Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns varētu būt krietni ambiciozāks

Pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” liecina, ka pērn ēnu ekonomika Latvijā veidojusi 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir samazinājums par 3,6% procentpunktiem, laužot vairāku gadu negatīvo tendenci. Pētījuma autoru skaidrojums: pašreiz ir iestājusies “sajūtu līmeņa stabilitāte”, kā arī nozīme varētu būt tam, ka publiskajā telpā daudz tiek runāts par ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem. Savukārt jūs diskusijā teicāt, ka krituma pamatā ir kovida pandēmija.

Uzskatu, ka valdības pieņemtie lēmumi par pasākumiem, kas ierobežoja uzņēmējdarbību, un atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem kovida laikā cieši korelēja ar ēnu ekonomiku.

Pandēmija pierādīja, ka ir jēga maksāt nodokļus un tad, kad ir pienākusi X stunda, šajā gadījumā kovids, valsts nāk palīgā. Pabalsts cilvēkiem, kuri nevarēja strādāt, bija sasaistīts ar nomaksātajiem nodokļiem.

Tas mainīja cilvēku domāšanu. Daudzi pirmo reizi saprata ienākumu [krīzes situācijā] ciešo korelāciju ar samaksātajiem nodokļiem. 

Daļa uzņēmēju pēc tam riskēja un atgriezās ēnu ekonomikā, piemēram, skaistumkopšanas jomā. Tāpat jāatceras, ka kovida laikā darbinieki, kuri Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādāja nodokļu kontrolē, tika novirzīti uz pabalstu aprēķināšanu. Līdz ar to nodokļu kontrole izpalika, savukārt tas iedrošināja daļu uzņēmēju atgriezties ēnu ekonomikā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens diskusijā par minēto pētījumu sacīja, ka ēnu ekonomikas kritums redzams arī skaitļos: samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) plaisas. Kāds, jūsuprāt, ir iemesls pozitīvajai tendencei? Vai tas ir valsts darbības rezultāts, sistēmiskas lietas?

Pētījumos un diskusijās kā viens no būtiskākajiem ēnu ekonomiku veicinošajiem iemesliem minēts, ka Latvijā joprojām dominē “postpadomju cilvēka domāšana”, proti, kad neuzrauga – mēģina izvairīties, nemaksāt nodokļus.

Ir cilvēki, kas aizvien domā, ka viņiem “pienākas” un nauda “aug kokos”.

Vienlaikus uzņēmumi ir kļuvuši “vecāki”, nobriedušāki. Arī jaunās paaudzes filozofija un attieksme, kas ienāk uzņēmējdarbībā, ir eiropeiskāka. Tas lēnām maina sabiedrības attieksmi pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Cilvēkiem ir jāņem kredīts, jāveic maksājumi. Ir lielāks spiediens, ka jābūt bezskaidras naudas norēķiniem un visiem ienākumiem – skaidri redzamiem.

Arvien vairāk ir bezskaidras naudas norēķinu, normatīvajos dokumentos biežāk iestrādā ierobežojumus skaidras naudas apritei. Dzīvojam digitalizācijas laikmetā, un tā priekšrocības, ērtības liek cilvēkiem mainīt paradumus.

Ir sistēmiskas lietas, kas gadu no gada maina attieksmi pret nodokļu nomaksu.

Kā vienu no nodokļu nomaksu veicinošajiem pasākumiem VID un Finanšu ministrija uzsver nodokļu maksātāju reitinga publiskošanu. Plānoti grozījumi Publisko iepirkumu likuma 9. pantā, lai mazo iepirkumu kategorijā dotu priekšroku “A” reitinga uzņēmumiem, kā arī e-rēķinu ieviešana no 2025. gada. “A” klases komersantiem tiks vienkāršotas kases aparātu resertifikācijas prasības. Vai tie ir soļi pareizajā virzienā?

Nodokļu maksātāju reitings patiesību pilnībā neatspoguļo. Lai novērtētu uzņēmumu, tiek ņemtas vērā tikai iesniegtās nodokļu deklarācijas, taču netiek ievērots, kāda ir korelācija ar riska informāciju, kuru saņem no kredītiestādēm un tiesībsargājošajām iestādēm, riskiem par izvairīšanos no PVN maksāšanas, aizdomām par “aplokšņu algām”, citu valstu nodokļu administrāciju sniegto informāciju.

Minētie riski reitingā neparādās. Tā ir riska informācija, ar kuru VID nav gatavs dalīties. Manuprāt, tas var komersantu “iemidzināt”.

Pirms dažiem gadiem bija spēkā t. s. “baltais saraksts”, kas ir līdzīgs šī brīža nodokļu maksātāju reitingam. Tā bija padziļinātās sadarbības programma, kas uzņēmumiem paredzēja virkni motivējošu priekšrocību, izpildot nodokļu saistības.

Pozitīvi, ka esošajā nodokļu maksātāju reitingā ir publiski pieejama informācija par sadarbības partneri, tomēr tas nepasargās, ja kontroles rezultātā par jūsu sadarbības partneri VID rīcībā būs pretēja informācija.

Administratīvais slogs mūsu uzņēmējiem ir ļoti augsts, tāpēc tā mazināšana kaut vai tikai “A” reitinga uzņēmumiem ir atzinīgi vērtējama.

Ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt?

Saprotu, ka nedrīkst publiskot saņemto informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm, jo tā ir riska informācija, kas vēl nav pierādīta un var ietekmēt izmeklēšanu. Taču, ja ir saņemts ziņojums no kredītiestādes par aizdomīgu darījumu, to varētu iekļaut nodokļu maksātāju reitinga vērtējumā. Manuprāt, tas mudinātu kredītiestādes to rūpīgāk pārbaudīt, atsijāt nebūtisko pirms nosūtīšanas VID. Protams, publiski nav pieejams, cik daudz no kredītiestāžu nosūtītās informācijas ir attaisnojusies, taču sajūtu līmenī domāju, ka maz.

Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Renārs Lūsis diskusijā par pētījumu uzsvēra, ka Latvijā ir sarežģīti, ja cilvēks visu grib darīt godīgi, – vajadzētu ieviest vaučerus vai kuponus. Vairākās rietumvalstīs jau ir ieviesta attiecīgā sistēma, kas motivē iznākšanu no ēnu ekonomikas. Vai un kā Latvijā vajadzētu darboties vaučeru sistēmai?

Pirms vairākiem gadiem, kad finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola, tika diskutēts par vaučeru izmantošanu īslaicīgos darbos, tam nosedzot minimālos nodokļus. Tie bija plānoti kā vienreizēji kuponi, kurus izmantotu īslaicīgai darbinieku piesaistei, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu, lielu kultūras pasākumu nodrošināšanai situācijās, kad ikdienā tik daudz darbinieku nevajag.

Vaučeru varētu iegādāties, piemēram, preses kioskā, turklāt nebūtu garā birokrātiskā procesa – paziņot VID, ka personas tiek pieņemtas darbā, noslēgt darba līgumu utt.

Toreiz diskusijās līdz galarezultātam tā arī nenonāca. Patlaban Finanšu ministrijas paspārnē darbojas nodokļu darba grupa, kas izskata nodokļu režīmus mazajam biznesam, īslaicīgu pakalpojumu sniedzējiem. Ministrijas sagatavotajā apkopojumā, kuru esmu redzējusi, secināts, ka visi nodokļu režīmi, kas ir nepieciešami, jau ir, respektīvi, tie ir efektīvi, pietiekami, un nekas nav jāmaina.

Piemēram, ja izmantojat auklītes pakalpojumus, jūs par viņu varat samaksāt valstij algas nodokļus. Tomēr, manuprāt, ja fiziskajai personai nav zināšanu grāmatvedībā, konkrētās darbības ir pārāk sarežģītas.

Turpretī par īslaicīgu darbinieku piesaisti Finanšu ministrija ir secinājusi, ka šobrīd uzņēmums, saņemot licenci, var nodarboties ar uzņēmējdarbību – piesaistīt darbaspēku citai kompānijai vai fiziskajai personai. Vai šāds pakalpojums Latvijā ir populārs? Mums nav tādas tradīcijas kā citās valstīs, kur tiek uzkrāta informācija par darbiniekiem, kuri vēlas strādāt īslaicīgos pagaidu darbos.

Kaimiņš nereti izpalīdz kaimiņam, piemēram, par 50 eiro izdara kādu nelielu darbiņu, saremontē jumtu.

Savulaik Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) bija izveidota mazo nodokļu režīmu darba grupa, kura piedāvāja šādiem gadījumiem noteikt limitu – tolaik 1200 eiro gadā, t. i., 100 eiro mēnesī. Piemēram, cilvēks laukos, kurš dzīvo mājās, kaimiņienei kaut ko piepalīdz. Kad gads beidzas, viņš VID paziņo, ka ir guvis noteiktus ienākumus, bet nodokļus līdz 1200 eiro nevajag maksāt.

Tika iecerēts, ka personu pakāpeniski varētu radināt paziņot par ienākumiem VID.

Kad ienākumi gadā ir lielāki par 1200 eiro, jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāsāk maksāt nodokļus. Taču priekšlikums neguva atbalstu Finanšu ministrijā.

Diskusijā par ēnu ekonomikas pētījumu uzmanība tika pievērsta būvniecībai, kur ieviesta ģenerālvienošanās un elektroniskā darba uzskaites sistēma (EDUS), tomēr ēnu ekonomikas daļa joprojām ir augsta – 34,2%. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iecerēti vairāki pasākumi, lai situāciju uzlabotu, piemēram, attiecināt EDUS uz objektiem, kuru projekta izmaksu summa ir 170 000 eiro (tagad – 350 000 eiro). Kāpēc ēnu ekonomika būvniecībā neiznīkst? Kur slēpjas atbilde?

Lielo objektu būvniecība, īpaši publiskajā sektorā, mēdz notikt cikliski, kad ir atvēlēti Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Tad tiek piesaistīts jebkurš darbaspēks, kas vien ir pieejams. Uzņēmējs ir gatavs piekāpties darbinieka nosacījumiem, nereti arī daļu algas maksāt “aploksnē”. Tas ir viens no iemesliem ēnu ekonomikai celtniecībā.

Darba laika uzskaite ir centralizēts reģistrs, kuram piekļuve ir VID un Valsts darba inspekcijai. Rodas sajūta, ka VID pilnvērtīgi neizmanto informāciju, kas ir iestādes rīcībā. Piemēram, nozarē ir noslēgta ģenerālvienošanās, tajā ietverta konkrēta summa, par kuru noteiktas kvalifikācijas darbiniekam stundā nedrīkst maksāt mazāk. Darba laika uzskaiti pareizinot ar stundas tarifu likmi, veidojas noteikta summa. To var salīdzināt ar iesniegtajiem datiem VID, turklāt salīdzinājumu automātiski veic IT sistēma. Ja skaitļi nesakrīt – algas ir mazākas, nekā to paredz ģenerālvienošanās, – VID par to var informēt būvniekus, lai viņi precizētu vai sakārtotu datus.

Līdz 2023. gada vidum likumā “Par nodokļiem un nodevām” bija norma “datu atbilstības pārbaude”, kas principā ir “galda” audits. Ja būvnieki neprecizēja datus, VID bija tiesības veikt aprēķinu un piestādīt rēķinu. Taču VID to nedarīja. Ja tomēr darīja, tad ne visiem, turklāt publiski par to nerunāja.

Ēnu ekonomikas mazināšanā daudz var paveikt, preventīvi strādājot ar komersantu un attiecīgo darbu atainojot medijos.

Tātad, jūsuprāt, VID rīcībā ir gana daudz instrumentu, lai izskaustu ēnu ekonomiku būvniecībā, bet tie netiek efektīvi izmantoti?

VID informācijas daudzums un analītiskie rīki jau tajā laikā, kad es tur strādāju (no 1995. gada, bet laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam VID ģenerāldirektore; šeit – red. piez.), bija efektīvi nodokļu nomaksas pilnvērtīgai novērtēšanai, par ko mūs apskauda kolēģi Lietuvā un Igaunijā.

Problēma bija aprēķināto nodokļu iekasēšana, jo uzņēmumiem trūka aktīvu, pret ko vērst piedziņu. Ja tie bija, tad tika ieķīlāti par labu kredītiestādēm. 

Šobrīd piedziņa ir kļuvusi daudz “zobaināka”. VID ir deleģētas plašākas iespējas, tiesu prakse akceptējusi VID jaunās piedziņas metodes parādu iekasēšanai caur sadarbības partneriem, no saistītajiem uzņēmumiem u. tml.

Pēc manām domām, pašlaik pārāk lieli resursi tiek novirzīti pieejai “Konsultē vispirms”, bet par maz – kontrolei. No viena grāvja otrā, bet vajag līdzsvaru, darbību secību.

Ja nevar to panākt ar preventīvajiem pasākumiem, jābūt kontrolei, pretējā gadījumā, ja tās nav, rodas visatļautība, nemaz nerunājot par sekām, kas tiek nodarīts godīgai konkurencei.

Arī Valsts darba inspekcija varētu būt aktīvāka.

Kad pēdējoreiz esam dzirdējuši, ka inspekcija ir bijusi būvniecības objektā un kontrolējusi nelegālo nodarbinātību? Ir liels klusums, vismaz publiskajā telpā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai noteiktas trīs prioritārās nozares – būvniecība, veselības aizsardzība un tirdzniecība. Jūs pārstāvat veselības aprūpes nozares darba devējus (VADDA). Kāpēc veselības aizsardzības nozare ir viena no trim, kura akcentēta Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam?

VID atbilstoši nozarēm bija veicis datu analīzi un sagrupējis dilstošā secībā jomas, kurās ēnu ekonomika ir procentuāli augstāka, un to prezentēja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Nodokļu un budžeta apakšpadomē. Desmit nozaru sarakstu noslēdza veselības joma. Gan Finanšu ministrija, gan VID uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāna sagatavošanā iesaistītos arī nozares uzņēmēji.

VADDA vienmēr ir atzinusi, ka arī šajā nozarē ir ēnu ekonomika. Pirmšķietami liekas, ka tās ir muļķības, tomēr tā nav – ēnu ekonomika veselības nozarē pastāv. Cik liela tā varētu būt? Tādu aprēķinu man nav.

VADDA ir noslēgusi līgumu gan ar VID, gan Veselības inspekciju par riska informācijas apmaiņu.

Veselības nozarē attiecībā uz ēnu ekonomiku esam akcentējuši zobārstniecību un visu, kas saistīts ar skaistumkopšanu, arī procedūras, fizioterapiju, psihiatriju.

Tur, kur pakalpojumus iespējams nodrošināt mazajām ārstniecības praksēm, pastāv lielāka varbūtība ēnu ekonomikai. Mazajās ārstu praksēs ir maz darbinieku (nereti pat viens), vienkāršāka uzskaite un norēķini, līdz ar to ir vieglāk darījumu neuzrādīt. Savukārt lielajās ārstniecības iestādēs pacientu reģistrācija un grāmatvedības uzskaite organizēta, izmantojot IT programmas, tāpat tiek iesaistīts liels skaits darbinieku.

Kādreiz, lai saņemtu IIN pārmaksu, zobārstniecības pakalpojumiem bija limits, kuru uzrādīja atsevišķi, tādējādi cilvēkam bija lielāka motivācija uzrādīt reāli saņemtos pakalpojumus. Tagad tā vairs nav, bet šādu iespēju vajadzētu atjaunot. Attiecīgais priekšlikums daļēji ir iestrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā. Ir jāsāk vismaz ar atsevišķu izdevumu uzrādīšanu.

Kādi papildu pasākumi nozarē palīdzētu mazināt ēnu ekonomiku?

Pēc VADDA priekšlikuma plānā ir iestrādāts pasākums, ka e-kvīts normatīvajos dokumentos veselības aizsardzības nozarē būtu jānosaka kā obligāta, šobrīd tas ir brīvprātīgi. Tas arī atvieglotu fiziskajām personām VID iesniegt attaisnojošos izdevumus, lai saņemtu IIN atmaksu. Patlaban tās ārstniecības iestādes, kuras to izmanto, daļu informācijas kvītī automātiski nosūta VID. Turpretī VID to eksportē uz personas IIN deklarācijas sagatavi.

Esam arī iestājušies par e-pacienta strukturētu kartīti visiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Respektīvi, nevis lai cilvēkam mājās krātos papīru kaudze ar izmeklējumiem un slēdzieniem, bet lai tas būtu digitāli un atrastos e-veselībā. Vēlamies, lai e-pacienta kartīte būtu strukturētā veidā – kā veidlapa, kur konkrētās specialitātes ārsts tikai ieraksta trūkstošās vietas pēc klasifikatora. Tādā gadījumā visās ārstniecības iestādēs būtu vienādi slēdzieni un tos varētu salīdzināt.

Turklāt tas palīdzētu mazināt ēnu ekonomiku. Piemēram, zobārsti, neatkarīgi no tā, vai strādā, maksājot nodokļus no visiem ieņēmumiem vai ne, pacientu kartītēs ieraksta noteiktas manipulācijas. Ja ierakstu veic e-sistēmā, Veselības inspekcija un VID var redzēt, ka ziņas e-veselībā ir nosūtītas par pieciem pacientiem, bet e-kvītis, piemēram, ir iesniegtas tikai par trim. Kur ir palikušas divas e-kvītis?

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) nepieciešams pilnveidot risku vadību, tādējādi vēršot uzmanību, lai nebūtu dubulto pierakstu un izmeklējumu.

Daļa ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna priekšlikumu skar skaistumkopšanas nozari. Svarīgi nošķirt, ko drīkst darīt ārstniecības persona un ko – skaistumkopšanas speciālists. Būtiski jāuzlabo skaistumkopšanas kursu sertifikātu izsniegšana un to izmantošanas uzraudzība.

Plānā noteikts, ka jāpastiprina Veselības inspekcijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzība attiecībā uz vārda “klīnika”, “veselības centrs” u. tml. lietošanu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju nosaukumos. Klients tiek maldināts, jo it kā ir norāde uz veselības pakalpojumu sniegšanu, taču īstenībā to piedāvā skaistumkopšanas speciālists.

Pirms kāda laika tika uzsākta kampaņa, lai pievērstu uzmanību skaistumkopšanas nozares pakalpojumiem un tādējādi uz nodokļu rēķina neietaupītu uz kvalitāti, un pacienti neapdraudētu savu veselību.

VADDA, strādājot pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, aicināja, lai VID un Veselības inspekcija vērstu iedzīvotāju uzmanību tam, cik būtiski ir pieprasīt dokumentu par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, jo atsevišķos gadījumos tas var kalpot kā vienīgais pamatojums, ja pēc attiecīgā pakalpojuma saņemšanas rodas problēmas un jāvēršas Veselības inspekcijā. Mūsu biedri ir gatavi iesaistīties kampaņā gan saturiski, gan to izplatot savos informācijas kanālos.

Viens no plānā ietvertajiem pasākumiem paredz stiprināt valsts un privātā sektora partnerību veselības nozarē, piemēram, veicināt ģenerālvienošanās noslēgšanu veselības aizsardzības un skaistumkopšanas jomā u. c. Kā vērtējat minētos pasākumus?

Konkrēto ideju vērtējam divējādi. Lai noslēgtu ģenerālvienošanos, vajadzīga arodbiedrība un darbiniekiem jābūt darba tiesiskajās attiecībās. Vairums skaistumkopšanas speciālistu strādā kā pašnodarbinātas personas. Līdz ar to varam nozarē noslēgt ģenerālvienošanos, noteikt algas apmēru, bet tas neattieksies uz pašnodarbinātajiem.

Savukārt veselības nozarē lielākā daļa ārstniecības iestāžu un personu strādā, izpildot no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Turklāt ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”, kas nosaka zemākās mēnešalgas pašvaldību un valsts iestādēs, kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kas jau ir augstākas par minimālo likmi. Veselības nozarē strādājošajiem, it īpaši ārstiem, atalgojuma amplitūda ir ļoti liela. Tādējādi diezin vai kāds būs gatavs uzskaitīt visu specialitāšu ārstus, lai noteiktu minimālo algu. Tāpat jāatceras, ka ārstniecības iestādes savstarpēji cīnās par katru darbinieku, kas ietekmē atalgojumu.

Patlaban ir vienošanās ar Veselības ministriju, ka VID sagatavos datus par to, kādā juridiskajā formā darbinieki strādā veselības un skaistumkopšanas jomā, kāda ir to struktūra un atalgojums. Pēc tam plānots attiecīgo sarunu turpināt, lai saprastu, vai jāuztur diskusija par ģenerālvienošanās noslēgšanu.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā tiek ņemti vērā Austrijas ekonomista Frīdriha Šneidera dati, saskaņā ar kuriem 2022. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 19,9% no IKP. Ir noteikts mērķis: līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomikas apjomu par vienu procentpunktu, t. i., līdz 18,9%. Vai šis mērķis ir gana ambiciozs?

Izstrādājot plānu, gan LDDK, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vērsa uzmanību, ka izvirzītie mērķi nav ambiciozi, tos var sasniegt, neko nedarot un atstājot pašplūsmā. Diemžēl mūs nesadzirdēja.

Katrs pētnieks ēnu ekonomikas apjomus rēķina atšķirīgi. Piemēram, Arnis Sauka balstās uz aptauju datiem, turpretī F. Šneiders ņem vērā makroekonomikas datus.

Nav tik būtiski, pēc kādas metodes ēnu ekonomiku rēķina, jo nav iespējams to precīzi novērtēt. Svarīgi, lai katru gadu to darītu pēc vienas un tās pašas metodes, – tikai tad var saprast tendences.  

VID jau sen rēķina nodokļu plaisas. Konkrētie dati, manuprāt, precīzāk un saprotamāk atspoguļo sabiedrības izpratni par ēnu ekonomiku. Nodokļu plaisu rēķina, izmantojot nodokļu deklarācijas, statistiku, formulas u. tml. Ēnu ekonomiku veido ne tikai nesamaksātie nodokļi, bet arī korupcija. Turklāt VID nodokļu plaisas varētu rēķināt arī atbilstoši nozarēm. Tādējādi varētu novērtēt, vai plānā iekļautie pasākumi ir devuši rezultātu attiecīgajās jomās.