Lēmumi par iespējamām izmaiņām braukšanas maksas atvieglojumu sistēmā nav pieņemti. Savukārt, ja šāds lēmums nākotnē tiktu pieņemts, risinājumi izstrādājami sadarbībā ar Labklājības ministriju un citām organizācijām, un izmaiņas varētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada vidū.
“Mēs uzklausām un augstu vērtējam sociālo partneru un sabiedrības paustos viedokļus. Satiksmes ministrijas ieskatā braukšanas maksas atvieglojumu pārskatīšana būtu tikai galējais risinājums. Vienlaikus mums jānodrošina ilgtspējīga un finansiāli stabila sabiedriskā transporta sistēma visā valstī, ievērojot valsts budžeta iespējas. Tāpēc kopā ar iesaistītajām pusēm jāmeklē risinājumi, kas ļautu saglabāt atbalstu pasažieriem un vienlaikus nodrošinātu kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus visā Latvijā,” norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Bērziņš.
Ministrija uzsver, ka mobilitāte daudziem iedzīvotājiem, īpaši sociāli mazaizsargātajām grupām, nav izvēle, bet nepieciešamība. Tāpēc, vērtējot iespējamos risinājumus, ir būtiski ņemt vērā ne tikai braukšanas maksas atvieglojumus, bet arī sabiedriskā transporta pieejamību, reisu skaitu un biļešu cenas.
Sociālie partneri diskusijā pauda bažas par iespējamām izmaiņām braukšanas maksas atvieglojumu sistēmā, uzsverot, ka primāri būtu jārod papildu finansējums valsts budžetā, lai saglabātu līdzšinējo atbalsta sistēmu.
Lai tālāk virzītu informatīvo ziņojumu, Satiksmes ministrija papildinās dokumentu ar saņemtajiem komentāriem un viedokļiem. Mērķis ir sagatavot sabiedrības interesēm un valsts budžeta iespējām atbilstošus risinājumu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai no 2027. gada. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas iespējamās izmaiņas atvieglojumu sistēmā tiks rūpīgi izvērtētas un apspriestas sadarbībā ar Labklājības ministriju un citām iesaistītajām ministrijām, pašvaldībām, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, lai rastu sociāli taisnīgāko un sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons”, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento”, Latvijas Neredzīgo biedrības, biedrības “Dzīvības koks”, biedrības “Terēze”, biedrības “Pilsēta cilvēkiem”, kā arī citu nevalstisko organizāciju un pacientu organizāciju pārstāvji.
Papildu informācija
Satiksmes ministrijas un VSIA “Autotransporta direkcija” izstrādātajā informatīvajā ziņojumā izvērtēti trīs varianti sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai un finansēšanai nākamajos četros gados.
Pirmais variants paredz pakalpojumu nodrošināšanu tikai esošā bāzes finansējuma ietvaros. Tas prasītu būtisku reģionālo autobusu maršrutu tīkla samazināšanu, dzelzceļa pārvadājumu apjoma mazināšanu, ievērojamu biļešu cenu pieaugumu un izmaiņas braukšanas maksas atvieglojumu sistēmā. Satiksmes ministrijas vērtējumā šāds variants būtiski pasliktinātu sabiedriskā transporta pieejamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos. Tas varētu radīt īstermiņa ietaupījumus, bet pasliktinātu darbavietu, izglītības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu sasniedzamību.
Otrais variants paredz saglabāt esošo reģionālo autobusu un vilcienu pārvadājumu tīklu, palielināt biļešu cenas vidēji par 10% un pārskatīt braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu, nosakot maksimālo valsts atbalstu 70% apmērā no braukšanas maksas. Šim variantam nepieciešams papildu finansējums 10 miljonu gadā. Šāds risinājums ļautu saglabāt sabiedriskā transporta pieejamību, tostarp arī reģionos.
Trešais variants paredz saglabāt esošo pārvadājumu tīklu, vidēji par 10% palielināt biļešu cenas, vienlaikus saglabājot pašreizējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu. Šis risinājums vismazāk ietekmētu pasažierus un sabiedriskā transporta pieejamību, taču tam nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums aptuveni 15 miljoni eiro gadā. Satiksmes ministrija šo risinājumu uzskata par vēlamāko.
Neatkarīgi no tā, kurš variants tiks izvēlēts, Satiksmes ministrija turpinās sabiedriskā transporta digitalizāciju, bezskaidras naudas norēķinu un vienotās biļešu sistēmas ieviešanu, pasažieru plūsmas uzskaites pilnveidošanu, autobusu un vilcienu satiksmes, kā arī skolēnu pārvadājumu ciešāku integrāciju, autoostu darbības pārskatīšanu u. c. Šie pasākumi palīdzēs palielināt ieņēmumus, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus.
