Labdien! Daudzdzīvokļu māju apsaimnieko biedrība. Mēs, vairāki dzīvokļu īpašnieki, neesam apmierināti ar saņemto pakalpojumu – naudas plūsmas pārskati ir neskaidri un nesaprotami. Apsaimniekotājs nerisina aktuālās mājas problēmas, ir neatsaucīgs komunikācijā, pieņem lēmumus bez dzīvokļu īpašnieku kopības akcepta. Jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem tiek atteikta uzņemšana biedrībā, baidoties no opozīcijas veidošanās. Mājas lieta netiek kārtota un nav pieejama BIS. Kā rīkoties man kā dzīvokļa īpašniecei, lai iepazītos ar aktuālo finanšu informāciju (ir radušās aizdomas par negodprātīgu līdzekļu izsaimniekošanu), kā arī lai rosinātu apsaimniekotāja maiņu? Šobrīd situācija izskatās diezgan bezcerīga un vienpersoniski pārvaldīta. Piemēram, gandrīz divus gadus mājai nav sētnieka; netiek risinātas pagrabu ventilācijas problēmas (renovējot māju, nav saglabātas ventilācijas lūkas) un citi tamlīdzīgi jautājumi. Neatbild uz rakstveida iesniegumiem, kuros tiek prasīti sapulču protokoli, konta izdrukas, līgumi un cita būtiska informācija. Vienu šādu iesniegumu parakstījām 20 dzīvokļu īpašnieki no 66. Uz iesniegumiem BIS netiek atbildēts.
Sūdzības un iebildumi par dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu izpildi praksē ir sastopamas bieži. Būtiski ir uzsvērt, ka par jautājumu, kā tiks veikta dzīvojamās mājas pārvaldīšana un kas to realizēs, visos gadījumos ir tiesīga lemt nevis, piemēram, nodibinātā dzīvokļu īpašnieku biedrība, bet gan tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība jeb visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Proti, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmās daļas 8. punktu vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu.
Dzīvokļa īpašuma likums paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savas kompetences jautājumiem lēmumus var pieņemt vienā no šādiem veidiem: dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā; citādi savstarpēji vienojoties (18. panta otrā daļa). Lēmuma pieņemšanu var iniciēt un organizēt ikviens dzīvokļa īpašnieks. Lēmums par pārvaldniekam dotā pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu būs pieņemts un saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” nobalsos dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (16. panta trešā daļa). Savukārt, citādi savstarpēji vienojoties, lēmumu var pieņemt tad, ja lēmumu atbalsta visi dzīvokļu īpašnieki.
Neatkarīgi no tā, vai lēmuma pieņemšanai par pašreizējā pārvaldnieka nomaiņu dzīvojamajā mājā ir rodams pietiekams citu dzīvokļu īpašnieku atbalsts, jums kā dzīvokļa īpašniecei ir tiesības uz informāciju. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15. panta trešo daļu ikvienas dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotas personas pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam pārskatu par uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi. Turklāt panta otrā daļa paredz pārvaldnieka pienākumu vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam vai dzīvokļa īpašniekam par likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
