Grozījumi likumā salāgos autoceļu lietošanas nodevas sistēmu Baltijas valstīs, jo šobrīd Latvijā šī nodeva ir viszemākā, tādēļ nepieciešams noteikt to līdzvērtīgu citām Baltijas valstīm. Palielinātā ALN dos iespēju finansēt ceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, veicinot autoparka nomaiņu, motivējot izvēlēties augstākas efektivitātes un zemu emisiju transportlīdzekļus.
Pieaugot būvniecības izmaksām, ieņēmumi no ALN nespēj kompensēt izmaksas autoceļu bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi. Izmaksas 2023. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir lielākas par vairāk nekā 40%, tāpēc nepieciešams noteikt jaunas likmes. Piemēram, palielinot ALN likmes, jau 2025. gadā iespējams papildus iekasēt aptuveni 25 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt Daugavpils A6 šosejas 20 kilometrus garā posma Nīcgale-Daugavpils atjaunošanai.
Veicot izmaiņas likumā, SM ņēma vērā arī “Zemnieku saeimas” lūgumu noteikt jaunu likmes periodu – deviņi mēneši – , tādējādi palīdzot atbrīvot gan nodevas iekasētājus, gan pircējus no administratīvā sloga.
Tāpat likumā ir izmaiņas arī attiecībā uz nodevas iegādāšanās kontroli – līdztekus valsts policijai to kontrolēs Robežsardze.
ALN celšana ir vērsta arī uz energoefektivitātes veicināšanu un maksas principa piemērošanu saskaņā ar Zaļā kursa mērķiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, jābūt virzībai uz transportlīdzekļiem, kas rada iespējami mazāku piesārņojumu, tādēļ jārada priekšrocības šo transportlīdzekļu īpašniekiem attiecībā pret mazāk videi draudzīgiem, tādēļ nepieciešams noteikt zemākas nodevu likmes transportlīdzekļiem, kas nodara mazāku kaitējumu apkārtējai videi. Tas veicinās modernāku un līdz ar to energoefektīvāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Minētie grozījumi prezentēti un pārrunāti 2024. gada 14. augusta Autoceļu padomes sēdē, kurā piedalījās pārstāvji no Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”, Latvijas Automoto biedrības un citi nozares eksperti.
