniekam jau sākotnēji, iesniedzot tiesā pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai uz viņu nebūs piemērojami gadījumi, kad saistību dzēšanas procedūru nepiemēros vai to pārtrauks.

Ja administrators ir konstatējis ierobežojumus saistību dzēšanas procedūras piemērošanai, tad, iesniedzot tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu, administrators vienlaikus lūdz izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

• parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;
• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus.

Tiesa neapstiprina saistību dzēšanas plānu, ja konstatē ierobežojumus saistību dzēšanas procedūras piemērošanai un maksātnespējas procesu izbeidz. Tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir galīgs.

Kas jānorāda saistību dzēšanas plānā

Administratoram parādniekam ir jāsniedz ziņas no kreditoru reģistra par to, kādi kreditoru prasījumi pieteikti un kādā apmērā nav apmierināti bankrota procedūras ietvaros. Par pamatu ņemot šos datus, sastādāms saistību dzēšanas plāns, jo uzskatāms, ka administrators ir pārbaudījis kreditoru prasījumu pamatotību un atzinis tos par pamatotiem.

Likumdevējs nav noteicis noteikta parauga formu, kādā plāns būtu sagatavojams, bet vien rekvizītus, kuri noteikti ietverami saistību dzēšanas plānā.

Kam jābūt norādītam fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, noteic Maksātnespējas likuma 154.pants,:

• jāuzskaita kreditori, kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī katra kreditora atlikušais prasījumu apmērs. Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.
• saistību dzēšanas plāna darbības termiņš (saskaņā ar Maksātnespējas likuma 155.panta noteikumiem);
• parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs (ko apliecina darba devēja izziņa);
• parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas;
• parādnieka ienākumu apmērs, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;
• parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;
• kreditoriem izmaksājamās summas apmērs un izmaksas grafiks saistību dzēšanas procedūrā.

Saistību dzēšanas plāna termiņš

To nenosaka ne administrators, ne tiesa, bet gan pats parādnieks atkarībā no savu paredzamo ienākumu apmēra. Izstrādājot fiziskās personas saistību dzēšanas plānu, parādnieks sadarbojas ar kreditoriem, uzklausa un ņem vērā viņu iebildumus un priekšlikumus, jo kreditoriem ir tiesības 15 dienu laikā pēc fiziskās personas saistību dzēšanas plāna saņemšanas izteikt parādniekam savus iebildumus un priekšlikumus par saistību dzēšanas plānu. Parādnieks savukārt izvērtē izteiktos iebildumus un priekšlikumus un, ja nepieciešams, precizē saistību dzēšanas plānu.

"Likumdevējs nav noteicis noteikta parauga formu, kādā plāns būtu sagatavojams, bet vien rekvizītus, kuri noteikti ietverami saistību dzēšanas plānā."

Maksātnespējas likuma 155.pants noteic, ka fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā savus paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā. Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

1. divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
2. trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
3. trīs gadi un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūras laikā nav pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzot, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.

Savukārt, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, un parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Tas nozīmē, ka kreditoru prasījumu segšanai novirzāmā summa konkrētajā gadījumā nevar būt mazāka par vienu trešdaļu no minimālās mēneša algas (patlaban Ls 66,67) arī tajā situācijā, ja parādnieka ienākumi ir mazāki par minimālo algu.

Ņemot vērā, ka saistību dzēšanas plāna sastādīšana nespeciālistam tomēr var izrādīties pārāk sarežģīts uzdevums, parādniekam ir likumā paredzēta iespēja lūgt savam administratoram izstrādāt saistību dzēšanas plāna projektu.

Tiesības, pienākumi un aizliegumi parādniekam

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.³⁰panta trešo daļu, Maksātnespējas likuma 157.panta pirmo daļu, saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā iesniedz pats parādnieks. Plāns iesniedzams tajā tiesā, kurā pasludināts parādnieka fiziskās personas maksātnespējas process.

Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu parādniekam ir tiesības:

• rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;
• paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas;
• paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;
• lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu parādniekam ir pienākums:

• pildīt fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;
• gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;
• pēc administratora pieprasījuma sniegt informāciju par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi.

Tomēr parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas (patlaban Ls 400).

Saistību dzēšanas plāna uzraudzība

Kļūdaini būtu domāt: ja tiesa plānu apstiprinājusi, var uzelpot un pieņemt, ka nu jau viss ir nokārtojies. Maksātnespējas likuma 163.pants noteic: ja kreditoriem ir informācija, ka parādnieks slēpj savus ienākumus vai neveic šajā likumā noteiktās darbības, lai segtu pēc iespējas lielāku daļu no savām saistībām, kreditori ir tiesīgi lūgt administratoram, lai viņš veic parādnieka rīcības pārbaudi saistību dzēšanas procedūras ietvaros.

"Parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt darījumus attiecībā uz savu mantu, ja summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas."

Administrators pēc kreditoru pieprasījuma uzrauga fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi un parādnieka rīcību likumā noteikto pienākumu izpildē, kā arī pēc parādnieka lūguma sniedz viņam juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādā arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

Parādniekam ir pienākums plānu mainīt

Likumdevējs ir noteicis parādniekam pienākumu saistību dzēšanas plānu mainīt, ja finansiālā situācija mainās – uzlabojas vai pasliktinās. Proti, ja saistību dzēšanas plāna izpildes laikā mainās parādnieka ienākumi, viņam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainot šā plāna termiņu un tā ietvaros sedzamo saistību apmēru Maksātnespējas likuma 155.pantā paredzētajā veidā.

Plāns tiek mainīts šādā kārtībā:

• parādnieks pagarina saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazina sedzamo saistību apmēru, ja viņa ienākumi samazinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami nespēs segt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādīto apmēru;
• parādnieks saīsina saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un palielina sedzamo saistību apmēru, ja viņa ienākumi palielinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami spēs segt lielāku daļu no savām saistībām. Vienlaikus parādnieks ir tiesīgs proporcionāli palielināt ne tikai saistību dzēšanai novirzāmo maksājumu daļu, bet arī to mantas daļu, kuru ir tiesīgs paturēt.

Ar plāna grozījumiem parādnieks kreditorus iepazīstina Maksātnespējas likuma 149.pantā minētajā kārtībā, un grozījumus apstiprina tiesa likuma 157.pantā minētajā kārtībā.

Ja parādnieks saistību dzēšanas plāna izpildes laikā kļūst darbnespējīgs vai nespēj atrast algotu darbu, ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, var uz pusi samazināt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem.

"Parādniekam ir likumā paredzēta iespēja lūgt savam administratoram izstrādāt saistību dzēšanas plāna projektu."

Ja parādnieks ilgākā periodā nespēj atrast darbu un pildīt saistību dzēšanas plānu, ir jāņem vērā, ka iepriekš minētais ir vienīgais līdzeklis, ko likumdevējs paredzējis parādniekam izmantot darba zaudēšanas vai darbnespējas gadījumā. Un tas ir loģiski, jo saistību dzēšanas procedūra ir fiziskās personas tiesību aizsardzība un daudz izdevīgāka parādniekam nekā kreditoriem, kamdēļ parādniekam ir jārod risinājums, un gads ir pietiekami ilgs laiks, lai to arī atrastu. Ja parādnieks ilgstoši nespēj pildīt Maksātnespējas likumā paredzētos pienākumus (tai skaitā arī gūt ienākumus), parādnieka maksātnespējas process tiks izbeigts.

Saistību dzēšanas procedūras fināls

Ja parādnieks ir veicis visas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, atlikušās parādnieka saistības pēc parādnieka pieteikuma ar tiesas lēmumu tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Tomēr minētais nosacījums neattiecas uz visām saistībām. Netiek dzēsti:

• prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;
• prasījumi no neatļautas darbības;
• nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli.

Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā.

Ja parādnieks nav veicis saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, viņš netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām.

Ja parādnieks nepilda saistību dzēšanas plānu, kreditors iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu.

"Ja parādnieks neveic saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, viņu neatbrīvo no fiziskās personas saistību dzēšanas plāna atlikušajām saistībām."

Ja saistību dzēšanas plāna izpildes laikā tiek konstatēti saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi (parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem; parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus), administrators vai kreditors iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu. Izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, tiesa vienlaikus izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesu.