FOTO: Freepik.
Veidojot savu biznesu skaistumkopšanā, ir jānokārto divu veidu formalitātes. Vispirms Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrē saimnieciskā darbība – nodokļu maksāšanai – un pēc tam Veselības inspekcijai jāpaziņo par darbības uzsākšanu. Raksta pirmajā daļā LV portāls sadarbībā ar Veselības inspekciju skaidro, kādi dokumenti ir iesniedzami Veselības inspekcijā.
Lai sniegtu pakalpojumus, var dibināt kapitālsabiedrību (SIA) vai reģistrēt individuālo komersantu Uzņēmumu reģistrā, vai arī reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā, kļūstot par pašnodarbināto. Skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam ir saistoši Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 693 “Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu”.
Arī fiziskai personai, ja ir ideja, prasmes un uzņēmība darboties šajā nozarē, secība ir tieši tāda pati – vispirms jāreģistrē saimnieciskā darbība, pēc tam jāpaziņo Veselības inspekcijai, kādus pakalpojumus paredzēts klientiem sniegt.
Kad ir reģistrēta saimnieciskā darbība, par to ir jāpaziņo Veselības inspekcijai.
To nosaka jau minētie MK noteikumi Nr. 693 “Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu”.
To, kā šo informāciju paziņot un kādas ir prasības dažādu pakalpojumu sniedzējiem, LV portālam skaidro Veselības inspekcijas sabiedrības veselības analītiķe Šarlote Hāznere un Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece.
Paziņošana Veselības inspekcijā notiek, aizpildot un iesniedzot paziņojuma veidlapu. Šajā speciālajā veidlapā jānorāda šādas ziņas: vārds, uzvārds, personas kods, pakalpojuma sniegšanas vietas (salona/kabineta) nosaukums u. c. Paziņojumā iekļaujamā informācija ir uzskaitīta MK noteikumu Nr. 693 pielikumā (tā arī ir paziņojuma veidlapa). Aizpildot veidlapu, jānorāda tie pakalpojumi, kurus paredzēts sniegt.
Veidlapā ir ietverti šādi pakalpojumi:
Paziņojumu var iesniegt: elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, kā arī portālā latvija.lv. Paziņojumu Veselības inspekcijai var iesniegt arī klātienē: Rīgā, Klijānu ielā 7.
Ja paziņojuma veidlapa ir jau izdrukāta un aizpildīta, tad to var atstāt inspekcijā 1. stāvā šim mērķim paredzētā īpašā pastkastē. Ja veidlapas nav, tad to var lūgt inspekcijā klātienē izdrukāt un turpat uz vietas aizpildīt. No pirmdienas līdz ceturtdienai (ieskaitot) klātienē no klientiem iesniegumus pieņem inspekcijas klientu apkalpošanas speciālists.
Inspekcija, saņemot paziņojumu, pārbauda, vai veidlapā korekti ir norādīta visa prasītā informācija. Ja ir neprecizitātes, tad jāveic labojumi. VI speciālistes norāda uz aizpildītajās veidlapās biežāk sastopamajām neprecizitātēm.
Iesniedzēji nereti aizmirst norādīt precīzu pakalpojumu sniegšanas vietas adresi, ierakstot tikai ielas nosaukumu. Kādreiz nav norādīts pakalpojums, jo nezina, kur norādīt tādu pakalpojumu, kas noteikumos nav minēts. Piemēram, uzskaitījumā nav minēta skropstu pieaudzēšana, tā jānorāda pie skaistumkopšanas. Tāpat, lai gan noteikumos ir prasība norādīt personas kodu, dažos gadījumos tas nav izdarīts.
Kad visa nepieciešamā informācija ir iesniegta, Veselības inspekcija jauno pakalpojumu sniedzēju (kā juridiskās, tā fiziskās personas) iekļauj skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju sarakstā.
Paziņošana ir pirmais solis. Turpmākās darbības saistītas ar prasībām, kas jāizpilda šajā darbā.
Skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanai ir noteiktas prasības, kas paredzētas klientu veselības drošībai.
Jau paziņošanas procesā Veselības inspekcija lūdz aizpildīt tā saucamo pašnovērtējuma anketu. Šajā anketā uzrādītas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās higiēnas prasības, lai pakalpojuma sniegšana būtu droša klientam no sabiedrības veselības aspekta. Respektīvi, anketa ir kā spogulis, kurā pakalpojuma sniedzējs var ieraudzīt sevi: saprast, vai viņa sniegtais pakalpojums un vide, kurā tas tiks veikts, ir atbilstošs normatīvajā regulējumā noteiktajam.
To, vai skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējs izpilda noteiktās higiēnas prasības, uzraudzīs Veselības inspekcija.
Visu pakalpojumu sniedzējiem, izņemot sertificētas ārstniecības personas, ir obligāts higiēnas apmācības kurss. Tāds ir jāiziet vienu reizi katros piecos gados. Sākot sniegt pakalpojumu, ir jau jābūt apliecinājumam par apmācību kursa sekmīgu pabeigšanu. Šo dokumentu inspekcijā nav jāiesniedz, taču tad, kad inspekcija pārbauda pakalpojumu sniedzējus viņu darba vietās, apliecība ir jāuzrāda.
Konkrētiem pakalpojumiem ir noteiktas arī specifiskas prasības.
Skaistumkopšanas pakalpojumiem (frizieris, manikīrs, pedikīrs, sejas procedūras, masāža) regulējums ir atrodams Ministru kabineta 2018. gada 9.oktobra noteikumos Nr.631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”.
Tetovētājiem jāpārzina un jāievēro MK 2015.gada 14.aprīļanoteikumi Nr. 182 “Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem”.
Prasības solārijiem ir noteiktas MK 2019. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 13 “Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai”.
Pirts un baseina pakalpojumu sniedzējiem prasības noteiktas Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlijā noteikumos Nr. 470 “Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem”.
Paziņojums par skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu nenozīmē iekļaušanu reģistrā. Būtiski izšķirt un izprast, ka reģistrs ir valsts oficiāli uzturēts reģistrs, kā, piemēram, Ārstniecības personu reģistrs, kurā var iekļaut tikai un vienīgi ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas. “Skaistumkopšanā nav reģistra, tas ir vienkāršs saraksts, kurā skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam, paziņojot par darbības uzsākšanu, nav jāsniedz informācija par izglītību,” skaidro Veselības inspekcijas speciālistes.
Savukārt, ja klienti rakstīs Veselības inspekcijai iesniegumus par iespējamajiem higiēnas pārkāpumiem, tad inspekcijas speciālisti, ierodoties pie pakalpojuma sniedzēja, prasīs uzrādīt arī izglītības dokumentus. Veselības inspekcija nevēros frizieri darbā un nevērtēs, cik pareizi vai varbūt aplam šķībi viņš nogriezis klientam matus. Pakalpojumu sniedzēji prasmes apgūst gan kā profesionālo izglītību, gan arī kā neformālo izglītību. Savukārt profesijas prestiža nodrošināšanai seko profesiju un amatu asociācijas. Inspekcija skatīs, piemēram, vai ir izstrādāts un tiek ievērots friziera instrumentu dezinficēšanas plāns.
Profesiju klasifikatorā ir iekļauta mazā grupa ar kodu “514 Frizieri, skaistumkopšanas darbinieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki”. Tajā noteikts, ka šiem speciālistiem jāiegūst pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.
Arodus var apgūt profesionāli tehniskajās skolas, koledžās, kā arī kvalifikācijas kursos.
Profesijas standartā pieejamas detalizētākas norādes uzdevumiem, prasmēm, zināšanām un kompetencēm. Standarti (frizierim, kosmētiķim u. c.) ir atrodami Valsts izglītības satura centra tīmekļvietnē norādē Profesiju standarti no 2017. gada.
Ne visiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem ir izveidots viņu profesijas standarts. Piemēram, tāda nav tetovētājiem.
Kosmētiķim ir profesijas standarts, bet tajā noteikts, ka “kosmētiķis ir sertificēta ārstniecības persona, kura risina sejas ādas un ķermeņa estētiskās problēmas, izmantojot dažādas manuālās un aparātu tehnikas, sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojums vizuālā izskata, fiziskās formas un pašsajūtas uzlabošanā”. Te var rasties neizpratne. Kas skaistumkopšanā ir kosmetoloģija?
Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir ārstniecības persona, kura ir ieguvusi pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību saskaņā ar akreditētu skaistumkopšanas speciālista kosmetoloģijā studiju programmu. Šī skaistumkopšanas speciālista kompetencē ir sejas un ķermeņa ādas apstrādes un kopšanas procedūru veikšana. Līdzīga kompetence ir arī kosmētiķim. Kosmētiķis ir ārstniecības persona, kura ir ieguvusi profesionālās vidējās izglītības diplomu vai profesionālās kvalifikācijas apliecību.
Savukārt skaistumkopšanā iekļautajam pakalpojumam – kosmētiskajām injekcijām (biorevitalizācija, mezoterapijas mikroinjekciju procedūras) – ir strikti noteikts gan tas, kurš šādas injekcijas var veikt, gan kādai ir jābūt speciālista kvalifikācijai (izglītībai).
Svarīgi, ka injekciju procedūras drīkst veikt kvalificēti speciālisti ar atbilstošu izglītību, piemēram, botulīntoksīna injekcijas vai filleri, kas ir komplicētas estētiskās medicīnas procedūras, drīkst veikt tikai ārsti, savukārt virspusējas injekciju procedūras, kā mezoterapija vai biorevitalizācija, drīkst veikt kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā.
Turklāt dažas procedūras drīkst veikt tikai ārsts un to var darīt tikai ārstniecības iestādē.
Noteikumos pie šiem trijiem pakalpojumiem ir norādīts, ka netiek sniegta ārstnieciskā masāža, ārstnieciskais manikīrs un ārstnieciskais pedikīrs. Kas to nosaka?
Labsajūtas masāžu var veikt skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējs. Ja skaistumkopšanas speciālists sola (respektīvi, masāžas aprakstā uzsver) ārstniecisku rezultātu, tad tā jau ir patērētāja maldināšana. Masāžu ar ārstniecisku efektu var veikt tikai ārstniecības persona, un tā ir ārstnieciskā masāža. Ja cilvēkam ir veselības problēmas, indikācijas, viņš ir vērsies pie ārsta, piemēram, cukura diabēta gadījumā viņam ir ģimenes ārsta vai cita speciālista norīkojums pie podologa, tad viņam šo procedūru veic ārstniecības persona ārstniecības iestādē. Šī procedūra var tikt iekļauta veselības apdrošināšanas polisē.
Podologs skaistumkopšanas salonā ir pašiniciēts pakalpojums labsajūtai, kad klients vēlas, lai profesionālis rūpīgāk apkopj pēdas, nokrāso nagus.
Veselības inspekcijas vadlīnijās skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem “Droši un higiēnas prasībām atbilstoši skaistumkopšanas pakalpojumi” skaidrotas higiēnas prasības un to izpilde, nosacījumi droša pakalpojuma sniegšanai, kabineta iekārtošana un darba piederumu apstrādes process. Vadlīnijas lejupielādējamas šeit.
Tajās detalizēti izklāstīti jautājumi, kurus jau minējām: prasības pakalpojumu sniedzēju kvalifikācijai; aseptikas principi; procedūru apraksti, piemēram, sejas un ķermeņa kosmētiskās procedūras, tajā skaitā grima uzklāšana; prasības telpām; darba vides uzturēšanas kārtība; darba piederumu apstrāde; 14 pielikumi, tajā skaitā sterilizatora tehniskās apkopes žurnāls. Materiāls ir plašs un izsmeļošs.
Tiesību aktos nav konkrēta regulējuma absolūti visiem iespējamiem labsajūtas pakalpojumiem, piemēram, jau minētajai skropstu pieaudzēšanai. Pēdējā laikā arī skaistumkopšanā arvien vairāk ienāk jaunas tehnoloģijas, aparāti.
Inspekcijas tīmekļvietnē ir sniegtas atbildes uz dažādiem jautājumiem par higiēnas prasībām skaistumkopšanā.
VI apstiprina, ka pakalpojumu sniedzēju skaits ir mainīgs. Sarakstu atjauno divas reizes mēnesī. Augusta otrajā pusē bija reģistrēti 13 374 pakalpojumu sniedzēji – 2443 juridiskās personas, 11 131 fiziskā persona. Gandrīz puse no visiem ir frizieri. Nākamā lielākā grupa ir manikīra, pedikīra meistari un skaistumkopšanas speciālisti.
Pandēmijas laikā, kad bija iespēja saņemt valsts atbalstu, reģistrēto pakalpojumu sniedzēju skaits gandrīz dubultojās. Līdz šim tas nav mazinājies.
Kontroles skaistumkopšanas salonos (kabinetos) tiek veiktas atbilstoši kārtējā gada inspekcijas uzraudzības plānam, kā arī tad, ja saņemtas sūdzības.
Pērn inspekcija bija veikusi 950 plānveida pārbaudes, šogad sešos mēnešos – 607 pārbaudes.
Biežākie pārkāpumi ir saistīti ar dokumentiem – nav aizpildīts vai arī nepilnīgi aizpildīts higiēnas plāns. Tas ir apjomīgs dokuments, taču to sagatavo tikai vienu reizi. Ja nāk klāt jauni pakalpojumi, tad tos plānā ir jāiekļauj, pierakstot klāt.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir noteikti vairāki pasākumi arī skaistumkopšanas uzņēmējdarbībai, piemēram, uzdevums definēt skaidru juridisko ietvaru skaistumkopšanas jomai.
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējs pirms paziņošanas Veselības inspekcijai uzņēmējdarbību jau ir reģistrējis, un tas uzliek nodokļu maksāšanas pienākumus, ko savukārt uzrauga un administrē Valsts ieņēmumu dienests. Par to – skaidrojuma otrajā daļā.
