Izmaiņas finanšu jomā 2025. gadā

Finanšu ministrija apkopojusi izmaiņas, kuras paredz grozījumi attiecīgajos likumos.

Grāmatvedības un revīzijas joma

• Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi

Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas faktoriem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības jautājumi, ir izstrādāti vairāki likumi, proti, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie likumi, kuros veikti grozījumi:

• Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā;
• Grāmatvedības likumā;
• Finanšu instrumentu tirgus likumā;
• Kredītiestāžu likumā;
• Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā;
• Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā;
• Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā;
• Privāto pensiju fondu likumā;
• Revīzijas pakalpojumu likumā.

Minētie likumi Saeimā pieņemti 2024. gada 26. septembrī un stājušies spēkā 17. oktobrī.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums nosaka likuma subjekta (uzņēmuma) pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavojams) kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj konkrētā uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtspējas ziņošanas standartiem.

Likuma prasības tiek ieviestas pakāpeniski, un ar 2025. gada 1. janvāri pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz visām lielajām sabiedrībām, uz kurām iepriekš vēl neattiecās prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu. Savukārt sabiedrībām, kam jau bija pienākums sagatavot nefinanšu paziņojumu, 2025. gadā iesniedzot gada pārskatu par 2024. gadu, ilgtspējas ziņojumam jābūt iekļautam vadības ziņojumā.

• Ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumu sniedzēji

Ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā noteikts, ka, sākot ar 2025. gadu, lai sniegtu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus, zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām:

• Jāsaņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas piešķirtās tiesības attiecīgo pakalpojumu sniegšanai un jābūt reģistrētām Zvērinātu revidentu reģistrā un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.
• Jāievēro Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdotais 3000. Starptautiskais apliecinājuma uzdevumu standarts (SAUS) “Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude”. Standarta ievērošana minētā apliecinājuma pakalpojuma uzdevuma veikšanai ir līdz dienai, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas pieņemtie ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standarti, tātad līdz 2026. gada 1. decembrim. Ilgtspējas ziņojuma vienotā elektroniskā formāta un ilgtspējas ziņojumā satura atbilstības iXBRL iezīmētajai informācijai ar ESRS XBRL Taksonomijas regulu pārbaudi varēs veikt, kad būs stājušās spēkā Eiropas Savienības vienotās ilgtspējas ziņojuma iezīmēšanas (marķēšanas) tehniskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Komisijas deleģēto tiesību aktu, ar kuru groza regulu (ES) Nr. 2019/815.
• Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniedzēji tiek uzraudzīti (regulēti). Proti, Revīzijas pakalpojumu likums nosaka izglītības prasības, kvalifikācijas eksāmenu noteikumus un kārtību, regulāras kvalifikācijas un profesionālās tālākizglītības prasību pārbaudes, iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles pārbaudes.
• Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā noteic, ka visiem pretendentiem, kuri kārtos zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, sākot eksāmenu sesiju 2025. gadā, piemērojamas Revīzijas pakalpojuma likuma prasības attiecībā uz obligātajām apmācībām kvalifikācijas eksāmenu priekšmetos.

• Koriģētas mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtību (bilances kopsummas un neto apgrozījuma) koriģēšanu. Par 25% ir palielinātas mazo sabiedrību kritēriju robežvērtības, kuras sasniedzot, mazo sabiedrību gada pārskati tiek pakļauti obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai ierobežotai pārbaudei.

Koriģētās jaunās sabiedrību lieluma robežvērtības piemērojamas, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā).

• Strukturēta elektroniskā rēķina pakāpeniska ieviešana

Grozījumi Grāmatvedības likumā (Saeimā pieņemti 2024. gada 31. oktobrī, izsludināti 12. novembrī, stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī) noteic strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) pakāpenisku ieviešanu.

Uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē ir noteikts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam uzņēmumam – budžeta iestādei (t. i., budžeta iestādei, no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskajai personai un budžeta nefinansētai iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē) –, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tādējādi ar 2025. gada 1. janvāri starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm tiks uzsākta rēķinu aprite, izmantojot strukturētus e-rēķinus. Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību.

Darījumiem, kas noslēgti līdz 2024. gada 31. decembrim un kuros uzņēmums izsniedz attaisnojuma dokumentu budžeta iestādei, strukturēts elektroniskais rēķins jānoformē ne vēlāk kā ar 2026. gada 1. janvāri. Līdz ar to, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024. gada 31. decembrim, attiecībā uz minētajiem darījumiem pāreja uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu no 2025. gada 1. janvāra nav obligāta, turpretī prasība lietot strukturētu e-rēķinu stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Savukārt no 2026. gada 1. janvāra minētā prasība būs attiecināma uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” izmaiņas skaidras naudas aprites pārredzamībai

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā būs informācija par nodokļu maksātāju veiktajām skaidras naudas iemaksām.

Šobrīd kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji reizi gadā VID sniedz informāciju par fizisko personu konta apgrozījumu iepriekšējā gadā, ja tā summa ir 15 000 eiro vai vairāk.

Savukārt izmaiņas regulējumā noteic, ka turpmāk attiecīgajiem subjektiem būs jāsniedz VID ziņas arī par fizisko personu kontos ieskaitītajām skaidras naudas summām, ja to apmērs iepriekšējā gadā ir 7000 eiro vai vairāk. Informāciju par 2024. gadu kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji VID iesniegs līdz 2025. gada 1. maijam.

Ar 2025. gada 1. aprīli nodokļu maksātājiem būs pienākums nodrošināt, ka to klientiem ir iespēja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā (kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar nodokļu maksātāja juridisko vai struktūrvienības adresi) par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Šāds pienākums iestāsies gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā (kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar nodokļu maksātāja juridisko vai struktūrvienības adresi) iepriekšējā pārskata gada apgrozījums ir pārsniedzis 50 000 eiro.

No 2025. gada 1. janvāra VID būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja tiks konstatēts, ka pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru pārvadātājs vai arī tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējs nenodrošina tiesību normās noteikto datu nosūtīšanu VID tiešsaistes režīmā.

Turpretī administratīvā pārkāpuma procesā par atsevišķiem pārkāpumiem (izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kases aparātu prasību neievērošanu) VID varēs piemērot papildsodu – tiesību atņemšanu izmantot pārkāpumā iesaistīto transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili. Minētos papildsodus varēs noteikt uz laiku līdz diviem gadiem.

Azartspēļu un izložu likumā – regulējums kopspēlei

Grozījumos Azartspēļu un izložu likumā no 2025. gada 1. janvāra paredzēta jauna valsts mēroga izložu projektu ieviešana, respektīvi, starptautisku skaitļu izloze ar win for life laimestu izmaksas principu un skaitļu izloze kopspēles veidā. Win for life laimestu izmaksas princips nozīmē, ka saskaņā ar izlozes noteikumiem lielais laimests tiek izmaksāts pakāpeniski, sadalot summu pa daļām ilgākā laikposmā. Savukārt kopspēles princips paredz, ka divi vai vairāki spēlētāji var kopīgi iegādāties vienas skaitļu izlozes biļešu variantu kopumu. Tas nozīmē, ka spēlētājs var piedalīties izlozē, samaksājot tikai daļu no kopējās summas par konkrēto variantu kopumu, un pretendēt uz laimestu proporcionāli savai iemaksai.

Likuma izmaiņas maksājumu pakalpojumu attīstībai

Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” un grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā no 2024. gada 17. oktobra nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm – paredz tiesības pievienoties centrālās bankas uzturētajai maksājumu sistēmai.

Tāpat ar grozījumiem likumos ir pārņemtas Eiropas regulas Nr. 2024/886 prasības.

Grozījumi veicina maksājumu nozares, it īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu, attīstību, nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas attiecīgi paplašina maksājumu pakalpojumu izvēli un var pozitīvi ietekmēt pakalpojumu cenas, norāda Finanšu ministrija.

Izmaiņas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem

No 2024. gada 30. decembra Latvijas Banka uzsāks izsniegt darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem konkrēto pakalpojumu sniegšanai. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ar Latvijas Bankas izsniegto atļauju varēs sniegt savus pakalpojumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Latvijas Banka ir nozīmēta par minēto tirgus dalībnieku uzraudzības un kontroles institūciju, un tā piemēros atbilstošas sankcijas un administratīvos pasākumus par Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 31.05.2023. Regulas par kriptoaktīvu tirgiem Nr. 2023/1114 (MICA regula) pārkāpumiem. Attiecīgās prasības ietvertas Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā, saskaņā ar kuru ir ieviestas MICA regulas prasības.

Bankomātu un finanšu pakalpojumu pieejamība Latvijā

Kaut arī bezskaidras naudas norēķini Latvijā arvien pieaug, grozījumi Kredītiestāžu likumā paredzēti, lai iedzīvotājiem arī turpmāk tiktu nodrošināta skaidras naudas pieejamība un veicināta visu sabiedrības grupu finansiālā iekļautība un noturīga ekonomiskā attīstība visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem likumā noteikts, ka četrām Latvijā lielākajām kredītiestādēm – AS “Swedbank”, AS “SEB banka”, AS “Citadele banka” un “Luminor Bank” AS Latvijas filiāle – jānodrošina vienmērīgi pieejama bankomātu infrastruktūra visā valsts teritorijā, kas tiks noteikta atbilstoši Latvijas Bankas 2024. gada 28. oktobra noteikumiem Nr. 330 “Skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pārvaldības noteikumi”.

Izmaiņas pašvaldībām

• Vietvarām piešķirti finanšu resursi, kas pilnā apmērā kompensē nodokļu izmaiņu ietekmi uz to budžetiem.
• Mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem no 75% līdz 78%, attiecīgi pašvaldību budžetiem – 78% un valsts budžetam – 22%.
• Mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums ceturkšņos, to nosakot: I ceturksnī – 22%, II ceturksnī – 23%, III ceturksnī – 27%, IV ceturksnī – 28%.
• Paredzēts, ka pašvaldībām tiek ieskaitīti tikai prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Vietvaras reizi nedēļā saņems ¼ no mēnesī prognozētajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.
• Noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpilde tiek novirzīta pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai.
• Piešķirts papildu finansējums 2,5 milj. eiro apmērā piecām Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām.
• Par 50 miljoniem eiro palielināts 2025. gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi.
• Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt kā jauni aizņēmumu mērķi noteikti meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti, kā arī projekti, kas paredzēti patvertņu izveidošanai, tai skaitā pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu telpu pielāgošanai patvertņu vajadzībām.

Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija akcentē, ka ar 2025. gadu stāsies spēkā grozījums Reģionālās attīstības likuma 14. panta 8. punktā. Līdz ar to pašvaldības investīciju projektu īstenošanai varēs piesaistīt gan Valsts kases sniegtos valsts budžeta aizdevumus, gan aizdevumus, ko piedāvā citi aizdevēji, attiecīgi – arī komercbankas, ja tās piedāvā izdevīgākus aizdevuma nosacījumus.

Tāpat ir sagatavoti jauni kritēriji un kārtība, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi aizdevumu saņemšanai. Ar jaunajiem noteikumiem pašvaldībām joprojām saglabāsies iespējas saņemt aizdevumus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, esošo pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības nodrošināšanas funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai un ceļu (t. sk. projektā paredzēto inženiertīklu) būvniecībai.