Lēmumu par dividendēm pieņem akcionāru sapulce ar balsu vairākumu.

Dividenžu izmaksas aprēķināšanu un kārtību nosaka Komerclikuma 161. pants “Dividendes”.

Akcionāram ir tiesības uz informāciju arī tad, ja tās tiek īstenotas akcionāru sapulcē, proti, ar likumu garantēto tiesību apjomā ietilpst tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem (Komerclikuma 194. pants).

Latvijas komercsabiedrības peļņu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) līdz tās sadalīšanai. UIN 20% apmērā maksā no sadalītās peļņas – aprēķinātajām dividendēm, tostarp ārkārtas dividendēm. UIN 20% likmi apmērā piemēro bruto summai jeb 20/80 no neto izmaksas, t. i., ar UIN apliekamā bāze ir jādala ar koeficientu 0,8.

Ja no izmaksātajām dividendēm ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nav jāmaksā.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta (“Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi”) pirmās daļas 2.¹ punktā noteikts: dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu vai nosacītajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

• Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (šo atbrīvojumu nepiemēro, ja uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samaksāts saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”);
• ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis.

Ja no dividendēm IIN nav jāmaksā un ja dividendes nepārsniedz 10 000 eiro, tās kā neapliekamie ienākumi nav arī jādeklarē. Gada ienākumu deklarācijā jānorāda ar IIN neapliekamie ienākumi, ja tādi kopumā gadā pārsniedz 10 000 eiro.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, tiek ieviesta alternatīva nodokļu piemērošanas kārtība sabiedrībām, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas.

VID metodiskajā materiālā par šīm izmaiņām paskaidrots: grozījumi paredz, ka gadījumā, ja šāda sabiedrība sadala peļņu dividendēs, tai ir tiesības izvēlēties piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā no sadalītās peļņas. Vienlaikus fiziskās personas – sabiedrības dalībnieka – gūtajam dividenžu ienākumam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 6% apmērā, kuru ietur un budžetā iemaksā ienākuma izmaksātājs.

Komerclikuma 287. pantā norādītas personas, kurām ir tiesības celt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu:

1) valdes vai padomes loceklis;

2) jebkurš akcionārs – šā likuma 286. panta 1., 2. un 3. punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, – izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, – šā likuma 286. panta 4. un 5. punktā minētajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, – šā likuma 286. panta 6.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, – šā likuma 286. panta 7. punktā minētajā gadījumā, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu;

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, – šā likuma 286. panta 8. punktā minētajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs – šā likuma 286. panta 9. punktā minētajā gadījumā.