Jau vairāk nekā 15 gadu valsts izstrādā plānus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir pēc kārtas ceturtais šāda veida plānošanas dokuments.
Koordinējošā loma ēnu ekonomikas mazināšanā ir Finanšu ministrijai (FM). Tajā izveidots Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departaments, kurā ietilpst Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas nodaļa.
FM parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks Valsts kontroles (VK) rīkotajā diskusijā “Ko un kā mainīt valsts pieejā ēnu ekonomikas ierobežošanai?” norādīja, ka plāna izstrādē piedalījušies vairāk nekā 84 dalībnieki, 44 institūcijas, kā arī ņemts vērā nozaru un ekspertu viedoklis. Viņaprāt, šādi plāni jāizstrādā regulāri, jo tie rada vajadzīgo efektu.
Intensīvs darbs pie nākamā plāna sagatavošanas sāksies 2027. gadā.
Plāns atspoguļo ambīciju trūkumu
VK šī gada sākumā nāca klajā ar revīzijas ziņojumu, kurā vērtēja valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai. Diskusijā VK padomes locekle, Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka secināja, ka ēnu ekonomikai valsts pievērš lielu uzmanību, jo tās izplatība ir būtiska.
Tiesa, ēnu ekonomiku nav vienkārši nomērīt, un mērījumi ir dažādi.
Pieejamie jaunākie aprēķini par ēnu ekonomiku Latvijā ir atšķirīgi, un tie liecina, ka ēnu ekonomikas apmēru valstī var lēst robežās no nepilniem 7% līdz nedaudz virs 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēdējos gados ēnu ekonomika valstī samazinās.
Tomēr VK revīzijā akcentējusi, ka, neraugoties uz valsts ilgstoši pievērsto uzmanību ēnu ekonomikai, pašreizējā pieeja ar atsevišķu centrālo plānu nav pietiekami iedarbīga. VK ieskatā plānotie un īstenotie pasākumi vairāk vērsti uz sekām, nevis cēloņiem, kas valstī izraisa un veicina ēnu ekonomiku.
Kāpēc šādi secinājumi?
Plānā izvirzītais mērķis ir līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomikas kopējo īpatsvaru tikai par 1% no IKP, tādējādi to pazeminot no 19,9% līdz 18,9%. Par pamatu ņemti Austrijas profesora Frīdriha Šneidera (Friedrich Schneider) ēnu ekonomikas mērījumi; saskaņā ar tiem ēnu ekonomika Latvijā 2022. gadā veidoja 19,9% no IKP.
“Tas ir mazs mērķis, kas neko īsti neparedz sasniegt,” pauda I. Vilka.
“Izvirzītais mērķis īstenotos dabiskā ceļā, pat pie stagnējošas situācijas. Turklāt mērķa sasniegšanas rādījums nemaz nav pieejams, jo tas atkarīgs no profesora iniciatīvas un tā, vai mums ir konkrētie dati. Līdz ar to plāns ir bez rezultāta.”
“Tas ir ambīciju trūkums. Izvirzīts mērķis, kuru neviens nesaprot un nevar izmērīt,” identiski secināja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Pēc viņa domām, pieejai jābūt drosmīgākai.
Vai šāds plānošanas dokuments ir vajadzīgs?
“Labi, ja ir plāns, – tas ir solis uz priekšu,” atzina K. Gorkšs.
“Ja salīdzina ar iepriekšējo plāna periodu, kad vērsās pret cilvēkiem, kuri Facebook pārdeva mājdzīvniekus, tagad paredzēti nopietnāki pasākumi,” apgalvoja darba devēju pārstāvis, aicinot vairāk ieklausīties nozarē un ekspertu viedoklī. Viņš uzskata, ka valsts varētu iegūt līdzekļus savu prioritāšu realizēšanai, vienlaikus strādājot trijos virzienos, tas ir, ne vien ēnu ekonomikas, bet arī birokrātijas un valsts pārvaldes izdevumu mazināšanā.
Neredz pamatojumu izvēlētajām prioritātēm
Pašreizējā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā noteiktas trīs prioritārās tautsaimniecības nozares, kurās mazināt ēnu ekonomiku:
- būvniecība – ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi;
- veselība un sociālā aprūpe – veselības aizsardzība;
- vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu.
Plānošanas dokumenta pamatojumā nav skaidri norādīts, kāpēc izvēlētas tieši minētās jomas, secināja VK padomes locekle I. Vilka. Piemēram, būvniecība bijusi jau kopš pirmā plāna 2010. gadā, un ēnu ekonomikas apjoms nozarē mazinās. Savukārt veselības aprūpē ēnu ekonomikas īpatsvars esot salīdzinoši zems. Viņasprāt, augsts ēnu ekonomikas līmenis ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, darījumos ar nekustamo īpašumu, izmitināšanā, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā.
Vērtējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iekļautos 56 pasākumus, VK norādījusi, ka vairākums no tiem orientēti uz kontroles iespēju palielināšanu, “šaujot ar lielgabalu pa zvirbuļiem”.
|
|
Neieklausīšanās un neizmantotas iespējas nodokļu politikā
VK secinājumiem piekrita arī Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone – ēnu ekonomikas apkarošanas plānā cīņa paredzēta nevis ar sekām, bet cēloņiem.
Viņas ieskatā iecerētie pasākumi drīzāk ir kontrolējoši un represīvi. “Plāns tika pieņemts gadu pirms nodokļu pamatnostādnēm, kam bija jāsatur t. s. “burkāna” princips.
Arī tas parāda attieksmi, ka sākumā ejam ar “pātagu”, bet “burkānu” dodam krietni vēlāk.
Tā nav pareizi. Abiem dokumentiem vajadzēja būt vienlaikus,” uzsvēra L. Matisone.
Neieklausīšanās nozaru vajadzībās kā problēma tika akcentēta arī Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājas teiktajā. Piemēram, sabiedriskās ēdināšanas jomas, kurā ēnu ekonomikas līmenis esot gana augsts, pārstāvji jau ilgstoši vēršoties apakškomisijā, lūdzot samazināt PVN likmi kaut vai uz terminētu periodu, lai varētu apmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izveidojušos parādus.
“FM neieklausās, tikai parāda izdevumus Excel tabulā, cik tas izmaksās. Kad lūdzam aprēķināt ietekmi, kādi būs ieguvumi, ja nozare izies no ēnu ekonomikas, pietrūkst kompetences vai vēlmes to darīt. Esam strupceļā,” uzskata L. Matisone. Augsts ēnu ekonomikas apmērs esot arī autotransporta jomā, kas piedāvā konkrētus priekšlikumus un ir atvērta diskusijai, kā mazināt ēnu ekonomiku.
Saeimas apakškomisijas vadītāja piekrita arī VK paustajam, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nepietiekami izmantoti nodokļu politikas instrumenti.
“Nodokļu reforma tika veikta bez nopietna skatījuma mazo uzņēmēju virzienā. Vienīgais ieguvums – nodokļu likmes samazinājums no 40% līdz 25% mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Piemērs tam, kā nodokļu ieņēmumi ne tikai nesamazinājās, bet arī pieauga un kā palielinājās nodokļu maksātāju skaits,” rezumēja L. Matisone.
|
Vai prasīt naudas izcelsmi būvniecībā
Atziņai, ka plānā iekļautie pasākumi ir vairāk represīvi, pievienojās arī Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Vienlaikus viņš atgādināja, ka ne vienmēr Saeimas deputātu lemtais sakrīt ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā paredzēto. Plašāka diskusija izvērsās par likuma grozījumiem, ar kuriem tika atcelta prasība Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt būvniecībai paredzētā finansējuma izcelsmi.
|
EM parlamentārā sekretāra ieskatā fiziskās personas pienākums norādīt finansējuma izcelsmi bijis bezjēdzīgs: “Brīdī, kad persona ziņo BIS par naudas izcelsmi, tā var pilnībā nezināt savus ieņēmumus astoņu gadu laikā.1
Turpretī no valsts puses pret visiem ieņēmumiem jāattiecas kā likumīgiem līdz brīdim, kad pierādās pretējais.
Ja ir kādas nelikumības, tās jānovērš, kontrolējot un piemērojot sodus.” Minētā ierobežojuma vietā, pēc J. Miezaiņa domām, jāveido speciāls regulējums nodokļu samaksai, veicot maksājumus starp fiziskajām personām. “Te runājam par santehniķi, kas palīdz ielikt caurules. Attiecīgo procesu kontrolējot ar noteiktu nodokļu instrumentu, nodokļu samaksa starp fiziskajām personām būtu daudz jēdzīgāka,” uzskata J. Miezainis.
SSE Riga (Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā) profesors Arnis Sauka ir pretējās domās: “Biju ļoti pārsteigts, ka atcēla naudas pierādīšanas izcelsmes pienākumu fiziskajām personām būvniecības procesā. Domāju, tas ir liels solis atpakaļ. Man nav skaidrs, kāpēc to izdarīja. Protams, birokrātiju mazināja, ļoti skaisti izklausās, bet realitātē ielikt vienu ķeksi BIS, pēc tam pārbaudīt un pateikt: “Tu meloji par to, kāda ir naudas izcelsme…” Manuprāt, tā ir milzīga kļūda.”
FM parlamentārais sekretārs J. Upenieks akcentēja, ka ministrija meklēs jaunu veidu, kā fiziskajām personām norādīt naudas izcelsmi būvniecības procesā.
Jārada vienkāršākas norēķinu iespējas starp fiziskajām personām
Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Berga ir vienisprātis ar J. Miezaini, ka jārada instruments, kā veidot vienkāršākus norēķinus starp fiziskajām personām, lai nodokļu samaksa būtu viegla un saprotama.
Piemēram, ja kāds vasarā grib par atalgojumu pļaut zāli un pēc tam samaksāt nodokļus, tas patlaban ir ļoti sarežģīti.
Otrs svarīgais aspekts, viņasprāt, ir nodokļu samaksas caurskatāmība. “Somi un briti maksā nodokļus, jo zina, – ja viņi nemaksās, to redzēs valsts kontrolējošā institūcija,” tā I. Berga.
Turpretī L. Matisone ieteica vadīties pēc Zviedrijas principa, proti, iedzīvotāji par remontdarbiem varētu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam rēķinus un atgūt daļu no samaksātajiem nodokļiem. Tādējādi tiktu īstenots “burkāna” princips, kas savukārt veicinātu noteikta būvniecības sektora iziešanu no ēnu ekonomikas, jo patērētājs būtu ieinteresēts prasīt rēķinus.
K. Gorkšs piekrita, ka nodokļu instrumenti ir tie, kas par 90% var ietekmēt ēnu ekonomikas apmēru. “Jāskatās, kādu nodokļu politiku veidot nākamajā ciklā, kā uzņēmējdarbības vidi padarīt tādu, lai tos, kuri darbojas ēnu ekonomikā, “ievilktu” legālajā zonā.
Būtisks aspekts ir arī nodokļu politikas stabilitāte.
Pēdējos gados daudz “raustīts” akcīzes un dabas resursu nodoklis. Tā nav laba prakse un var radīt pretēju efektu,” sacīja LDDK ģenerāldirektors.
Nozīme ir pārliecībai, ka samaksātos nodokļus valsts izlieto godprātīgi
Ne mazāk svarīgs faktors, kam varētu būt ēnu ekonomiku mazinoša vai veicinoša ietekme, ir iedzīvotāju viedoklis par valsts līdzekļu izlietojumu – diskusijā uzmanību vērsa VK padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Cik daudz varam domāt par nodokļu morāli, vienlaikus neskarot valsts izdevumus?
Kā sabiedrība uztver, piemēram, problēmas Rail Baltica projektā, elektrouzlādes staciju tīkla izveidē izšķērdētos līdzekļus u. c.?
Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja L. Matisone savā vērtējumā bija tieša: “Ir amorāli Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvert nodokļu maksāšanas morāli iepretim tam, ka mums tās nav atskaitei par valsts līdzekļu izlietojumu, it īpaši pieminētajos iepirkumos un citos nelietderīgos tēriņos.
Piesaucam nodokļu maksāšanas morāli, bet nerādām piemēru, kā valsts izlieto katru nodokļu maksātāja samaksāto eiro.
Jāsāk ar lietderīgu atskaiti par cilvēku samaksāto nodokļu izlietojumu. Tikai pēc tam var pieminēt nodokļu maksātāju morāli.”
Saeimas apakškomisijas vadītāja arī norādīja, ka Latvijā koncentrējas uz ēnu ekonomikas ierobežošanu un uzskata, ka tas ir iemesls ekonomikas stagnācijai kopumā.
Tomēr Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms ir lielāks un arī ekonomikas kopējā izaugsmē tā apsteidz Latviju. “Mums jāskatās mazliet citā virzienā,” teica L. Matisone.
Arī A. Sauka piebilda, ka nodokļu maksātāju uzvedības maiņa galvenokārt atkarīga no nodokļu izlietošanas. Tam proporcionāli ir liela nozīme ēnu ekonomikas mazināšanas iespējās. “Es varu maksāt daudz, ja zinu, ka tos pareizi izmantos,” uzsvēra profesors.
1 Saskaņā ar Latvijas normatīviem maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums (būvatļaujas derīguma termiņš) otrās un trešās grupas būvēm ir astoņi gadi. Termiņš tiek skaitīts no dienas, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par visu nosacījumu izpildi.
