Sabiedriskajā apspriešanā: Ārstniecības likuma grozījumi veselības aprūpes datu digitalizācijai un izmantošanai

Ceļā uz pacienta elektronisko veselības karti

Likumā iekļautais papildu regulējums balstīts uz Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029. gadam, kas apstiprināta Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta sēdē. Stratēģijas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, izmantojot digitālās veselības risinājumus.

Stratēģija vērsta uz veselības datu elektronizāciju un būtisku “papīra” medicīnisko dokumentu aprites samazināšanu, attīstot pacienta elektronisko veselības karti vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā par galveno veselības datu krātuvi, kurā apkopota informācija no visiem veselības aprūpes sniedzējiem, lai ārstniecības personas ātri un droši piekļūtu pacienta datiem neatkarīgi no ārstniecības iestādes, kas tos radījusi.

Likumprojektā iekļauti jauni termini, tostarp paskaidrots, kas ir digitālā veselība: rīki un pakalpojumi, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai uzlabotu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību veselības jomā.

Pacienta dati veselības informācijas sistēmā

Likuma XIV nodaļu (“Veselības informācijas sistēma”) paredzēts izteikt jaunā redakcijā “Pacienta veselības datu elektroniska apstrāde un veselības informācijas sistēma”. Tajā ir iekļautas plašas izmaiņas saistībā ar datu iegūšanu, izmantošanu un aizsardzību.

Šajā nodaļā likuma 78. pantu papildinās ar jaunām daļām, tostarp plānots noteikt, ka:

• ārstniecības iestādei neatkarīgi no sava juridiskā statusa un veselības aprūpes pakalpojuma apmaksātāja ir pienākums sniegt pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmai normatīvajos aktos par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu un medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību noteiktajā kārtībā;
• veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot pacienta veselības aprūpi, ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iepazīties ar  veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem par pacientu;
• ārstniecības iestāde pacienta veselības datu sniegšanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem var nodrošināt, izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, ko apliecina SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” izsniegta licence.

Likumprojekts nosaka arī “Latvijas Digitālās veselības centra” uzdevumus digitālās veselības politikas īstenošanā: attīstīt veselības informācijas sistēmu un elektroniskos pakalpojumus atbilstoši digitālās veselības politikai, nozares prioritātēm un lietotāju vajadzībām, lai nodrošinātu pacienta veselības datu pieejamību elektroniski, u. c.

Ārsti sistēmā pieejamos datus izmanto maz

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Veselības ministrijas rīcībā nav pētījumu par to, kāda ir ārstniecības personu ikdienas prakse E-veselības sistēmas* izmantošanā, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, bet var pieņemt, ka E-veselības sistēma galvenokārt tiek lietota, lai sniegtu datus – izrakstītu e-receptes, darbnespējas lapas, e-nosūtījumus, informētu par vakcināciju. Daudz retāk šī sistēma tiek izmantota, lai iepazītos ar tajā uzglabātajiem pacienta veselības datiem, kurus sniegušas citas ārstniecības personas.

Liela daļa ārstniecības iestāžu pacientu datus apstrādā ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās un ir integrējušas šīs sistēmas ar E-veselības sistēmu, nodrošinot atsevišķu datu (darbnespējas lapu, e-recepšu, vakcinācijas datu, laboratorisko izmeklējumu rezultātu, e-nosūtījumu, slimnīcu izrakstu) nodošanu E-veselības sistēmai.

Tomēr lielākoties netiek nodrošināti tādi sistēmu integrācijas risinājumi, lai ārstniecības persona ārstniecības iestādes informācijas sistēmā varētu piekļūt E-veselības sistēmā glabātajiem datiem, kurus sniegušas citas ārstniecības iestādes.

Tādējādi ārstniecības personām, lai tās piekļūtu E-veselībā pieejamajiem pacienta veselības datiem, kurus sniegušas citas ārstniecības iestādes, paralēli ārstniecības iestādes informācijas sistēmai jāizmanto e-veselības portāls.

Tas apgrūtina piekļuvi datiem, jo jāizmanto divas informācijas sistēmas. Nepilnīgi dati, pat ja tie ir pieejami, bet netiek izmantoti, var pasliktināt veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti un palielināt dubultā finansējuma risku (piemēram, pacients var tikt atkārtoti nosūtīts uz pakalpojumu, kas jau pirms kāda laika saņemts), uzskata Veselības ministrija.

Ārstniecības likumā – arī soļi ēnu ekonomikas mazināšanai

Veselības ministrija norādījusi, ka likumprojekts izstrādāts arī tādēļ, lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam pasākumu, kas paredz ierobežot vārda “klīnika” un citu vārdu, kuri var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantošanu uzņēmumu nosaukumos, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā norādīts, ka tādējādi tiks nodrošinātas patērētāju tiesības saņemt objektīvu informāciju par pakalpojuma sniedzēju, mazinot nepareizas izvēles riskus, kas saistīti ar maldinošu pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukumu.

Šis pasākums plānā iekļauts, lai izskaustu patērētāju maldināšanu skaistumkopšanas pakalpojumu jomā, jo ir konstatēts, ka uzņēmumi, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, piemēram, tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, kuri nav ārstniecības pakalpojumi, savu uzņēmumu/struktūrvienību/filiāļu nosaukumos, tai skaitā izkārtnēs un reklāmās, mēdz izmantot arī tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, piemēram “klīnika” u. c., un tādējādi maldināt patērētāju par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu.

Tāpēc ar grozījumiem tiks papildināts Ārstniecības likuma 55. pants, nosakot: komersanta nosaukumā (firmā) vai tā izkārtnē nedrīkst ietvert maldinošu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums.

Veselības ministrija paskaidrojusi, ka daļa likumprojekta pantu stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, bet daļa – vēlāk.

Pārejas noteikumos likumprojektā, piemēram, paredzēts, ka 2028. gada 1. janvārī stājas spēkā Ārstniecības likuma 78. panta sestā daļa, kurā noteikts, ka ārstniecības iestāde datu nodošanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem var nodrošināt, izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, ko apliecina “Latvijas Digitālās veselības centra” izsniegta licence.

Lai paredzētu laiku noteikumu pieņemšanai, likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas noteic, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 30. decembrim izdod noteikumus par:

1. obligātajām drošības un tehniskajām prasībām pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kuras ir integrētas ar veselības informācijas sistēmu;
2. pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licencēšanas kārtību.

* ^{No likumprojekta anotācijas: vārdu “e-veselība” Latvijā parasti saista ar konkrētu valsts informācijas sistēmu – vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu –, tādēļ termins “e-veselības politikas īstenošana” var tikt nepareizi interpretēts, attiecinot to tikai uz vienu konkrētu informācijas sistēmu (vai tikai uz e-veselības portālu www.eveseliba.gov.lv), kas neatbilst patiesībai, jo termins “e-veselības politika” tiesību aktos ir pastāvējis, jau pirms tika izveidota vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma, kas saīsināti tiek saukta par “e-veselību”, no kā secināms, ka jau sākumā ar terminu “e-veselības politika” tiesību aktos tika saprasta nevis konkrēta valsts informācijas sistēma, bet gan veselības nozares digitalizācija plašā nozīmē.}