PVN maksātāju reģistrā var būt jāreģistrējas gan uzņēmumiem (juridiskajām personām), gan pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskajām personām), tostarp, ja saimnieciskajā darbībā tiek sniegti pakalpojumi citā ES dalībvalstī. PVN piemērošanā sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem svarīgs ir pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas princips. 

Savukārt no 2025. gada 1. janvāra ir spēkā PVN atbrīvojuma režīms mazajiem uzņēmumiem (MVU), kas tiem nodrošina iespēju līdz noteiktam darījumu apmēram nepiemērot PVN ne tikai savā valstī, bet arī citās ES dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka tie uzņēmumi, kuru gada apgrozījums visās ES dalībvalstīs nepārsniegs 100 000 eiro un kuri būs reģistrējušies MVU režīma piemērošanai, var izmantot PVN atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs, kurās tie veic darījumus, nereģistrējoties attiecīgās dalībvalsts (vai dalībvalstu) PVN maksātāju reģistrā, līdz brīdim, kad tiks pārsniegts to gada apgrozījums ES (100 000 eiro) vai attiecīgās dalībvalsts (vai dalībvalstu) noteiktais reģistrācijas slieksnis. 

Par PVN piemērošanu individuālajā situācijā jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā (VID). 

Papildu informācija pieejama VID tīmekļvietnē >>  

• Saimnieciskās darbības veicēji  

• Pirmie soļi topošajiem uzņēmējiem 

• Reģistrācija VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā 

• MVU režīms (īpašs PVN atbrīvojuma režīms mazajiem uzņēmumiem)

Sniegt pakalpojumus par atlīdzību var gan pašnodarbinātais jeb fiziskā persona, kas reģistrējusi saimniecisko darbību VID, gan uzņēmums, kas ir juridiskā persona, un tas jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Tas ir paša cilvēka ziņā – izvēlēties savam biznesam atbilstošu uzņēmējdarbības veidu. 

Reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam (pašnodarbinātajam), jāizvēlas kāds no nodokļu režīmiem:  

• vispārējais nodokļu režīms  

vai  

• mikrouzņēmumu nodoklis. 

Vispārējā nodokļu režīmā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums ir starpība (peļņa) starp ieņēmumiem no saimnieciskās darbības un izdevumiem, kas bijuši nepieciešami, lai saimniecisko darbību veiktu. 

Šajā nodokļu režīmā saimnieciskās darbības veicējs jeb pašnodarbinātais IIN maksā reizi gadā. To aprēķina, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tajā tiek iekļauti visi cilvēka gada laikā gūtie ienākumi un izdevumi, jo IIN aprēķina no kopējiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem gadā. Kopējos ienākumos ieskaita gan saimnieciskās darbības ienākumus, gan citur, piemēram, algotā darbā, gūtos ienākumus. Ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai (samazināšanai) ņem vērā neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus. 

IIN likme ir progresīva – tā mainās atkarībā no ienākumu apmēra:  

• gada ienākumiem līdz 105 300 eiro – 25,5%;  

• gada ienākumiem, kas pārsniedz 105 300 eiro, – 33%. 

Gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet, ja gada ienākumi pārsniedz 105 300 eiro, tad no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. 

Vispārējā nodokļu režīmā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jāveic reizi ceturksnī. VSAOI likme ir 31,07%. Ja peļņa ir mazāka par 780 eiro mēnesī, tad no visas summas veic iemaksas 10% apmērā – tikai pensiju apdrošināšanai. 

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme ir 25% no apgrozījuma. MUN deklarāciju iesniedz par ceturksni. 

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā varat zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot savu jautājumu rakstveidā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. 

Fiziskā persona Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā var reģistrēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA).  

Komerclikums izšķir divu veidu SIA: 

• SIA, kuras pamatkapitāls ir 2800 eiro un vairāk; 

• SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro.

Plašāka informācija atrodama Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē >> 

• par SIA dibināšanas dokumentiem un veicamajām darbībām skatīt šeit; 
• par mazkapitāla SIA dibināšanas dokumentiem un veicamajām darbībām skatīt šeit.

Nodokļu normatīvie akti nenosaka, kādas civiltiesiskās attiecības kapitālsabiedrībai jādibina ar savu izpildinstitūciju – valdes locekli –, kā arī nereglamentē privātpersonu civiltiesisko attiecību juridisko formu. 

Piemēram, tas var būt pilnvarojuma līgums, kas var būt ar atlīdzību vai bez tās. Tāpat ar valdes locekli var būt noslēgts darba līgums. 

Valdes loceklim nodokļi var būt jāmaksā no domājamā ienākuma. Proti, katrs kapitālsabiedrības valdes loceklis mēnesī, kad: 

• kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, 

un 

• kapitālsabiedrības apgrozījums attiecīgajā mēnesī bijis lielāks par piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, 

uzskatāms par darba ņēmēju, un no katra valdes locekļa domājamā ienākuma, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algu, jāveic VSAOI un jāmaksā IIN. 

Plašāk par to izklāstīts VID informatīvajā materiālā “Nodokļu pārskati par valdes locekļu ienākumiem”.