Ministrijā uzsver, ka valsts aizņemšanās apjomu nosaka nevis tas, cik daudz finansējuma Latvijai ir pieejams, bet gan tas, kādu valsts parāda un budžeta deficīta līmeni iespējams atļauties, ievērojot fiskālās disciplīnas prasības. Eiropas fiskālās disciplīnas noteikumi nav atcelti arī gadījumā, ja aizņēmums tiek piesaistīts no SAFE, tāpēc arī šādā situācijā jāievēro noteiktie parāda un deficīta rādītāji.
FM norāda, ka Latvija jau šobrīd ir līdere SAFE aizdevuma apjoma ziņā, vērtējot to pret ekonomikas lielumu, un tas veido aptuveni 8,67% no iekšzemes kopprodukta.
Ministrijā skaidro, ka, ja papildu aizņemšanās tiktu novirzīta “Rail Baltica” projektam, lai saglabātu fiskālās disciplīnas prasību izpildi, par līdzvērtīgu apjomu būtu jāsamazina aizņemšanās citām valsts vajadzībām. Tas nozīmētu mazāk līdzekļu citām prioritātēm, piemēram, izglītībai, veselības aprūpei vai autoceļu attīstībai.
FM arī norāda, ka neviena no pārējām projekta partnervalstīm – Igaunija, Lietuva vai Polija – nav izvēlējusies “Rail Baltica” finansēšanai izmantot SAFE aizdevumu.
FM ieskatā fiskālās disciplīnas prasību pārkāpšana vai izdevumu samazināšana citām vajadzībām, lai paātrinātu “Rail Baltica” būvniecību, būtu bezatbildīga fiskālā politika. Ministrijā uzsver, ka “Rail Baltica” ir Eiropas mēroga projekts, kuru primāri paredzēts finansēt no ES fondu līdzekļiem, valstij nodrošinot nepieciešamo līdzfinansējumu.
“Rail Baltica” projekta galvenais ES finansējuma avots ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). Tā ir ES transporta infrastruktūras programma, kas paredzēta stratēģisku pārrobežu projektu finansēšanai Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ietvaros. No šī instrumenta projekts var saņemt līdz pat 85% no attiecināmajām izmaksām. Tāpēc projekta finansēšana uz citu valsts izdevumu samazināšanas rēķina vai ar papildu aizņēmumu, kas būtu jāatmaksā nākamajām paaudzēm, FM vērtējumā nav ilgtspējīgs risinājums.
Avots: FM.
SAFE ir ES izveidots finanšu instruments, kas ļauj tās dalībvalstīm aizņemties no Eiropas Komisijas papildu finanšu resursus kritisko aizsardzības spēju iztrūkumu mazināšanai, kā arī veicina aizsardzības investīciju palielināšanu un Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanu. Vienlaikus SAFE ir aizdevuma instruments, nevis grants, un tajā pieejamais finansējums ir uzlūkojams kā atbalsta mehānisms aizsardzības vajadzību izpildei, nevis kā budžeta palielinājums.
