Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sagatavojusi un iesniegusi Saeimā grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kā arī Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā. Kārtējās EP vēlēšanas notiks 2024. gada pavasarī.
Balsošana jebkurā iecirknī
Likumprojekts paredz, ka vēlētāji gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā varēs nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī un ka balsstiesību pārbaudi, kā arī principa “viens vēlētājs – viena balss” ievērošanu nodrošinās ar Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra (ETVR) palīdzību.
“Vēlētāju ērtībām un dalības iespēju palielināšanai nepieciešams Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsošanas kārtību pielīdzināt 2022. gada Saeimas vēlēšanu balsošanas kārtībai, lai vēlētājs varētu nobalsot klātienē pēc izvēles viņam ērtākajā vēlēšanu iecirknī gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā,” norādīts likumprojekta anotācijā.
Saskaņā ar spēkā esošā likuma normām Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētājs vēlēšanu dienā var balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, vai arī – triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas – vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts, vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī, ja tajā var nodrošināt vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, un, pārliecinoties, ka vēlētājs nav nobalsojis, iekļaut vēlētāju savā vēlētāju sarakstā.
Ērtāks iecirkņu darba laiks
Spēkā esošais likuma 18. pants noteic, ka vēlēšanas notiek reizi piecos gados maija ceturtajā sestdienā no plkst. 7.00 rītā līdz 8.00 vakarā.
Izvērtējot līdzšinējo vēlēšanu pieredzi, konstatējams, ka vēlētāju skaits, kuri nobalso vēlēšanu dienas rītā no plkst. 7.00 līdz 8.00, ir neliels un būtu lietderīgi noteikt, ka iecirkņus atver plkst. 8.00, secinājusi CVK. Tas atvieglotu vēlēšanu iecirkņu komisiju darbu, samazinot nogurumu balsu skaitīšanas laikā vēlajās nakts stundās, kā arī ļautu ekonomēt līdzekļus vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzībai. Likumprojekts paredz, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi darbojas no plkst. 8.00 rītā līdz 20.00 vakarā.
Tāpat spēkā esošais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums nosaka, ka iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņos var nobalsot: trešdien – no plkst. 17.00 līdz 20.00; ceturtdien – no plkst. 9.00 līdz 12.00; piektdien – no plkst. 10.00 līdz 20.00.
Likumprojektā piedāvāts šos laikus mainīt atbilstoši 2022. gada Saeimas vēlēšanu pieredzei. Tā, kā norāda CVK, pierādīja, ka piemērotāki iepriekšējās balsošanas laiki būtu: pirmdien – no plkst. 17.00 līdz 20.00; ceturtdien – no plkst. 9.00 līdz 12.00; piektdien – no plkst. 10.00 līdz 16.00. Tas ļaus vēlētājiem, kuriem nav iespējams nobalsot jau no trešdienas, to izdarīt agrāk – pirmdienā. Savukārt iecirkņu darba laika maiņa piektdienā atceļ 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā tehnisku iemeslu dēļ steidzamības kārtā pieņemto ārkārtējo darba laiku un ļauj vēlēšanu iecirkņu komisijām labāk sagatavoties ilgajām darba stundām vēlēšanu dienā.
Pilnveido iespējas balsojumam pa pastu
Pašlaik Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums paredz, ka pieteikumu balsošanai pa pastu vēlētājs iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas, ierodoties personiski vai nosūtot pa pastu. Pasta balsojumā paredzēts iziet vairāku pakāpju procedūru saziņā starp vēlētāju, vēlēšanu komisiju un Latvijas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.
Lai vēlētāji ātrāk varētu saņemt vēlēšanu materiālus, neapgrūtinot ar pieteikumu nogādāšanu vai sūtīšanu pārstāvniecībām vai vēlēšanu iecirknim balsošanai pa pastu, likumprojektā piedāvāts no līdzšinējās kārtības atteikties, izveidojot attiecīgu funkcionalitāti un nodrošinot iespēju vēlētājiem pieslēgties Vienotajam valsts un pašvaldību pakalpojumu portālam (www.latvija.lv), kur var izdrukāt vēlēšanu materiālus. Likums, tāpat kā līdz šim, paredz, ka aizpildītie vēlēšanu materiāli vēlētājam jānosūta vēlēšanu iecirkņa komisijai balsošanai pa pastu un komisija atvērs aploksni tikai tad, ja būs to saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai, līdz ar to agrāka piekļuve vēlēšanu materiāliem veicina laicīgu nosūtīšanu un saņemšanu.
Vairāk laika sarakstu iesniegšanai, lielāka drošības nauda
Likumprojekts paredz arī noteikt, ka kandidātu saraksti iesniedzami ilgāku laiku pirms vēlēšanām, proti, no 99. līdz 85. dienai pirms vēlēšanu dienas. Tas nepieciešams publisko iepirkumu procedūru savlaicīgai organizēšanai, līgumu izpildei, īpaši attiecībā uz poligrāfijas darbiem, vēstīts likumprojekta anotācijā. Spēkā esošā likuma norma noteic, ka kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmit piektā diena pirms vēlēšanu dienas.
Tāpat ar likumprojektu plānots paaugstināt kandidātu sarakstu iesniedzējiem noteikto drošības naudu. Spēkā esošais drošības naudas apmērs par katru pieteikto kandidātu sarakstu 1400 eiro apmērā ir noteikts 2004. gada janvārī. Tobrīd strādājošo vidusmēra darba samaksa mēnesī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus, bija 193 eiro, savukārt uz 2022. gada decembri tā sasniedz 1126 eiro. Turpretī EP deputātu neto mēnešalga pēc parlamenta tīmekļvietnē pieejamās informācijas ir 7646 eiro, norāda CVK. “Drošības naudas mērķis ir kandidātu sarakstiem apliecināt savu nodomu nopietnību, tādējādi nopietni attiecoties kā pret kandidēšanu vēlēšanās, tā atbildību par valsts līdzekļu izlietošanu vēlēšanu procesa nodrošināšanā. Līdz ar to drošības naudai par pieteikto kandidātu sarakstu jābūt samērīgai un atbilstošai mūsdienu faktiskajai situācijai,” minēts likumprojekta anotācijā.
Cer uzlabot vēlētāju aktivitāti, taču joprojām nav reģistra
Paredzams, ka likumprojektam būs pozitīva ietekme uz vēlēšanu sistēmas attīstību kopumā, pilnveidojot vēlēšanu kārtību un, līdzīgi kā 2022. gada Saeimas vēlēšanās, nodrošinot vēlētājiem iespēju EP vēlēšanās izraudzīties sev ērtāko vēlēšanu iecirkni, kā arī plašākas iespējas nobalsot iepriekš. “Ir svarīgi valstiskā līmenī lietas nevis sarežģīt, bet vienkāršot,” likumprojekta ievirzi skaidro CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Tas savukārt varētu radīt pozitīvu ietekmi uz vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē CVK priekšlikumi tika izskatīti “bez lielām domstarpībām”, informē CVK vadītāja. Vienlaikus viņa norāda –, lai nodrošinātu iespēju EP un arī turpmākajās Saeimas vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī, vajadzīgs elektroniskais vēlētāju tiešsaistes reģistrs. Tomēr joprojām nav skaidrs, kas un kad reģistru izstrādās un nodrošinās tā darbību. Tāpat nav zināms, kuras institūcijas, ņemot vērā CVK nelielo institucionālo kapacitāti, sadarbosies ar komisiju vēlēšanu procesa un iestādes turpmākās darbības nodrošināšanā. Jāatgādina – jau gada sākumā CVK pauda bažas par iespējām pagūt pienācīgi sagatavot gaidāmās EP vēlēšanas, norādot, ka tam nepieciešama politiskā griba steidzami rast risinājumus.
Valdību veidojošās partijas šonedēļ vienojušās CVK nodot Valsts kancelejas pārraudzībā. Taču, kā LV portālam trešdien, pēcpusdienā, atzina K. Saulīte, komisija par to nav informēta, līdz ar to nevar komentēt turpmākās pārraudzības aspektus. CVK vadītāja uzsver: “Komisija ir duālā situācijā – tai savā darbībā jābūt iespējami neatkarīgai, apzinoties, ka pašlaik to nevar nodrošināt bez citu institūciju atbalsta.”
