Lai ierobežotu aplokšņu algu maksājumus un VID varētu novērtēt un novērst šos ēnu ekonomikas riskus, darba devējiem būs jāsniedz informācija par to, ka darbiniekam alga tiek maksāta skaidrā naudā, nevis pārskaitīta uz kontu.
FOTO: Freepik.
No nākamā gada 1. jūlija darba devējiem, kuri darbiniekiem algu izmaksā skaidrā naudā, par to būs jāizdara atzīme darba devēja ziņojumā Valsts ieņēmumu dienestam.
To paredz Ministru kabineta (MK) 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, ko ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja valdība, izskatot ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus.
MK noteikumi Nr. 827 papildināti ar jaunu 33.2 punktu: “Ja darba ņēmējam darba ienākumus izmaksā skaidrā naudā, darba devējs izdara atzīmi darba devēja ziņojuma (3. pielikums) 16. ailē.” Izmaiņas noteikumos stājas spēkā 12. oktobrī, bet konkrētā prasība ir saistoša no 2025. gada 1. jūlija.
Šī norma noteikumos iekļauta pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai izpildītu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam” 1.2.2. pasākumu, kurš paredz noteikt darba devējam pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.
Ņemot vērā aplokšņu algu lielo īpatsvaru ēnu ekonomikā, ir izstrādāts tiesiskais regulējums, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, pēc kuriem būtu iespējams indikatīvi konstatēt aplokšņu algu maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, sēdē informējot par sagatavotajiem grozījumiem, norādīja, ka neviens normatīvais akts pašreiz neparedz darba devējam pienākumu norādīt informāciju par to, vai darba alga tiek izmaksāta skaidrā vai bezskaidrā naudā.
Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam nav precīzas informācijas par tiem darba ņēmējiem, kuri algu saņem skaidrā naudā. Tāpēc darba devējam ziņojumā tas būs jāatzīmē. Savukārt darba devējiem, kas darba samaksu izmaksā tikai bezskaidrā naudā, nekas papildus nebūs jānorāda vai jāatzīmē. Tā kā šis tiesību akts pozitīvi ietekmē budžeta ieņēmumus, noteikumu grozījumi tiek skatīti kopā ar nākamā gada budžeta paketi.
Ar grozījumiem tiek precizēts noteikumu 8.2. apakšpunkts, kas paredz, ka darba devējiem, kuri darbiniekam piešķirs aprūpētāja atvaļinājumu, par šādu prombūtni būs jāpaziņo, norādot tam paredzētos darba ņēmēja kodus. Noteikumu 8.2. punkts papildināts, lai Latvija kā dalībvalsts varētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvu 2019/1158/ES par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem.
Ziņas, kas darba devējam jāiesniedz par darba ņēmējiem, tiek papildinātas ar jaunu kodu, kas nodrošinās iespēju nodalīt un uzskaitīt darba ņēmējus, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums.
Valdība ārkārtas sēdē 10. oktobrī izskatīja un atbalstīja vēl divus likumprojektus no valsts budžetu pavadošās likumprojektu paketes.
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā nosaka jaunas autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes likmes, kas pašreiz ir zemākas nekā pārējās Baltijas valstīs.
Kā skaidroja satiksmes ministrs Kaspars Briškens, jaunās nodevas – maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu – motivēs izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Līdzekļi, ko tādējādi paredzēts iegūt, akūti nepieciešami ceļu finansēšanai.
Likme ir atkarīga no kravas transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva pilnās masas, CO2 emisiju daudzuma.
Tāpat likumā paredzēts mainīt nodevas samaksas kontroli – līdztekus Valsts policijai to uzraudzīs Valsts robežsardze.
Plašāk par tēmu >>
Ar likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” tiek sakārtots regulējums tam, kā pašvaldības var piesaistīt ne tikai Valsts kases, bet arī kredītiestāžu aizdevumus, lai nodrošinātu sev plašākas aizdevēju izvēles iespējas, kā arī nodrošinātu kredītiestādēm iespēju sniegt kreditēšanas pakalpojumus pašvaldībām to izstrādāto pirmsskolas izglītības iestāžu, skolu, ceļu, ielu un tiltu investīciju projektu īstenošanai vai citiem ikgadējā valsts budžeta likumā paredzētajiem aizdevuma mērķiem.
Plašāk par tēmu >>
Tiesību aktu projekti ir iekļauti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
