Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Latvijā no nākamā gada janvāra vajadzētu rasties iespējai rīkot pašvaldību referendumus, kā to nosaka likums. Taču kļuvis skaidrs – to nebūs iespējams nodrošināt. Patlaban Saeimā izskata jaunus likuma iedzīvināšanas termiņus, kā arī iespējas pašvaldību referendumus rīkot ierobežotā apmērā.
Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, pašvaldību referendumus paredz Vietējo pašvaldību referendumu likums, kurš stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Taču saistībā ar tehnisko risinājumu trūkumu, kā iepriekš paudusi Iekšlietu ministrija, likuma izpilde būtu atliekama par diviem gadiem – līdz 2026. gada 1. janvārim.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieskatā tik ilga likuma termiņa izpildes atlikšana ir nepieņemama, tādēļ pēc apspriešanās ar iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām (NVO) komisija piedāvā referendumu ieviešanas termiņu pagarināt līdz 2024. gada 1. septembrim. Taču pat ar šādu kompromisu vietvaru referendumu norisi nebūtu iespējams īstenot pilnvērtīgi – tā, kā paredzēts likumā.
Likums nosaka: iedzīvotājiem vispirms jāparakstās par referenduma ierosināšanu. To varēs darīt klātienē vai elektroniski vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā latvija.gov.lv. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā paredzēta klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos pēc vēlētāju izvēles, kā arī elektroniski (tostarp iepriekšēja balsošana), izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) balsošanas sistēmu, kādas šobrīd trūkst.
Ja pašvaldību referendumu norisi vajadzētu īstenot no nākamā gada 1. septembra, tad tehniskā nodrošinājuma trūkuma dēļ tā būtu iespējama, tikai piesaistot vēlētājus vienam konkrētam iecirknim, bez iepriekšējās balsošanas, un parakstus pārbaudot manuāli. Likumā noteikto piecu dienu laikā tas nav iespējams, tā 1. novembrī, iepazīstinot Saeimas komisiju ar vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīto institūciju redzējumu, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Tāpat nebūtu iespējams pārliecināties par nekustamā īpašuma piederību, kas dod tiesības piedalīties noteiktas pašvaldības referendumā.
Pilnvērtīgu pašvaldību referendumu norisi atbildīgo institūciju ieskatā būtu iespējams nodrošināt tikai ar 2026. gada 1. janvāri. Vienlaikus deputāti tika iepazīstināti arī ar scenāriju, ko varētu īstenot gadu ātrāk – no 2025. gada 1. janvāra. Tādā gadījumā vēlētāji vairs nebūtu piesaistīti vienam konkrētam iecirknim, būtu iespējams pārbaudīt datus par nekustamā īpašumu piederību, taču balsis joprojām tiktu skaitītas manuāli un ietu secen iepriekšēja nobalsošana.
Neraugoties uz paredzamajiem sarežģījumiem, NVO pārstāvji Saeimas komisiju aicināja tomēr rast kādus alternatīvus risinājumus ātrākai pašvaldību referendumu nodrošināšanai, iebilstot pret vairāku deputātu pausto, ka vietvaru referendumu rīkošana jāatliek līdz pilnvērtīgai visu likumā paredzēto risinājumu ieviešanai.
“Nevar būt tā, ka tad, ja mums pēkšņi nav kādas elektroniskās sistēmas vai vispār nav elektronisko sistēmu, valstī nevar notikt ārkārtas vēlēšanas – vienalga, vai Saeimas vai pašvaldību līmenī, vai nacionāla līmeņa referendums vai pašvaldību referendums,” pauda sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.
Viņa arī norādīja: pašvaldību referendumus ir svarīgi “palaist”, pat ja tehniskais risinājums ir nepilnīgs, jo tas dotu iespēju pārliecināties, vai iedzīvotāji tajos vēlas piedalīties, vai referenduma ierosināšanas slieksnis nav par augstu un nobalsošanai paredzētais jautājumu loks – par šauru, kā arī radītu “preventīvo pašvaldību darbu, disciplinētu pašvaldību domes, lai līdz referendumiem nemaz nenonāktu”.
Uz šāda soļa disciplinējošo efektu, aicinot meklēt ātrākas alternatīvas pašvaldību referendumu nodrošināšanai, norādīja arī sabiedrības par atklātību “Delna” pētnieks Olafs Grigus. Tehnisko risinājumu kavēšanās nedrīkst kļūt par iemeslu atlikt ilgi gaidīto vietējo referendumu iespēju, aicinot tos vispirms tomēr ieviest manuālā versijā, uzsvēra Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Līna Austra Putāne.
CVK priekšsēdētāj Kristīne Saulīte atzina, ka tehniski tas būtu iespējams. Tomēr, kā atgādināja Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, tad Saeimai likumā būtu jāparedz atbilstoši pārejas noteikumi.
Pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes pirmdien, 30. oktobrī, tās vadītājs Oļegs Burovs piedāvāja noteikt, ka līdz brīdim, kad referendumu norise būs nodrošināta elektroniski, iedzīvotāji tā ierosināšanai parakstus varēs vākt, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.gov.lv, bet balsošanu referendumā klātienē organizēs attiecīgā pašvaldība. Savukārt sēdē trešdien komisija nolēma konkrētus priekšlikumus, kas attiektos uz pārejas periodu, vēl apspriest Saeimas frakcijās.
Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz, ka referendumu varēs rosināt par ilgtspējīgas pašvaldības attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stātos spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
Likumā paredzēts, ka referendumu par minētajiem jautājumiem varēs ierosināt ne mazāk kā 15% no balsotājiem, kuri pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos, bet Rīgā – ne mazāk kā 10% balsotāju. Vietējo referendumu likums paredz arī rosināt domes atlaišanu ar ne mazāk kā 30% no iepriekšējo vēlēšanu sarakstos iekļautajiem balsotājiem. Domi nevarēs atlaist gadu pēc tās sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām.
Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.
Pašvaldību referendumu likums noteic, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.
Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs. Pašvaldību likumā, kurš stājās pērn, ir paredzēti arī citi iedzīvotāju līdzdarbības mehānismi – iedzīvotāju padomes, kolektīvie iesniegumi –, taču neviens no tiem neparedz iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi.
Plašāk par tēmu >>
