Pašvaldības mantas atsavināšanu vispārīgi var ierosināt tikai tad, ja tā nav nepieciešama pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” nosaka atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī atsavināšanas izdevumu noteikšanas kārtību.

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktam zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība:

a) pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai;

b) lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam).

Atbilstoši likuma 4. panta ceturtās daļas pirmajam punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas pieguļ viņu zemei.

Tātad personai, kuras īpašumam pieguļ pašvaldības zeme (starpgabals), ir tiesības ierosināt tā atsavināšanu. Atsavināšanas ierosinājums ir personas iesniegums, kurš noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru reģistrējusi attiecīgā publiskā persona vai kurš reģistrēts publiskas personas iestādē un uz kuru pamatojoties publiska persona vai tās iestāde var uzsākt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.

Kā pamatoti minēts LV portāla skaidrojumā Kā no pašvaldības atpirkt zemi vai būvi, nereti zemes īpašumi ir sadalīti daļās, bet starp tiem atrodas kādam citam, piemēram, pašvaldībai, piederoša zeme.

Rīgas domes Īpašumu departaments skaidro, ka neapbūvēts zemesgabals, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, tiek pārdots par brīvu cenu zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei tas pieguļ, tādējādi veicinot zemes apvienošanu un sekmējot zemes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.

Savukārt tad, ja zemes starpgabalu piesakās pirkt vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, starp viņām tiek rīkota izsole.

Taču, pastāvot apstāklim, ka zemes starpgabals ir nepieciešams piekļūšanai blakus zemesgabalam no koplietošanas ielas, to var pārdot ierobežotam subjektu lokam – piegulošā zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuriem ir nodrošināma piekļuve.

Publiskās personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka atsevišķos gadījumos publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tādu zemes starpgabalu, kas pieguļ viņa zemei. Šādā gadījumā atsavināšanas pamatveids būs pārdošana izsolē, īpaši ņemot vērā, ka šim starpgabalam pieguļ arī cits īpašums.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ieteicams vērsties pašvaldībā, kurā atrodas nekustamais īpašums, lai noskaidrotu pašvaldības īpašuma atsavināšanas iespējas jūsu gadījumā.