Vēlēšanās katrai balsij ir nozīme

Prasīgi vēlētāji veicina politisko konkurenci

īsumā

Piedalīties vēlēšanās ir svarīgi, jo aktīva pilsoniskā līdzdalība veicina politisko konkurenci. Turpretī zema vēlētāju aktivitāte mazina ievēlēto pārstāvju motivāciju atskaitīties sabiedrībai.
Zema vēlētāju aktivitāte apdraud demokrātijas kvalitāti, jo veicina šauru interešu dominanci un mazina sabiedrības ietekmi uz pārvaldes lēmumiem.
Aktīva sabiedrības iesaiste vēlēšanās un pārvaldē stiprina pārstāvības leģitimitāti, lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un sabiedrības uzticēšanos varai.

Brīvas, aizklātas un periodiskas vēlēšanas, tāpat kā aktīva pilsoniska līdzdalība, ir demokrātijas stūrakmeņi, bez kuriem nav iedomājams kvalitatīvs demokrātiskais sabiedrības pārvaldes cikls: vēlēšanas > kontrole > atbildība > vēlēšanas utt.

Periodiskas vēlēšanas ir nozīmīgs sabiedriski politisks process, ko attīstītā demokrātiskā kultūrā raksturo politisko spēku konkurence – atskaitīšanās par paveikto un skaidru nākotnes nodomu paušana saviem vēlētājiem, kuru ziņā ir izvērtēt piedāvājumu un izdarīt izvēli.

Šāda politiskā kultūra nerodas pati no sevis. Tās priekšnosacījums ir pašas sabiedrības aktīva iesaistīšanās vēlēšanu procesā, tādējādi mudinot (vai piespiežot) politiķus uzklausīt iedzīvotāju vajadzības, risināt aktuālas problēmas un nodrošināt lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

“Zema vēlētāju aktivitāte nopietni apdraud politiskās konkurences kvalitāti un demokrātiskas iekārtas funkcionēšanu, jo mazinās ievēlēto pārstāvju motivācija atskaitīties sabiedrībai. Tas veicina politisko stagnāciju, klientēlismu un šauru interešu grupu ietekmi, vienlaikus vājinot varas leģitimitāti un caurspīdīgumu,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes asoc. prof. un studiju programmas “Tiesību zinātne” vadītāja Inga Kudeikina un doktorants, pētnieka p. i. Artūrs Kurbatovs.1

Arī situācijās, kad politiskā konkurence kaut kādu iemeslu dēļ nav izteikta (piemēram, vēlētājus apmierina pašvaldības vadības darbs), regulāras vēlēšanas ir veids, kā aktualizēt diskusijas par sabiedrībai aktuālām problēmām, saņemt tautas mandātu īstenot konkrētu politiku, proti, leģitimizēt varas rīcību.

Tas, beigu beigās, ir pilsoņu pašapziņas un pašcieņas jautājums – formulēt konkrētas vajadzības un viedokli par to, kāda rīcība tiek sagaidīta no potenciālajiem deputātu kandidātiem, nevis ļauties pašplūsmai, ka “viss ir slikti” un “es jau neko”. Tā vietā vēlēšanu process var kļūt par notikumu, kas veicina kolektīvo identitāti, piederības sajūtu un izpratni par kopīgām vērtībām un atbildību.

Turpretī vēlētāju aktivitātes samazināšanās, kā norāda RSU eksperti, apdraud demokrātijas kvalitāti, jo zema līdzdalība veicina šauru interešu dominanci un mazina sabiedrības ietekmi uz pārvaldes lēmumiem. Šībrīža ģeopolitiskajā situācijā tas kļūst arī par valsts iekšējai un ārējai drošībai būtisku jautājumu.

Vēlētāju aktivitāte ietekmē 5% slieksni

īsumā

Vēlētāja izvēle – piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās – ietekmē to, kāds balsu skaits politiskajam spēkam būs jāsasniedz, lai pārvarētu 5% slieksni un iekļūtu Saeimā vai pašvaldības domē.
Jo mazāk vēlētāju piedalās vēlēšanās, jo vieglāk politiskajam spēkam ir pārvarēt 5% slieksni. Tādējādi sabiedrības nevērība pret savu pilsonisko atbildību var pavērt ceļu uz politisko varu arī Latvijai nedraudzīgiem spēkiem.

Lai vēlēšanās pieteiktais kandidātu saraksts iegūtu mandātu Saeimā vai pašvaldības domē, tam jāpārvar 5% slieksnis jeb jāiegūst ne mazāk kā 5% no visā Latvijā (Saeimas vēlēšanās) vai konkrētajā vēlēšanu apgabalā (pašvaldības domes vēlēšanās) nodoto balsu skaita.

Vēlēšanu rezultātu aprēķinā liela nozīme ir derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam, jo tieši no šī lieluma tiek aprēķināts, vai kandidātu saraksts ir sasniedzis 5% slieksni.2

Tādējādi katra vēlētāja izvēle ietekmē nepieciešamo balsu skaitu, lai tas veidotu ne mazāk par 5% no vēlēšanās nodoto balsu kopskaita.

Jo vairāk cilvēku dodas uz vēlēšanām, jo augstāks būs 5% slieksnis. Un otrādi.

Ja vēlēšanās piedalās mazāk pilsoņu, tad lielāka iespēja iekļūt Saeimā vai pašvaldības domē ir partijām ar mazāku atbalstītāju loku.

Aplūkosim pāris piemērus, kā vēlētāju aktivitāte ietekmējusi dažu partiju izredzes iekļūt Saeimā.

10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī piedalījās 63,12% vēlētāju un tika saņemtas 965 538 derīgas vēlēšanu aploksnes. Lai iegūtu mandātu, kandidātu sarakstam bija jāsaņem vismaz 48 277 balsis, kas izdevās pieciem politiskajiem spēkiem.

Salīdzinājumam – viszemākā vēlētāju aktivitāte līdz šim parlamenta vēlēšanās bijusi 2018. gada 6. oktobrī, kad pie 13. Saeimas vēlēšanu urnām devās vien 54,55% balsstiesīgo un nodeva 843 920 derīgas vēlēšanu aploksnes. Partijām un partiju apvienībām, lai tiktu ievēlētām 13. Saeimā, bija jāsaņem par 6081 balsi mazāk nekā 2010. gadā (vismaz 42 196 balsis), kas izdevās septiņiem sarakstiem.

Piemēram, lai iegūtu astoņus mandātus 13. Saeimā, partijai “Jaunā Vienotība” pietika ar 56 542 balsīm jeb 6,7% vēlētāju atbalstu. Salīdzinājumam: 10. Saeimā astoņus mandātus ieguvusī partiju apvienība “Par labu Latviju” saņēma 73 877 balsis jeb atbalstu no 7,65% vēlētāju.

Interesanta situācija izveidojās 14. Saeimas vēlēšanās, kad līdz iekļūšanai parlamentā kandidātu sarakstam “Attīstībai/Par!” pietrūka burtiski daži simti balsu (par šo politisko spēku savas balsis nodeva 45 452 vēlētāji), bet sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” pietrūka ap diviem tūkstošiem balsu (saņēma 43 943 vēlētāju atbalstu).

Varam tikai iztēloties, kāda valdība būtu šodien, ja Saeimā tiktu pārstāvēti astoņi politiskie spēki...

Iespējams, būtu citādi, taču skaidrs ir viens: katra vēlētāja lēmums – piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās – tālejoši ietekmē politisko vidi.

Katra balss ietekmē mandātu ieguvušo partiju sadalījumu

īsumā

Līdzšinējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka reizēm spēku samēru pašvaldības domē vai parlamentā ir ietekmējušas vien dažas balsis, kuras palīdzēja politiskajai partijai pārsniegt 5% slieksni vai, gluži otrādi, kuru pietrūka, atstājot kandidātu sarakstu “aiz strīpas”.
Katras balss nozīme uzskatāmāka ir pašvaldību vēlēšanās, jo tajās piedalās krietni mazāk balsstiesīgo un pat neliels vēlētāju īpatsvars var panākt būtiskas izmaiņas pašvaldības politisko spēku samērā.

Iedzīvotāju pasivitātes ietekme uzskatāmāka ir pašvaldību vēlēšanās, jo vietvaru izvēlas krietni vien mazāks vēlētāju skaits nekā Saeimu – attiecīgi katra balss savā ziņā iegūst vēl lielāku svaru.

Pašvaldību vēlēšanās arī izteiktāk redzams, ka zema iedzīvotāju aktivitāte var veicināt politiski sadrumstalotu ievēlēto tautas pārstāvju sastāvu – vai gluži otrādi.

Piemēram, 2017. gada pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā piedalījās 58,64% balsstiesīgo iedzīvotāju, nododot 250 107 derīgas vēlēšanu aploksnes. Tādējādi, lai iegūtu mandātu Rīgas domē, politiskajam spēkam bija jāsaņem ne mazāk par 12 506 balsīm, kas izdevās pieciem kandidātu sarakstiem.

Salīdzinājumam – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gada 29. augustā vēlētāju aktivitāte bija ievērojami zemāka – tajās piedalījās vien 40,50% jeb 171 206 balsstiesīgie rīdzinieki. Lai iegūtu mandātu šajās ārpuskārtas vēlēšanās, pietika ar 8561 balsi, ko izdevās sasniegt septiņiem politiskajiem spēkiem. Līdz vēlēšanu iecirknim neaizgāja 251 174 balsstiesīgo rīdzinieku.

Vai 888 balsu ir daudz vai maz? Daugavpils piemērs

Aplūkosim arī otras lielākās Latvijas valstspilsētas – Daugavpils – pašvaldības domes 2021. gada vēlēšanu rezultātus.

2021. gada 5. jūnijā Daugavpilī bija reģistrēti 57 143 balsstiesīgie iedzīvotāji, no kuriem vēlēšanās piedalījās tikai 31,13% (17 786) vēlētāju. Par kandidātu sarakstiem tika nodotas 17 748 derīgas aploksnes, tādējādi, lai partija iegūtu mandātu, pietika ar 888 daugavpiliešu balsīm (> 5%).

Rezultātā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domē 2021. gadā tika ievēlēti deputāti no pieciem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, iegūstot 42,25% jeb 7498 balsis un septiņas deputātu vietas. Savukārt Latvijas Krievu savienībai pietika tikai ar 1458 balsīm, lai iegūtu vienu deputāta mandātu otrā lielākajā pašvaldībā Latvijā, kas attiecīgi bija 8,22% nobalsojušo daugavpiliešu griba.

Vienlaikus, lai iekļūtu Daugavpils pašvaldības domē, piemēram, politiskajai partijai “Alternative” pietrūka ap 170 balsu, bet Zaļo un Zemnieku savienībai – ap 400 balsu.

2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās līdz vēlēšanu iecirknim neaizgāja 39 357 balsstiesīgie daugavpilieši.

Sešas balsis virs 5% – Liepājas piemērs

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 28,84% no kopumā 46 506 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Vēlēšanās tika nodotas 13 400 derīgas vēlēšanu aploksnes, tādējādi, lai iegūtu mandātu, pietika vien ar 670 balsīm (> 5%).

Piemēram, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un brīvībai/LNNK” saraksts Liepājā ieguva 676 balsis un attiecīgi vienu mandātu, kas apliecina, ka šīs partijas izredzes iekļūt trešās lielākās Latvijas pilsētas domē savā ziņā izšķīra dažas balsis.

Savukārt “Jaunajai konservatīvajai partijai” līdz iekļūšanai pašvaldības domē pietrūka ap 300 balsu, kas, ņemot vērā, ka līdz vēlēšanu iecirknim neaizgāja 33 093 balsstiesīgie Liepājas iedzīvotāji, ir niecīgs skaitlis.

Vēja pilsētas pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā uzvarēja “Liepājas partija”, par ko nobalsoja 5519 jeb 41,19% vēlēšanās piedalījušos liepājnieku, kas ir nepilni 12% no vēlēt tiesīgo pilsētas iedzīvotāju skaita.

Vēlētāju atbalsts ietekmē valsts budžeta līdzekļu sadalījumu nacionāla mēroga partijām

īsumā

Vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās tiešā veidā nosaka nacionāla mēroga politisko partiju iespēju pretendēt uz valsts finansējumu un tā apmēru.
Valsts budžeta līdzekļus savas darbības nodrošināšanai saņem arī politiskās partijas, kuras neiekļūst Saeimā, bet pārvar 2% slieksni. Šo partiju finansējuma apmēru ietekmē arī katra saņemtā balss pašvaldību un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās.
Vēlētājiem kļūstot vienaldzīgākiem un pasīvākiem, vairāk partiju paveras iespēja sasniegt 2% slieksni Saeimas vēlēšanās un saņemt nodokļu maksātāju naudu savas darbības uzturēšanai.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.¹ pants noteic, ka politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:

0,9% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās (2025. gadā –6,3 eiro, ņemot vērā 2024. gada minimālo algu)3;
0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās (0,70 eiro, ņemot vērā 2024. gada minimālo algu);
0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās (0,70 eiro, ņemot vērā 2024. gada minimālo algu).

Turpretī, ja politiskā organizācija (partija) ir spējusi pārvarēt 5% slieksni, tad papildus minētajam finansējumam (par katru saņemto balsi) tai katru gadu piešķir līdzekļus no valsts budžeta 200 minimālo mēnešalgu apmērā (2025. gadā – 140 tūkstoši eiro).

Partiju finansēšanas regulējums nozīmē, ka, no vienas puses, vēlētāju aktivitātei sarūkot, samazinās valsts finansējums t. s. nacionāla mēroga partijām, kuras gūst panākumus Saeimas vēlēšanās. No otras puses, vēlētājiem kļūstot vienaldzīgākiem un pasīvākiem, vairāk partiju paveras iespēja sasniegt 2% barjeru Saeimas vēlēšanās un saņemt nodokļu maksātāju naudu savas darbības uzturēšanai.

Šādu tendenci apliecina arī dati. 11. un 12. Saeimas vēlēšanās pilsoņi retāk izvēlējās savu balsi atdot par kādu mazo partiju, tādējādi nevienam sarakstam, kas netika Saeimā, neizdevās pārsniegt arī 2% slieksni, kas ļautu pretendēt uz valsts finansējumu.

Atšķirīgu ainu atklāj 13. un 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti. 2018. gada vēlēšanās 2% barjeru izdevās pārvarēt trim partijām, kuras neiekļuva parlamentā, bet kvalificējās valsts finansējuma saņemšanai (par Latvijas Reģionu apvienību nobalsoja 35 018 jeb 4,14% vēlētāju; par Latvijas Krievu savienību novēlēja 27 014 jeb 3,20% pilsoņu; par partiju “Progresīvie” savu balsi atdeva 22 078 jeb 2,61% vēlētāju).

Savukārt 2022. gada vēlēšanās 2% barjeru izdevās pārvarēt pat sešām partijām, kuras neiekļuva Saeimā: partijai “Attīstībai/Par!” (45 452 jeb 3,67% balsu); sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” (43 943 jeb 4,81% balsu); politiskajai partijai “Katram un katrai” (33 578 jeb 3,67% balsu); Latvijas Krievu savienībai (33 203 jeb 3,63% balsu); partijai “Suverēnā vara” (29 603 jeb 3,24% balsu) un partijai “Konservatīvie” (28 270 jeb 3,09% balsu).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka 2025. gadā politiskajām partijām piešķirts finansējums 6 632 042,90 eiro apmērā un to saņems 13 partijas.

Arī šajās – 2025. gada 7. jūnija – pašvaldību vēlēšanās iegūtie rezultāti ietekmēs šo partiju turpmāko finansējuma apmēru.

Plašāk – KNAB informācijā >> https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums

Vēlētāju izvēle ietekmē katra pašvaldības iedzīvotāja ikdienu

Šajā publikācijā apkopotie dati rāda, ka zema vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās politiskajiem spēkiem ļauj iegūt izšķirīgu ietekmi vietējā pārvaldē, pateicoties samērā nelielam iedzīvotāju atbalstam.

Tas raisa jautājumu: kāpēc tik daudz balsstiesīgo vēlētāju pieļauj, ka lēmumus par svarīgiem ikdienas dzīves jautājumiem viņu vietā pieņem citi?

Likumā ir noteikts, ka pašvaldībai ir 22 autonomās funkcijas, kas tiešā veidā skar katru no mums.

Jāatgādina, ka pašvaldības dome lemj arī par vietvaras budžeta izlietojumu (piemēram, Finanšu ministrijas tīmekļvietnē pieejamie 30. aprīlī apkopotie dati liecina, ka Rīgas pamatbudžets 2025. gadā plānots 1,47 miljardu eiro apmērā. Otras lielākās Latvijas valstspilsētas – Daugavpils – pamatbudžets 2025. gadā plānots 155,9 miljonu eiro apmērā. Trešās lielākās Liepājas valstspilsētas pamatbudžets 2025. gadā plānots 130,4 miljonu eiro apmērā).

Uzziņai: Pašvaldību autonomās funkcijas

Pašvaldību autonomās funkcijas ir uzskaitītas Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā. Šīs autonomās funkcijas ar likumu ir noteiktas par pašvaldību pamatkompetenci jeb pamatdarbības jomu.

“Likumā noteikto autonomo funkciju galvenā jēga ir paredzēt pašvaldībām tiesisko pamatu šajā jomā darboties: ja nepieciešams, pieņemt šo funkciju īstenošanai vajadzīgos saistošos noteikumus, paredzēt finanšu līdzekļus, noteikt institūcijas un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt šo funkciju īstenošanai nepieciešamos lēmumus u. tml.,” skaidro Dr. iur. Edvīns Danovskis.4

Pašvaldību likums

4. pants. Autonomās funkcijas

(1) Pašvaldībai ir šādas autonomās funkcijas:

1) organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2) gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;

3) gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību;

4) gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību;

5) sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm;

6) gādāt par iedzīvotāju veselību – īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;

7) veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai;

8) veikt darbu ar jaunatni;

9) nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;

10) sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu;

11) īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību;

12) sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu;

13) izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai;

14) piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju;

15) saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi;

16) nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu;

17) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

18) veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā;

19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

20) veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi;

21) nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību;

22) veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām.

1 ^{Kudeikina, I., Kurbatovs A. RSU eksperti: pašvaldību vēlēšanas kā demokrātijas mēraukla Latvijas Republikā. Skat.: https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-eksperti-pasvaldibu-velesanas-ka-demokratijas-meraukla-latvijas-republika.}

2 ^{Skat.: Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmā daļa: “Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.” Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 41. panta otrā daļa: “Deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”}

3 ^{Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma Pārejas noteikumu 34. punkts paredz, ka 2025. gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķina un piešķir, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu.}

4 ^{Danovskis, E. Pašvaldību likums: pamatjēdzieni un novitātes. Jurista Vārds. 28.03.2023., Nr. 13 (1279), 25.–33. lpp.}