Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja parādniekam ir nekustamais īpašums, kas ir ieķīlāts par labu bankai, tad šo īpašumu pārdod un iegūtos līdzekļus pārskaita attiecīgajai bankai – nodrošinātajam kreditoram.
FOTO: SXC
Bankrota procedūra ir procedūra, kuras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
Jāsniedz informācija administratoram
Parādniekam pēc maksātnespējas pasludināšanas vispirms jāsazinās ar tiesas iecelto maksātnespējas administratoru. Administratoru adreses, sertifikātu numuri, kā arī cita informācija publiski ir pieejama Maksātnespējas reģistrā, un ikvienam interneta lietotājam ērti atrodama.
Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas parādniekam ir jānodod administratoram savi naudas līdzekļi, tai skaitā arī administratora atlīdzībai paredzētie 400 lati, kā arī jāvienojas par to, kādas ziņas administratoram par konkrēto situāciju vēl nepieciešamas un cik ilgā laikā tās parādniekam jāsniedz.
Piemēram, administrators var pieprasīt norādīt maksātnespējīgās personas kreditorus, debitorus, iesniegt parādniekam piederošās kustamās mantas sarakstu, informāciju par parādniekam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, jo, uzsākot bankrota procedūru, administrators pārņem savā valdījumā parādnieka mantu, izņemot to mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pielikumam.
"Tikai tāds parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra, var pretendēt uz saistību dzēšanas procedūru."
Tāpat parādniekam var būt jānorāda savi ienākumu gūšanas avoti, tas, vai pie viņa atrodas trešajām personām piederoša manta, kā arī maksātnespējas cēloņi. Šeit ir minēti tikai aptuvenie piemēri tam, kāda varētu būt pieprasāmā informācija, ko katrs administrators var precizēt. Likumdevējs noteicis administratoram tiesības iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem.
Tā kā Maksātnespējas likumā ir noteikts parādnieka pienākums sniegt administratoram nepieciešamās ziņas, uz administratora pieprasījumiem ir noteikti jāatbild. Ja parādniekam rodas neskaidrības par kādu konkrētu jautājumu, jāsazinās ar administratoru un radusies problēma nekavējoties jāatrisina.
Parādniekam nav pienākuma informēt savus kreditorus par tam pasludināto maksātnespējas procesu. Kreditoriem pašiem jāseko līdzi publiskajiem maksātnespējas reģistra datiem, un tie savus prasījumus pret parādnieku iesniedz konkrētajam administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Administrators apkopos kreditoru prasījumus un lems par to atzīšanu, daļēju atzīšanu vai neatzīšanu.
Viena trešdaļa ienākumu – administratoram
Parādniekam bankrota procedūras laikā ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus, pārskaitot vienu trešdaļu no saviem ienākumiem uz administratora atvērto kontu kredītiestādē.
Maksātnespējas likums nenosaka veidu, kādā maksātnespējīgajai personai jāgūst ienākumi. Visizplatītākais ienākumu gūšanas veids parasti ir ienākumi no algota darba, bet likums neaizliedz parādniekam reģistrēt komercdarbību un tā gūt ienākumus. Tomēr ikvienam parādniekam jāsaprot, ka komercdarbība vienmēr saistīta ar neizdošanās risku un var nest ne tikai ienākumus, bet arī zaudējumus. Tamdēļ iespēja uzsākt komercdarbību parādniekam rūpīgi jāpārdomā un par to noteikti jāinformē savs administrators, kura viedoklis būtu ņemams vērā.
Kur paliek administratoram maksātā 1/3 daļa no parādnieka ikmēneša ienākumiem? Maksātnespējas likuma 137.panta 11.punkts noteic, ka ne retāk kā reizi ceturksnī izmaksā kreditoriem šā likuma 147.panta ceturtajā daļā minētos naudas līdzekļus proporcionāli katra kreditora prasījumam.
Maksātnespējas likuma 147.panta ceturtā daļa runā par nenodrošinātajiem kreditoriem (kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku). Tādējādi parādnieka bankrota procedūras laikā maksātie naudas līdzekļi 1/3 daļas apmērā no ienākumiem ne retāk kā reizi ceturksnī administratoram ir jāpārskaita nenodrošinātajiem kreditoriem. Ja nenodrošināto kreditoru parādniekam nav, naudu saņem parādnieka nodrošinātie kreditori pēc tam, ja pēc ieķīlātās mantas pārdošanas tie ir ieguvuši nenodrošinātā kreditora statusu.
Ir vienkārši noteikt maksājamo daļu, ja parādnieks saņem tikai darba algu. Ko darīt, ja tiek saņemti uzturlīdzekļi vai sociālie pabalsti? Vai šādi maksājumi arī ir uzskatāmi par ienākumiem, no kuriem būtu jāmaksā 1/3 daļa?
Likumdevējs Civilprocesa likuma 596.pantā noteicis, ka piedziņu nevar vērst uz:
Tādējādi likumdevējs pilnībā ir nodalījis parādnieka ienākumus no līdzekļiem, kas parādniekam piešķirti kādu konkrētu sociālo mērķu īstenošanai, un Civilprocesa likuma 596.pantā minētie maksājumi nav uzskatāmi par tādiem parādnieka ienākumiem, no kuriem 1/3 daļa būtu novirzāma kreditoru prasījumu segšanai.
Mazliet citādi ir, ja parādnieks saņem valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus: pensiju, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu. Tā kā Civilprocesa likuma 595.pants noteic, ka, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, nodrošinot, ka pēc ieturējumu veikšanas mēnesī izmaksājamā summa katram maksājumam nav mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi, jāsecina, ka šie maksājumi ir iekļaujami tādos ienākumos, no kuriem 1/3 daļa novirzāma kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 595.panta pirmās daļas noteikumiem, šajā nodaļā noteiktos nosacījumus un kārtību, kas jāievēro, vēršot piedziņu uz darba samaksu, piemēro arī gadījumos, kad parādnieks saņem: 1) mācību iestādes audzēkņa stipendiju; 2) summas zaudējumu atlīdzināšanai par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve. Tādējādi arī konkrētie maksājumi būs uzskatāmi par tādiem, no kuriem 1/3 daļa novirzāma kreditoru prasījumu apmierināšanai.
"Nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram."
Maksātnespējas likums nevienā pantā nedefinē jēdzienu "ienākumi" maksātnespējas likuma izpratnē un kontekstā, vien vispārīgi noteic ienākumu sadalījumu trešdaļās. Likuma 139.panta 1.punkts noteic, ka viena trešdaļa ienākumu jāpārskaita administratoram kreditora prasījumu segšanai, bet likuma 140.pants noteic, ka bankrota procedūras laikā parādniekam ir tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas, kā arī paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.
Autores ieskatā, nosakot to ienākumu daļu, no kuras izdalāma 1/3 daļa no ienākumiem, būtu piemērojami Civilprocesa likuma 594.panta ceturtās daļas noteikumi, proti, ka ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas. Tādējādi par parādnieka ienākumiem Maksātnespējas likuma izpratnē uzskatāmi tie ienākumi, kurus tas saņem pēc nodokļu nomaksas.
Parādniekam jāņem vērā, ka administratoram jebkurā laikā ir tiesības pieprasīt informāciju par parādnieka ienākumu apmēru, bet parādniekam šāda informācija pēc pirmā administratora pieprasījuma jāsniedz. Tamdēļ, ja pastāv kādas šaubas par to, kas ir uzskatāms un kas nav uzskatāms par parādnieka ienākumiem, būtu jāvēršas pēc padoma pie sava administratora.
Parādnieks nav atbrīvots no kārtējo izdevumu apmaksas
Nereti cilvēks domā: ja tagad esmu maksātnespējīgs, tad man vairs nav jāmaksā nekas. Tā nebūt nav. Maksātnespējas procesa laikā parādnieks nav atbrīvots no kārtējo izdevumu segšanas – ikmēneša rēķinu apmaksas, uzturlīdzekļu maksājumiem utt. Minētie izdevumi parādniekam ir jāsedz no atlikušajām divām trešdaļām savu ienākumu. Ja parādnieks šos maksājumus procesa laikā neveiks, jārēķinās ar sekām – nenomaksātie rēķini netiks dzēsti, un pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas pakalpojumu sniedzējiem būs tiesības celt prasību tiesā par parādu piedziņu.
Tāpat parādniekam jārēķinās ar to, ka viņš zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, kā arī tam nav tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.
Ja ir manta – to pārdod
Parādnieka 1/3 daļa no ienākumiem nav vienīgais avots, no kura administrators var iegūt līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Ja parādniekam administrators konstatē mantu, tad naudas līdzekļi tiek iegūti arī no tās pārdošanas, un arī šie līdzekļi tiek novirzīti Maksātnespējas likuma 137.panta 11.punktā noteikto maksājumu veikšanai. Izņēmums – tie līdzekļi, kas iegūti no ieķīlātās mantas pārdošanas, jo līdzekļi, kas iegūti, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai. Tātad – ja parādniekam ir nekustamais īpašums, kas ir ieķīlāts par labu bankai, tad šo īpašumu pārdod un iegūtos līdzekļus pārskaita attiecīgajai bankai – nodrošinātajam kreditoram.
Maksātnespējas likuma 128.panta ceturtā daļa noteic, ka bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
Civilprocesa likuma 1.pielikums "Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem" noteic to parādnieka mantu, uz kuru piedziņa nav vēršama. Šī manta parādniekam nebūtu jānorāda administratoram. Visa pārējā manta atzīstama par tādu, kas pārvēršama naudā, un tā izlietojama kreditoru prasījumu segšanai. Par mantu uzskatāmas arī parādniekam piederošās kapitāldaļas, vērtspapīri utt.
Ja parādniekam nav realizējamas mantas, tas attiecīgi arī jānorāda savam administratoram.
Ieķīlāto mantu pārdod izsolē
Maksātnespējas likuma 116.panta pirmā daļa noteic, ka nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā termiņa beigām, proti, divus mēnešus pēc personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.
Savukārt Maksātnespējas likuma 116.panta otrā daļa noteic, ka par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošana notiek izsolēs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja nodrošinātais kreditors nav vienojies ar administratoru par mantas pārdošanu bez izsoles.
Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators. Vienojoties ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu, administrators gādā, lai šī manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu, ņemot vērā nenodrošināto kreditoru intereses.
Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, tiek ieņemti naudas līdzekļi, kas nesedz nodrošināto prasījumu, tad prasījuma nesegtajā daļā nodrošinātais kreditors pēc administratora lēmuma iegūst nenodrošinātā kreditora statusu un tiesības saņemt nesegtā prasījuma apmierinājumu no parādnieka jau nākamās – saistību dzēšanas procedūras laikā.
Var vienoties par palikšanu mājoklī
Maksātnespējas likuma 148.panta 1.-5.daļa noteic, ka nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Tomēr jārēķinās, ka nodrošinātajam kreditoram tiek veikts maksājums, kas nepārsniedz summu, kura būtu maksājama parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā. Summu nosaka, pusēm vienojoties.
Minētos maksājumus veic administrators no parādnieka mantas atbilstoši parādnieka un nodrošinātā kreditora saskaņotam grafikam. Par nodrošinātajam kreditoram veiktajiem maksājumiem samazinās šā kreditora prasījums. Vienkāršāk sakot – parādnieks īrē mājokli no nodrošinātā kreditora, ar maksājumu dzēšot parādsaistības, bet to, vai šāds darījums notiek, izlemj nodrošinātais kreditors.
"Mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt līdz vienam gadam no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas."
Ja parādniekam pēc bankrota procedūras piemēro saistību dzēšanas procedūru, vienošanās paliek spēkā un nodrošinātais kreditors saistību dzēšanas procedūras laikā saņem maksājumus, kas nepārsniedz summu, kura būtu maksājama parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā. Ja vienošanās noteikumi netiek pildīti, nodrošinātais kreditors var atkāpties no tās un lūgt administratoram īpašuma pārdošanu.
Maksātnespējas likuma 148.panta sestā daļa noteic: ja netiek panākta šā panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās un ar parādnieku kopā dzīvo tās apgādībā esošās personas, mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt līdz vienam gadam no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, lai parādnieks sameklētu citu mājokli. Svarīgi atzīmēt, ka šie noteikumi attiecas uz gadījumiem, kad ieķīlātā mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 latu.
Kad un kā beidzas bankrota procedūra?
Maksātnespējas likuma 149.pants noteic, ka paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta kreditoriem un parādniekam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir pabeigta parādnieka mantas pārdošana un atgūšana. Paziņojumam pievieno parādnieka sagatavotu saistību dzēšanas plānu (izstrādātu atbilstoši Maksātnespējas likuma 154., 155.panta prasībām).
Tādējādi kreditoriem tiek dota iespēja izteikt iebildumus un priekšlikumus par bankrota procedūras pabeigšanu. Ja tādi tiek saņemti, administrators veic attiecīgus pasākumus, bet, ja administrators izteiktos priekšlikumus un iebildumus neņem vērā, - sniedz motivētu atbildi attiecīgajam iesniedzējam un par to paziņo tiesai, iesniedzot pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu. Šāds pieteikums administratoram iesniedzams tiesā ne agrāk kā trīs nedēļas un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad parādniekam un kreditoriem izsūtīts paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu.
Tiesa izbeigs bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam konstatēs Maksātnespējas likuma 130.pantā noteiktos ierobežojumus fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai, proti, ja konstatēs, ka
Tāpat administrators, iesniedzot tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu, vienlaikus lūgs izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem vai parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus (ja parādniekam konstatē Maksātnespējas likuma 153.pantā noteiktos ierobežojumus saistību dzēšanas procedūras piemērošanai).
Šajos gadījumos visas parādnieka saistības atjaunojas pilnā apmērā.
Tikai tāds parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra, var pretendēt uz saistību dzēšanas procedūru.
Turpmāk vēl.
