Ēnu ekonomika sūta greizu signālu sabiedrībai

Kāda ir investoru interese par Latviju gan ēnu ekonomikas, gan ģeopolitikas kontekstā?  

Atkarībā no potenciālā investora izcelsmes valsts un informētības līmeņa pieejas mēdz būt dažādas. Investoriem no tālākām valstīm bažas ir lielākas nekā Eiropas Savienībā, kur sapratne par Krievijas apdraudējumu ir niansētāka. Protams, nedrošība pastāv, bet tā ir arī Ziemeļvalstīs – Somijā, Zviedrijā.  

Vienlaikus pieejas atšķiras pēc nozarēm. Ir pavisam “baltās” nozares, piemēram, kredītiestādes vai apdrošināšanas un IT joma.

Savukārt citas nozares nepavisam nav “gaišas”, piemēram, būvniecība. Par to ārvalstu investori interesējas ļoti maz vai pat vispār neinteresējas.  

Kopumā mūsu valsts ir pievilcīga ārvalstu investoriem, bet investīciju pieaugums nav tāds, kādu gribētu sagaidīt. Jāizdara ļoti daudz mājasdarbu, tostarp jāierobežo ēnu ekonomika. Tāpat jāmazina birokrātiskie šķēršļi.  

Varu uzskaitīt dažas problēmas cīņā ar ēnu ekonomiku – nekonsekvence tiesību aktu piemērošanā, neuzticēšanās likuma varai, nesodāmības apziņa tiem, kas rīkojas prettiesiski. Visi šie vēstījumi ārvalstu investoriem ir zināmi.  

Pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” liecina, ka 2023. gadā ēnu ekonomika Latvijā veidojusi 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir samazinājusies par 3,6% procentpunktiem, pārtraucot vairāku gadu negatīvo tendenci. Vai augstais ēnu ekonomikas līmenis kavē ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā? 

Atšķirības ir redzamas nozaru griezumā. Cik ārvalstu investoru redzam būvniecībā? Ļoti maz, salīdzinot ar citām jomām.  

Ārvalstu investorus būvniecības nozare neinteresē tieši tāpēc, ka tajā ir ļoti augsts ēnu ekonomikas īpatsvars.  

Vai ir izdevies ierobežot ēnu ekonomiku? 

Ļoti būtiski ir lūkoties ilgtermiņā. Ja viena gada griezumā vērojams neliels samazinājums, tad tas nenozīmē, ka arī turpmāk līkne ies uz leju. 

Analizējot datus ilgākā laika periodā, aina, kas paveras, nav pozitīva. 2012. gadā vai 2015.–2017. gadā ēnu ekonomikas rādītāji bija labāki.

Diemžēl līkne pēc tam ir gājusi uz augšu. To, vai ir sasniegts lūzuma punkts, varēsim vērtēt ilgākā laika posmā. 

Ārvalstu investoru padome, kas ir viens no valdības sociālajiem partneriem, aktīvi piedalījās Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam izstrādē. Kā vērtējat šo plānu? 

FICIL uzskata, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem ēnu ekonomikas ierobežošanas plāniem jaunajā dokumentā paredzētais pasākumu kopums ir daudz efektīvāks. Plāna sagatavošanas laikā dažas organizācijas mēģināja mazināt tā efektivitāti, piemēram, saistībā ar grozījumiem Darba likumā, kas paredz algas izmaksu bezskaidrā naudā kā primāru un prioritāru.

Ņemot vērā, kāds spiediens tika izjusts plāna sagatavošanas laikā, šis ir labākais dokuments, kas vispār valstiski līdz šim ēnu ekonomikas apkarošanā ir izstrādāts. Galvenais, lai Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumi tiktu īstenoti. Šobrīd par to ir pārliecība.   

Loks tiešām savelkas, situācijas pārraudzība ir stingrāka nekā jebkad iepriekš.  

Saskaņā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olgas Bogdanovas teikto šobrīd 48% plāna ir izpildīti vai izpildes procesā. 

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns nav uztverams kā kaut kas izolēts. Tas ir centrālais dokuments ēnu ekonomikas ierobežošanai, bet atbildīgās iestādes pašas var īstenot dažādus citus pasākumus, kas mazina ēnu ekonomikas apmēru.  

Plāns parāda lielos virzienus – svarīgi, ar kādu saturu tie tiks piepildīti.  

Plānā noteiktais mērķis līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru par 1% no iekšzemes kopprodukta, t. i., līdz 18,9%, nav pietiekami ambiciozs, bet vienlaikus pirmo reizi vispār ir noteikts konkrēts mērķis. 

Kurus risinājumus uzskatāt par visefektīvākajiem ēnu ekonomikas apkarošanai?  

Iepriekšējos plānos īsti nav bijis politiskās gribas tiešām būtiski ierobežot ēnu ekonomiku, pasākumi bijuši ļoti fragmentāri un ar nelielu ietekmi. Te ķeram frizierus, te dodamies uz autoservisiem. Bet ne jau šīs ir jomas, kas visbūtiskāk ietekmē ēnu ekonomikas apmēru un rada lielākos neiegūtos līdzekļus.  

Vēršoties tikai pret konkrētām nozarēm, citām savukārt rādām, ka tās var uzelpot: tagad jūs drīkstat darboties, kā vien vēlaties, jo ķers frizierus un autoservisu darbiniekus! 

Tāpēc pozitīvi, ka jaunajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā beidzot ir pieņemti vairāki horizontālie pasākumi – neatkarīgi no nozares tie ir universāli piemērojami visiem.  

Piemēram, šie horizontālie pasākumi palīdzēs efektīvāk cīnīties ar aplokšņu algām, kas ir ļoti nozīmīga ēnu ekonomikas daļa (2023. gadā nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu algas” veidojušas 48,2% no ēnu ekonomikas apjoma – red.). 

Ļoti svarīgi ir topošie Darba likuma grozījumi, saskaņā ar kuriem prioritāri un primāri darba alga izmaksājama bezskaidrā naudā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) redzēs uzņēmumus, kuri turpinās izmaksāt darba algu skaidrā naudā, un varēs uzdot jautājumus, kāpēc tā, kā arī saprast, kas vispār notiek šādos uzņēmumos. 

Izmaksāt algu skaidrā naudā – praktiski vajadzības tam nav. Esam dzirdējuši argumentus par bankomātu nepieejamību, kontu neesamību bankās. Bet dati ir ļoti skaidri: Latvijā 93% pilngadīgo iedzīvotāju ir konts bankā, tiek nodrošināta pieejamība bankomātu tīklam. Vidēji 42% banku klientu neizņem skaidru naudu vispār. Tātad nepieciešamība pēc skaidras naudas nemaz nav tik liela.

Vidēji 30% banku klientu izņem līdz 200 eiro mēnesī, piemēram, lai iepirktos tirgū. Ja cilvēks saņem ienākumus bankas kontā un vairākus mēnešus izņem tūkstošiem eiro skaidrā naudā, tad tas nozīmē, ka viņš, visticamāk, norēķināsies par kādiem remontdarbiem vai citiem pakalpojumiem, par kuriem būtu maksājami nodokļi.  

Horizontālajiem pasākumiem ir būtiska nozīme. Runa galvenokārt ir nevis par skaidrās naudas ierobežošanu, bet gan tās uzraudzību – kur šī nauda uzrodas, kā tiek tērēta un kāpēc.  

Skaidrs, ka ēnu ekonomika lielā mērā slēpjas skaidrajā naudā. Cilvēki “uz rokas” maksā remontdarbu, būvdarbu, dažādu pakalpojumu veicējiem.  

VID sācis nosūtīt vēstules tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru bankas konta apgrozījums būtiski pārsniedz deklarētos ieņēmumus – vismaz par 20 000 eiro gadā jeb 1660 eiro mēnesī. Šādus brīdinājumus saņems 70 000 cilvēku. Kā vērtējat šādas aktivitātes? 

Nav jau tā, ka šīs vēstules tiek izsūtītas pirmo gadu. Kampaņas vēriens un redzamība šogad ir lielāka tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jauna, jaudīga vadītāja, ļoti apņēmības pilna ierobežot ēnu ekonomiku. 

Šīs kampaņas mērķis ir uzzināt, saprast, analizēt, kāpēc bankas konta apgrozījums būtiski pārsniedz deklarētos ieņēmumus. Nākamgad februārī VID plāno nākt klajā ar savām atziņām.  

FICIL regulāri, ik mēnesi, tiekas ar VID vadību, pārrunājam dažādus jautājumus, arī tos, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ierobežošanu.

Uzskatām, ka VID šīs kampaņas laikā varētu izrādīt vairāk empātijas un sniegt precīzāku informāciju vēstuļu saņēmējiem – kas viņiem būtu jādara, kas sekos pēc noteiktām darbībām. Bet kopumā kampaņa ir atbalstāma. 

Otrs šīs aktivitātes mērķis ir apzināt, vai būtu nepieciešams ieviest ikgadējo vispārējo ienākumu deklarēšanu vai citus pasākumus. 

Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumiem ir izvērtēt, vai pašreizējai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir vajadzīgi papildinājumi, kas mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu nodokļu nomaksu, bet vienlaikus nepalielinātu administratīvo un birokrātisko slogu. 

Katru gadu, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par attaisnotajiem izdevumiem, gada ienākumu deklarāciju iesniedz vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju. Tātad puse sabiedrības jau labprātīgi iesniedz šādu deklarāciju. 

Līdzīgi būtu arī ar vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, kas tiktu attiecināta gandrīz uz visiem iedzīvotājiem, pieļaujot atsevišķus izņēmumus. 

Patlaban nekur nav apliecinājuma tam, ka deklarācijā uzrādītie ienākumi tiešām ir visi konkrētā cilvēka ienākumi. Iespējams, tie ir tikai 50% no reālajiem ienākumiem.  

Ja tiktu ieviesta vispārējā ienākumu deklarācija, tad iedzīvotājiem vajadzētu apliecināt, ka uzrādītie ienākumi ir vienīgie. Tādējādi cilvēks uzņemtos atbildību pret valsti un parādītu, ka nestrādā nelegāli vēl citos darbos.  

Šāda kārtība ir daudzās civilizētās valstīs, piemēram, Ziemeļvalstīs. Vispārējā ienākumu deklarēšana tiek uzskatīta par pašsaprotamu. Ja viss ir godīgi, tad ko slēpt? 

Protams, vispārējās ienākumu deklarēšanas gadījumā nepieciešams ārkārtīgi augsts datu automatizācijas līmenis, tāpat dokumenta aizpildīšanai ir jābūt pēc iespējas vienkāršākai. 

Ir noteiktas trīs prioritārās nozares, kurās jāmazina ēnu ekonomika, – būvniecība, veselības aizsardzība un tirdzniecība. Vai tās, jūsuprāt, ir galvenās nozares, kurās ir augsts ēnu ekonomikas līmenis? 

Protams, šīs nav vienīgās nozares, kur valda ēnu ekonomika. Varētu runāt arī par transporta nozari, lauksaimniecību, būvmateriālu ražošanu. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam mērķis nav bijis ietvert jebkuras nozares, kurās ir kāda daļa ēnu ekonomikas. Tika izvēlētas nozares, kurās ir saskatītas visasākās problēmas. 

Plānā ir daži pasākumi, par kuriem var uzdot jautājumus. Piemēram, FICIL 2023. gadā norādīja, ka lielākā daļa privātā sektora būvniecības notiek “ēnā”. Mazāko daļu šī sektora būvniecības finansē kredītiestādes.

Ne būvatļaujas izsniegšanas brīdī, ne būves ekspluatācijas nodošanas laikā nav jāpierāda, no kurienes iegūti finanšu līdzekļi. 

Plānā ir noteikts, ka būvniecības informācijas sistēmā (BIS) privātpersonai būs jāiesniedz informācija par plānoto finansējuma izcelsmi būvdarbiem. Normatīvais akts būs jāizstrādā līdz 2025. gada beigām. Kāpēc ir runa tikai par privātpersonu? Ļoti liela šīs problēmas daļa ir saistīta ar projektu attīstītājiem, maziem uzņēmumiem, kurus izveido konkrētam būvniecības projektam, piemēram, rindu māju būvniecībai. Pēc projekta pabeigšanas uzņēmumu likvidē vai tas ir neaktīvs. 

Ja normatīvajos aktos iekļaus nosacījumu, ka plānotā finansējuma izcelsme BIS jānorāda tikai privātpersonām, tad šis risinājums mērķi – mazināt ēnu ekonomiku būvniecībā – nesasniegs. 

Turklāt kāpēc nodokļu kontrole un finansējuma izcelsme ir sasaistīta ar BIS? Tā nav būvniecības procesa sastāvdaļa. Līdz ar to būs rūpīgi jāseko līdzi, kā šis pasākums tiks ieviests, kā tajā iesaistīs VID, Finanšu izlūkošanas dienestu. 

Ārvalstu investori pirms dažiem gadiem ir ieteikuši ieviest vienotu pārvaldību ēnu ekonomikas apkarošanai un samazināšanai, Finanšu ministrijai uzņemoties galvenās koordinētājas un atbildīgās lomu. Vai ir ieviesta vienota pārvaldība? 

Šis jautājums ir iekļauts FICIL aktuālajās, 2024. gada septembra, rekomendācijās. Ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam, Finanšu ministrija ir noteikta par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. Bet tālāk plānā tiek runāts par konkrētām atbildīgajām institūcijām atbilstoši noteiktajiem pasākumiem. 

Ja kāda iestāde vēlētos sabotēt vienu no plāna punktiem, tad Finanšu ministrijai nav tādu asu zobu, nav normatīvi nostiprināta pilnvarojuma, lai varētu likt kādai institūcijai kaut ko darīt. Mūsuprāt, ministrijai vajadzētu šādu mandātu.

Ja būtu viena atbildīgā iestāde un attiecīgs pilnvarojums, tad par ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna ieviešanas efektivitāti rastos lielāka pārliecība.  

Pirms dažiem gadiem FICIL uzsvēra, ka cieša sadarbība starp valsts un privāto sektoru var palīdzēt novērst nodokļu nemaksāšanu. Vai tas ir noticis? 

Kopumā jā, formāti sadarbībai ir dažādi. Viens no pasākumiem ir veicināt ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarēs. Tā ir uzņēmēju organizāciju iesaiste. 

Sadarbība var notikt arī citos formātos, piemēram, uzņēmēju organizācijām tiekoties ar atbildīgajām iestādēm un diskutējot par efektīvākajiem konkrētu jautājumu risināšanas veidiem. 

FICIL pie iestādēm dodas ar datiem par konkrētām prettiesiskām darbībām, kam pievērst uzmanību. Tādā veidā apmaināmies ar informāciju un var efektīvi novērst konkrētas problēmas.  

Lai veidotu politiku, pieņemtu lēmumus un izvērtētu, vai notiek prettiesiskas darbības, ir jāizprot procesi.  

Ēnu spēlētāji manipulē ar datiem un cilvēkiem, kuri nezina, kā nozares funkcionē, piemēram, kā ražo konkrētus būvmateriālus, kādas izejvielas un cik daudz to ir nepieciešams, cik tās maksā utt. Ēnu darboņi to ļaunprātīgi izmanto. Viņi mēģina kontrolējošās institūcijas “aptīt ap pirkstu”. Lai uzraudzību un kontroli varētu kvalitatīvi īstenot, ir jāsaprot uzraugāmās jomas. 

Esat teikusi, ka sabiedrība neapzinās patieso ēnu ekonomikas kaitīgumu un plašo ietekmi uz dažādām sfērām (piemēram, tā veicina negodīgu konkurenci, samazina aplokšņu algu saņēmēju sociālo aizsardzību). Par kādiem blakusefektiem būtu jādomā saistībā ar ēnu ekonomiku? 

Ēnu ekonomiku var raksturot kā dzīvošanu uz citu rēķina vai parazitēšanu. Parasti aprobežojamies ar tādu pavisam primitīvu līmeni, ka, lūk, nav nodokļu ieņēmumu, zaudējam ieguldījumus valsts un sabiedrības labklājībā – veselības aprūpē, infrastruktūrā u. tml. 

Negodīgas konkurences dēļ netiek piesaistītas jebkāda veida investīcijas, arī ārvalstu. Ja nozarē ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, tad uzņēmumam, kas maksā visus nodokļus, konkurēt ir grūti.

Piemēram, “SCHWENK Latvija” augstās ēnu ekonomikas dēļ transportbetona nozarē vispār nestrādā privātmāju segmentā, jo nav iespējams konkurēt ar tirgus dalībniekiem, kuri nemaksā darbaspēka nodokļus un pārdod savu produkciju bez pievienotās vērtības nodokļa.  

Ēnu ekonomika sabiedrībai sūta greizu signālu par to, kas ir vērtība. Lūk, ja šmaucamies, tad pelnām! Tā nav iespējama ilgtspējīga attīstība. 

Svarīga ir ienākumu nevienlīdzība. Ar aplokšņu algām var potenciāli nopelnīt vairāk šodien, bet legālajā ekonomikā nodarbinātie nes nodokļu slogu. Kā būs ilgtermiņā? Godīgie nodokļu maksātāji maksās negodprātīgiem spēlētājiem pensijas.  

Ēnu ekonomika samazina arī ekonomikas izaugsmi, izkropļo ekonomikas statistiku. Dati neatbilst realitātei: nevar izdarīt pareizus secinājumus, balstoties nepareizos datos. 

Tas ir arī kaitējums videi un klimatam. Ēnu ekonomikas spēlētāji, kas darbojas nozarēs ar ietekmi uz vidi un klimatu, nemēra savu negatīvo ietekmi, nemazina to, veicina piesārņojumu, neatbilstošu rīcību ar dabas resursiem, vides degradāciju. 

Tāpat ēnu ekonomikā nodarbinātie nav aizsargāti.  

Nevienam īsti nerūpēs, vai tiek izmantoti individuālie aizsardzības līdzekļi, kāda ir darbinieku labbūtība, aplokšņu algas liegs piekļuvi dažādiem pabalstiem u. c. Protams, pensijas būs mazas, jo netiek maksāti nodokļi. 

Ēnu ekonomikā strādājošie izkropļo sociālo palīdzību. Iespējams, cilvēki, kuri ir godīgi, bet ar visai zemiem ienākumiem, šo palīdzību nesaņem.

Kamēr tie, kuriem tiek maksāta aplokšņu alga, kvalificējas kā maznodrošinātie un saņem palīdzību no valsts.

Ēnu ekonomika rada nepareizu priekšstatu par to, kam ir vajadzīga palīdzība. 

Tāpat ēnu ekonomika apdraud arī patērētājus, proti, nelegālajā ekonomikā radītie produkti un pakalpojumi var neatbilst drošības un kvalitātes standartiem, pakļaujot patērētājus riskam. 

Visbeidzot – augsts ēnu ekonomikas īpatsvars novājina likuma varu un samazina sociālo uzticēšanos: rodas neticība pārvaldei, tās spējai nodrošināt taisnīgumu, neatbilstības kultūra kā pašsaprotamība. “Ēnā” ir daudz vieglāk legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, īstenot korupciju, kontrabandu un veikt citas prettiesiskas darbības.