FOTO: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.
2025. gadā pašvaldībām piekritīgā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcija tiks palielināta no 75% līdz 78%, samazinot valsts daļu no 25% līdz 22%. Šādas izmaiņas paredz ikgadējais divu pušu – Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības – vienošanās un domstarpību protokols, kam piekritušas pašvaldības un ko otrdienas sēdē atbalstīja valdība. Nākamgad turpināsies sarunas par jautājumiem, kuros valdībai un pašvaldībām ir atšķirīgs viedoklis.
Protokols pēc parakstīšanas tiks pievienots likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo dokumentu paketei.
Valdība nav piekritusi pašvaldību lūgumam atjaunot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus kādreizējā proporcijā, kad tā bija 80:20 jeb 80% pašvaldības budžetam, bet 20% valsts budžetam. Taču protokolā ir ieraksts, ka sarunas par to turpināsies, strādājot pie 2026. gada budžeta.
Lai nodrošinātu pašvaldību autonomo funkciju izpildi, ir panākta vienošanās, ka pašvaldībām tiek nodrošināti finanšu resursi likumos noteikto funkciju īstenošanai. Ar attiecīgo IIN sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu (78%:22%) un prognozētajiem ieņēmumiem pašvaldību budžetos no IIN 2025. gadā tie ir 2,134 miljardi eiro.
Lai kompensētu nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetu, 2025. gadā paredzēta valsts budžeta dotācija pašvaldībām 67,5 miljonu eiro apmērā, no kuriem 52,8 miljoni eiro tiek sadalīti pašvaldībām pēc IIN koeficientiem, bet 14,7 miljoni eiro – atbilstoši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) kritērijiem.
Vienošanās paredz papildu valsts budžeta dotāciju 2,5 miljonu eiro apmērā piecām pierobežas pašvaldībām Eiropas Savienības ārējās robežas drošības stiprināšanai.
Papildu finansējums tiks sadalīts proporcionāli katras pašvaldības ārējās robežas (ar Krieviju, Baltkrieviju) kilometru garumam, tai skaitā Augšdaugavas novadam tiks piešķirti 220 537 eiro, Alūksnes novadam – 319 137 eiro, Balvu novadam – 484 247 eiro, Krāslavas novadam – 653 442 eiro, Ludzas novadam – 822 637 eiro.
2025. gadā tiks saglabāta šībrīža pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība un, kā puses vienojušās, tiks turpināts darbs pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa izstrādes ar mērķi nodrošināt reģionāli sabalansētu finansējumu visā Latvijas teritorijā.
Pašvaldības un valdība par vairākiem jautājumiem nav vienojušās, protokolā ir atspoguļots arī katras puses viedoklis.
Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir norādījusi: ja pašvaldībām tiek noteiktas jaunas autonomās funkcijas, funkciju paplašinājumi vai jauni uzdevumi, kuru izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, tad vienlaikus ir nodrošināms atbilstošs finansējums to izpildei.
Valdība ir uzsvērusi, ka pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2025. gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Vienošanās ir viens no svarīgākajiem dokumentiem budžeta veidošanā, valdības sēdē atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kā būtiskāko 2025. gada valsts budžeta kontekstā minot faktu, ka valsts pilnā apmērā kompensēs nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetu. Ir panākta vienošanās, ka pašvaldības saņems 78% no IIN, par ko jau sen notikušas diskusijas, tiesa, ne 80%, kā tika prasījušas pašvaldības.
Taču valdība arī uzņemas pilnā apmērā garantēt IIN prognozi.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka IIN prognozes pārpildi varēs novirzīt pašvaldības saistību dzēšanai. Tas ir ieguvums pašvaldībai, jo tā varēs samazināt savu parādu un aizdevumu procentu maksājumus, kā arī saņemt jaunus aizņēmumus. Savukārt jaunajiem aizņēmumiem no valsts budžeta netiks piemērota apkalpošanas maksa.
Valstij noteiktais darba algu fonda pieauguma ierobežojums 2,6% apjomā netiks attiecināts uz pašvaldībām, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu un minimālās darba algas izmaiņas.
LPS vadītājs Gints Kaminskis norādīja, ka sarunas šoreiz bija sarežģītas. Raksturojot situāciju, viņš atgādināja: lai gan valsts līmenī par taupības pasākumiem sākts runāt tikai saistībā ar nākamā gada budžetu, pašvaldības taupības režīmā dzīvo jau divus gadus, Latgales pašvaldības – vēl ilgāk.
Jau pavasarī Saeima un valdība tika aicinātas nepieņemt tādus lēmumus, kas atstāj negatīvu iespaidu uz pašvaldību budžetu. Lai nodrošinātu pamatfunkciju izpildi, daudzas pašvaldības ir spiestas pārdot nekustamos īpašumus, kas LPS vadītāja ieskatā nav normāli.
Pašvaldībās ir bijis satraukums arī par plānoto nodokļu reformu. Pirmoreiz negatīvā nodokļu ietekme tiks kompensēta, atzina G. Kaminskis. Tomēr tā nodrošinās tikai ieņēmumu līmeni, kāds bijis pirms reformas.
Ir panākta vienošanās, ka nākamgad tiks turpinātas sarunas par IIN pārdali proporcijā 80:20, tas pašvaldībām radītu lielāku stabilitāti nekā valdības dotācija. Tāpēc tiks strādāts arī pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunā modeļa, lai nodrošinātu, ka finanšu situācija ir stabilā visā valstī, uzsvēra LPS vadītājs.
FM informē, ka valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana Ministru kabinetā plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
Līdztekus jau minētajiem IIN ieņēmumiem (2 miljardi 134 miljoni eiro) pašvaldībām ir arī citu nodokļu un maksas pakalpojumu ieņēmumi, kas gan, salīdzinot ar IIN, ir mazāki.
Protokolam pievienotajā 1. pielikumā kopējie nodokļu, nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem prognozēti 503,61 miljona apmērā.
No nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi būs 193,81 miljoni eiro (NĪN ieņēmumi 177,83 miljoni eiro (par zemi – 99,11 miljoni eiro, par ēkām – 55,12 miljoni eiro, par inženierbūvēm – 1,88 miljoni eiro, par mājokļiem – 21,72 miljoni eiro), bet ieņēmumi no NĪN parādu maksājumiem – 15,98 miljoni eiro. No izložu un azartspēļu nodokļa plānots saņemt 1,5 miljonus eiro, no dabas resursu nodokļa – 24,8 miljonus eiro. Nenodokļu ieņēmumi prognozēti 98,5 miljonu eiro apmērā, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi – 185 miljonu eiro apmērā.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 26. pantā (“Nodokļa sadalīšana”) noteikts:
Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumi Nr. 785 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā” nosaka kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā (valsts budžetā un pašvaldību budžetos).
